Neuzskatu, ka tādas dāvaniņas ir praktiskas, vēl jo vairāk ņemot vērā mūsu finansiālo stāvokli, tas ir vienkārši lieki. Man pietiek, ja mans vīrietis, atnākot no darba mani samīļo no visas sirds, mierina un uzmundrina, kad jūtos slikti, vienmēr rūpējas, lai naktī būtu apsegusies (viņam ir tendence zagt segu). Patīk, ja sastāda kompāniju dušā - apsēžas uz poda vāka un runājās ar mani. Ja pa nakti ir nomodā uzvedās tik klusu, ka nemaz nedzirdu, ka ēst sev taisījis, tv skatījies vai dušā gājis. Savās brīvdienās pieskata mazo, kamēr es aizeju pasnaust. Vienmēr pasaka "paldies" un iedod buču pēc manis gatavotas maltītes. Aiziet uz veikalu pāri ielai, ja man sakārojas saldējumu (un tas ir diezgan bieži). Tā varētu tupināt vēl ilgi. Šīs lietas lielā mērā atsver visus tos sīkos knariņus, kuri patiesībā man vispār nav vajadzīgi.