Nu nekādi nespēju :(

Laiks, laiks un LAIKS.... Protams, ka sākumā būs sāpīgi, bet laiks tiešām visu dziedē...

Es tieši gribēju teikt,ka droši vien laiks dziedē visu,bet pagaidām ir sajūta, jo ilgāks laiks paiet,jo grūtāk paliek ap sirdi.

Neko tur nepadarīsi, tam sāpīgajam procesam ir jāiziet cauri, tiešām laiks un, kad smagais būs pagājis, sāks palikt vieglāk :)

Pēc cik ilga laika,jums kļuva vieglāk?

Pēc gada es sev pilnīgi atklāti spēju atzīt - viņš vairs nav manā sirdī. Tagad jau kādu laiku man ir jaunas, fantastiskas attiecības, beidzot visas sāpes ir pagaisušas un aizmirstas :)

Līdz izveidoju nākamās attiecības. Citas peripētijas jaunās kategorijās. Iemācies atlaist -savādāk tā kļūs par apsēstību. Nav tādas unikālas receptes. Bet lielākā daļa tam gājusi cauri. Kā rādās, nav mirstama kaite...

Kā es Tevi saprotu.. Tiešām.

eh,nespēšu ilgi izviedot attiecības.

ja Tavas jutas pret vinu ir bijusas istas,tad ar 5 nedelam viennozimigi ir stipri par maz,lai otru aizmirstu.... !!! Laba zina ir tada,ka ar laiku tiesam Tavas jutas paliks pagatne ;)

Es pirmais, ko izdarīju bija-izdzēsu visas bildes no visām vietām kur vien varēja, izdzēsu telefona numuru. Bet vieglāk jau tāpat nepalika :D
Nesen, tīrot savu e-pasta pastkasti, uzgāju kopbildes, un arī pēc pusgada parāva lielais pinkšķis, bet es cīnos ar sevi, jo zinu, ka bez šīm attiecībām ir un būs labāk. Un nu jau ir labāk daudz labāk, tā kā laiks dziedē visu, lai gan man šīs banālās frāzes riebjas, jo šādos brīžos šie vārdi liekas pilnīgi lieki.

jā, galvenais ir mēģināt neskatīties tās bildes, nelasīt sms , izmest mantas , kas palikušas no viņa. galvenais neuzjundīt tās emocijas..

Pēdējās viņa mantas izmetu pirms divām nedēļām, kad revidēju drēbju skapi, vēl ir palicis gredzens un viņa segas.

5 nedēļas ir mazs laiks,lai aizmirstu vajag daudz ilgāk :(

es arī visu izdzēsu, dāvinātās mantas izmetu pa logu, drukātās fotogrāfijas saplēsu sīkos gabalos, es gribēju viņu ienīst, bet viņš gribēja palikt labs draugs (kopīgi draugi mums daudz), centos, sāpēja, bet tā visa sāpe pargāja tikai tad kad pa īstam sākās jaunās attiecības, tad vēlāk atradu datorā kkādas bildes ar bijušo, skatījos un likās smieklīgi, ko tur vispar varēju pardzīvot...jaunā dzīve ir 100x labāka :)
neuztraucies par to, ka nevari aizmirst, katru reizi, akd iedomājies par viņu, centies atcerēties arī to, ka tas ir normāli, ka tu par to domā un ar laiku šīs sajūtas izzudīs, nāks citi cilvēki dzīvē, nodarbošanās utt. viss notiek uz labu!!! :)

Ja vēlies aizmirst - atceries tos iemeslus, kādēļ izšķīrāties. Atceries to brīžus, kad viņš tevi sāpināja. Koncentrējies uz negatīvo.

Man bija vajadzīgs +/- vesels gads, lai pārdzīvotu to apziņu, ka esam šķīrušies. Es necerēju, ka kādreiz pienāks tādas dienas kā tagad, ka tiešām IR vienaldzīgs tas cilvēks, ka jūtas pāries. Bet visi pāridarījumi sāp joprojām, lai arī tas gads ir garām, to laiks nespēj sadziedēt.

Mana recepte ir tada,ka nevajag skirties,kamer ir vel kadas jutas,labak palikt kopa lidz pedejam kad abiem ir lidz kaklam un ar smaidu seja izskiramies,fuu.. Beidzot :D
Savadak velak ir visadas domas,pardzivojumi.. Ka butu,ja butu un ja nu tomer un nelaiz vala.. Tapec labak to novest tik talu kad nav nekadu shaubu - skiramies,musu att nekam neder.