Narkoze un lidojošie pūķi. :)

Ir bijušas 2 vispārējās narkozes....iemigšana bija ātra, neko nejutu, bet kad pamodos bija savādāk, nevarēju paelpot, jo kaklā bija vēl tā caurule atstāta, dzert nedrīkstēju, kad veda uz palātu smējos un rādīju ar rokām to žestu kad mazais un rādītāj pirskts pacelts :D bieži ātri iemigu, tad atkal pietrūkos sāku raudāt, tad atkal iemigu...pamodos un neko nesapratu , un tad jau sākās pēc operācijas sāpes....

Tas bija ļoti sen, bet atceros, ka man bija grūti pamosties, ļoti nāca miegs un pēc tam atbraucot mājās nogulēju 24 h....

Es mierīgi aizmigu,mierīgi pamodos :) Labi izgulējos.
Vienkārša aizmigšana tā bija priekš manis :)

Ir bijušas divas vispārējās narkozes. Sajūtas- ļoti patīkamas (tas īsais mirklis, kad slīgsti miegā un vienā brīdī viss, pamosties jau uz galda vai palātā).

Komentāros arī kāda meitene minēja filmu Awake. Noteikti nevajag skatīties, ja ir satraukums par narkozi :) Pēc filmas noskatīšanās tiešām aizdomājos, cik daudz tajā ir patiesības :)

Kā jau solīju, padalos arī ar savu narkozes pieredzi:
http://cosmo.lv/blogi/15902-tu-jau-stulbi-runa.htm

:)

Abalone, piedūrīgs raksts! :D
Un vispār, kaut visi domā, ka esmu ļauna un tā, bet es tev tiešām tiešām gribu novēlēt labu veselību un, kaut arī tas bija forši, nekad vairs tur nenokļūt! :)

* Becky, paldies, un es tāpat zinu, ka Tu patiesībā esi lapočka :p :D

Pamodos kā pēc laba nakts miega, nekādu blakusefektu - sajūta diezgan patīkama.

Abalone, sarkasmu tev, redzu, neizoperēja! :D

Interesanti bija lasīt visas atsauksmes, lasīju vēl tad, kad tēma bija aktuāla :) Tagad varu padalīties ar pieredzi arī es. Taisīja kolonoskopiju narkozē. Man un tuvākajiem bija ļoti bail, ka nepamodīšos, jo piederu pie tiem cilvēkiem, kas ir lielākā varbūtībā pie izņēmumiem. Pirms procedūras māsiņām vēl nopietni jautāju, vai pamodīšos, šīs bija pasmējušās, ko tad es varu nemosties. Bet nu... šīm nabaga māsiņām vakardien bija precedents, kad liku viņas reāli par to satraukties. Atslēdzos momentāli, bet nereaģēju uz atmošanās zīmēm, saucieniem, pieskārieniem. Sirds dauzījās, bet pie samaņas nenācu... mani atveda uz palātu, tur kopā ar manu mammu mani pārcēla uz gultu un tikai tajā brīdī, sadzirdot mammu raudam, es atjēdzos... sāku dzirdēt, sāku redzēt siluetus, pirmo - mammu un es sapratu... jā, es esmu tepat kaut kur viņai blakus. Mamma laimē raudāja, ka es sāku reaģēt, kurstināt pirkstus, viņai pat kaut ko teicu, jautāju, iesaistījos sarunā... Bet viss likās kā astrālā - 2 pasaulēs, it kā esmu kaut kur tur un it kā palātā. Tā bija nenormāli smaga sajūta, raujies uz divām pasaulēm, bet man tik ātri gribējās pie mammas, ka es samērā ātri sāku atjēgties, pēc pusstundas jau sienas daudz maz negrīļojās gar acīm...

Tāpēc es tagad un nezinu vai ciest elles sāpes procedūras laikā, vai arī ļauties varbūtībai nekad vairs nepamosties...

Paldies Dievam, esmu jau mājās un šķiet, ka dzīve turpinās :) (love)

Čīkstamā tēma

Paturpināšu šo tēmu ar savu jautājumu - Kā Jums ir gājis ar vietējo anestēziju (laikam to sauc par vietējo, ka tikai viena ķermeņa daļa ir nejūtīga)? Vai Jums tad, kad izgāja tā anestēzija jutāt sāpes?

Man šodien bija kājas pirkstam operācija un man grieza iekaisumu ārā, pēc tam, kad izgāja anestēzija izcietu ļoti stipras sāpes un vēljoprojām pēc 9h sāp nedaudz. Kad staigāju/sēžu asinsrite pirkstam mainās un man sāk vairāk sāpēt nekā, kad guļšņāju pa gultu.

man arī interesē šī narkoze, kas ir paredzēta tikai kādai konkrētai ķermeņa daļai. man šovasar paredzēta operācija celim, dakteris teica, ka man durs mugurā un nejūtīga būs tikai viena kāja.
kāda varbūt var dalīties ar sajūtām, kādas bija līdzīgā situācijā?