Pienakumu sadale.

Nekas netiek dalīts.

Tā kā mums 4 dienas nedēļā sanāk "samainīties", t.i., no rīta es eju uz darbu un ap 19:00 esmu mājās, bet draugam darbs ir no 18:30-22:00/23:00, tad loģiski, ka esmu tā, kas pagatavo vakariņas un, ja ir iedvesma, piekārtoju dzīvokli/traukus nomazgāju u.tml. Bet brīvdienās (vai 5dienu vakaros) kopīgi iztīram dzīvokli - es ņemu virtuvi un vannas istabu uz sevis, bet draugam tiek istabas un koridors. Pārāk neecējamies par šādiem pienākumiem, jo viņš man palīdz, ja palūdzu un pats citkārt piekārto mantas. Man jau daudz nevajag - lai tikai katrs aiz sevis puslīdz savācam un putekļus iztīram kopīgi. Traukus gan es mazgāju pati - nepatīk kā viņš mazgā un sakārto traukus! :)

Tā kā man ir brīvais darba režīms, tad arī es uzņemos lielāko daļu no mājas pienākumiem, bet sevi nepārslogoju, varu pateikt vīrietim, lai izdara to un to, ja man pašai slinkums vai saskrējuši darbi, kaut kādi īpaši cīniņi vai strikti sadalīti pienākumi mums nav.

Vienīgais vīrieša pienākums, kas ir viņa pienākums ir mistkastes iznešana, bet pārējo gan man patīk darīt, pat traukus mazgāt, jo kad redzu kā manējais mazgā traukus, liekas tur vannu varētu piepildīt ....

DIO, man tas pats! Nespēju skatīties kā tiek izniekots ūdens! :D

skaya :D Tas laikam uz vairumu attiecas, nu nav vīrieši ekonomiski.... tas pats seko , kad labu gribēdams izdomā viņš pagatavot ko vakariņās... un kad nu beidzot tās vakariņas ir gatavas, tad virtuvē ir bail iet... jo to kara lauku pēc tam novākt ir varens izaicinājums.... :)

Es tikai kārtoju māju. Pārtiku iepērk un gatavo vīrietis (ļoooooooooti reti es kaut ko pagatavoju), traukus mazgā dishwasher :)
p.s. Abi strādājam pilnu darba dienu

Traukus mazgā pārsvarā viņš, jo es nemāku taupīt ūdeni. Pārmest nepārmet, bet ja es sāku mazgāt, tad nāk klāt un ņem nost un saka, ka nomazgās. Ēst gatavo vai nu viņš vai viņš un es kko mazliet piepalīdzu, jo man ļoti nepatīk, bet viņam patīk gatavot. Es viena pati taisu tikai saldo ēdienu pa retam kādā svētdienā. Māju tīram visādi, parsvarā pēc iedvesmas un kopīgi.
Ar atkritumu nešanu mums iegājusies sava sistēma, es izņemu pilno maisu no atkritumu spaiņa, aizsienu un aiznesu līdz dzīvokļa durvīm, viņš ejot uz darbu nones, atslēdz tos pagalma vārtiņus, kurus es nekādi nemāku iemācīties atslēgt un izmet konteinerā. Veļu mazgā veļasmašīna, iekšā iemetu es (režīmi un veļas šķirošana), izņem un izkarina visbiežāk viņš. Veļu negludinam, mums pat nav gludeklis, viss apģērbs ir parsvarā brīvdienu stila un sporta, mēs laimīgie, abiem darbs tāds, ka var izskatīties kā vien grib. Lielo gultasveļu mainam kopīgi, pa diviem tiekam galā ar to 2x2,2m pārvalku un segas iedabūšanu viņā :D

sunset doma vins ilgi ko tadu pacietis ? :D Izklausas,ka esi labi iekartojusies.

Visu daru es, vinam milziga darba slodze. Arī iepērkos es, retu reizi sms aizsutu lai ko pa celam panem.

80% gadījumos ēst taisu es vai ar daļēju viņa palīdzēšanu.
Māju kārtoju 70% gadījumos es, jo parasti to daru no rīta, līdz jāiet ārā pa durvīm uz darbu.
100% labojamās, skrūvējamās, saliekamās lietas dara viņš.
Drēbju mazgāšanu palaižam 50/50%, bet novācu un gludinu lielākoties es.

Nekas nenotiek ar piespiešanos, viss pēc laika, mācēšanas un saprašanas iespējām.

Tā kā vīrietis tāds pedantisks un kārtīgs, tad viņš arī biežāk kaut ko tīra un kārto. Kad dzīvojos viena, tad tiešām vispār neko varu nedarīt un man tas netraucē, taču viņam patīk staigāt baltās zeķēs, tāpēc grīda bieži jāmazgā. :D Traukus, ja jāmazgā ar rokām, arī viņš mazgā, es biežāk salieku mašīnā. Ēst gatavoju gan pārsvarā tikai es - viņš var kartupeļus uzcept vai no veikala maizītes atnest, taču labprāt man palīdz virtuvē, ja to palūdzu (atzīstos, bieži tas izpaužas kā alus dzeršana un manis vērošana, taču vismaz man interesantāk :-P).
Tas, ko visvairāk novērtēju - viņš laiž manu minci ārā, kad viņš, 6os vai 7os no rīta izdomā, ka vēlas pastaigāties un prasās ārā. Tad vīrietis ceļas augšā, taisa durvis vaļā, kāpj lejā, laiž to kaķi ārā... kamēr es guļu. Tik mīļi. :-)

Tad vīrietis ceļas augšā, taisa durvis vaļā, kāpj lejā, laiž to kaķi ārā... kamēr es guļu. Tik mīļi.

Tiešām mīļi. :)

Mums arī nav strikti nekad dalīts, bet vienkārši iegājies tā, ka māju tīru tikai es, traukus pārsvarā mazgāju arī es, kas saistās ar drēbju mazgāšanu, arī daru es, ēst gatavojam uz maiņām. Bet tas ir tikai tāpēc, ka pašlaik viņš ir lielais darba rūķis, bet es varu vairāk pa māju dzīvoties, bet drīz arī es strādāšu pilnu darba dienu, tā kā nezinu kā būs.
Viņš man ir liels sliņķis patiesībā, tikai tāpēc, ka mīļā māmiņa ir izlutinājusi aptekalēdama vienmēr. Es domāju, ka kašķi kaut kādi būs, kad sākšu strādāt, jo tad abi būsim noguruši, abiem neko negribēsies, bet kādam tas viss būs jādara.
Apbrīnoju tās meitenes, kurām te ir puiši, kas putekļus slauka, manējais to VARBŪT izdarītu, ja manis kādu mēnesi nebūtu mājās :D
nu vizmaz vīriešu darbus izdara gan par laimi :)

mums pat nav gludeklis

Šis gan man nav saprotams, ka nekad neko nevajag gludināt..

Mēs tā līdzīgi daram darbus, nav konkrēti sadalīts, bet, ja tā padomāju, tad viss ir līdzvērtīgi. Vienu reizi es sakārtoju māju, citu viņš, citreiz kopā. Ja viens gatavo ēst, tad otrs mazgā traukus. Bet mēdzam visu darīt kopā, viens mazgā un otrs slauka un man patik..arī kopā ēst gatavot patīk :) Negribētu ka visi darbi gulstas uz maniem pleciem, ja nu vienīgi viņš mani uzturētu, bet zinu, ka tas nekad nenotiks

Straadaajam vienaadi daudz stundas. Lielaakoties es kaartoju maaju un gatavoju eest,bet man patiik.Ja kko paluudzu izdariit,vinjsh arii izdariis,nav nekaads slinkais,arii pats var uztaisiit mums eest un nomazgaat traukus.Sadalits gluzhi nav,kas kuram un kad jaadara,vnk daram,kad vajag. :)

Parasti - es tiiru maaju vinsh taisa eest. Kapec? tapec ,ka es tiraak iztiiru. Vinsh garshigaak eest uztaisa :D

Aaaa jaa. Vel vinsh ir atbildiigs par atkritumu izneshanu arraa. + Kakja kastes iztirishanu no riita. Pa dienu un vakaraa kakja kasti tiiru es. Bet no rita man vajag vairaak laiku lai sataisitos uz darbu nekaa vinjam tapec vinjam parasti sanak to izdarit :)

stefany
jā, es vispar dzīvoju kā man ērtāk, viņš arī. nesaskatu kko nevienlīdzīgu. kad dzīvoju viena vispār ēst negatavoju, paēdu darba un vakaros izdzēru zaļo tēju. viņš zin, ka esmu sieviete, kas negatavo, viņam vajag mani nevis tapēc, lai es stāvētu virtuvē, bet citu iemeslu dēļ. Es atkal vairāk daru tīrīšanas ziņā, man ir ļoooti augstas prasības uz tīrību, es varu iet un pacelt ar pirkstiem katru drupaču ko ieraugu uz grīdas, vai jebkuras virsmas, viņam nav tik traki, nav pedants.
Bet par to vai kāds kko izturēs nekad nedomaju, es vīriešiem pakaļ neskrienu. Neuzskatu, ka man būtu jāgatavo ēst un jakļūst par mājsaimnieci tikai tapēc, lai iepatiktos vai nedod dievs noturētu vīrieti. ak jā, bērni arī mums nebūs (lai ir ko vairāk pašokēties par nestandarta trako raganu, kas neietilpst nekādos stereotipu rāmjos :D )

Mums ir tā saucamā vecā iekārta - es daru visus sieviešu darbus, viņš nes mājās naudu. Tā kā es arī strādāju(gan ne tik daudz, cik viņš), tad labprāt vēlētos tik daudz nedarīt mājās, bet nu nesanāk to mainīt.