Narkoze un lidojošie pūķi. :)

bija ok,loti labi izgulejos,likas,ka izguleju visu bezmiegu :)

Pamodos ar blīkšķi, jo bija sajūta tāda, ka pamostos no murga, piecēlos sēdus, pēc tam mani nomierināja, kā izrādījās biju gulējusi ilgāk nekā bija paredzēts :D

Manai mammai nesen taisīja procedūru vispārējā narkozē, kad viņa pamodās, tad sekoja jautājums "Kur es esmu?", vēl arī vairākas reizes pajautāja, cik ilgi ir gulējusi? (un pati neatcerējās, ka ir jau to jautājusi). Reiba galva, bet vēlāk pārgāja un viss bija labi.

Ir bijusi narkoze divas reizes.
No pirmās reizes neko daudz neatceros, pamodos no tā, ka man teica - laiks celties, pēc tam vēlreiz iekritu dziļā miegā, pamodos pēc pus stundas un atlikušo dienas daļu visu laiku gribējās gulēt..
Otrajā reizē neviens nemodināja, es pati modos n-tās reizes un katru reizi kaut ko nesakarīgi runāju, lai gan pašai šķita, ka runāju ļoti sakarīgi. Ļoti gribējās dzert. Pa atkārtotas iemigšanas starplaikiem redzēju ļoti reālistiskus sapņus, kas pēc tam arī piepildījās. Un atlikušo dienas daļu atkal ļoti gribējās gulēt un vakarā ļoti gribējās ēst. :)

Bet vispār pēc šīm divām narkozes reizēm man ir saglabājušās "blakusparādības" uz turpmāko dzīvi, tiesa gan - dzīvot netraucē, bet nu es ļoti ceru, ka man izdosies izvairīties no narkozes turpmākajā dzīvē.. :D

P.S. Ā, iemigšana abas reizes bija vienāda - lika skaitīt līdz desmit, bet es tiku līdz kādiem 3 un tad atslēdzos.. :D Nekādu negatīvu emociju nebija! :D Drīzāk ļoti patīkamas.. :D

Šausmas, pamošanās brīdī ar mani kopā bija mamma, viņa teica, ka es n-tās reizes vienu un to pašu esmu teikusi, no sērijas "cik es ilgi tur biju?":D :D

Un man k kā palicis atmiņā, ka Twix baigi labi pēc tam garšoja :D :D :D

Vienu reizi pēc narkozes nesakarīgi runāju, otro kkā tā neatceros miegs nāca.

ā, iemigšana bija kā House MD rāda :D jau biju uz tā galda, redzēju visas tās lampas, bišku baudījos, ka neaizmigšu vēl :D :D :D bet pēc pāris sek jau biju saldā miedziņā :D

gulējo nenormāli daudz,t.i. ļooti ilgi un pēctam vēl 2.diennaktis varēju tikai pamosties,lai aizietu uz tualeti,kko ieēst un atkal nenormālā miegā,ļoti nāca miegs

Trīs reizes ir bijis, tāpat kā citām, uzlika masku, lika skaitīt un ātri vien aizmigu. Pamošanās vienmēr ir bijusi ideāla, vienīgi slāpa (bet tas man vienmēr, kad pamostos). Nekādu blakusefektu nebija pēc tam. Vienīgi.. reiz narkozes vidū uz operāciju galda pamodos un piecēlos sēdus..tas bija diezgan savādi, atceros tik kā ārsti šausmīgi satraucās :D

Šonedēļ tēvs 2. reizi no vispārējās narkozes cēlās. Laikam uztrenējies, jo pirmajā reizē tā bolijās un visiem kaut kādu sapni centās izstāstīt, dažiem vairākkārtīgi un protams arī dzert gribējās.

Vectēvam gan tik viegli negāja. Modās reizes 5, katrreiz man sakot, lai no atvilktnes paņemu konfektīti, toreiz biju sīka un to izmantoju.. :D

Man bija kā īstā šausmu filmā - kad sistēmā sāka laist narkozi, lika skaitīt līdz 10 - atceros, ka tiku līdz kādiem 6 un tad pilnīga vate - viegla un jauka sajūta. Tad pēc kādām 2h mani veda uz palātu un es sāku dzirdēt, kas notiek apkārt, bet nespēju atvērt acis.. uzreiz atmiņā uzpeldēja visas tās briesmīgās filmas par cilvēkiem, kas ķermeniski ir miruši, bet patiesībā nav! :D Beigās pamodos palātā pēc 3h un tantītes mani baroja ar bumbieriem. Bet pirms bumbieriem atceros, ka pa miegam dzirdēju kā viņas mani želo, jo es esot raudājusi.. nu, diezgan apkaunojoši vispār! :D Bet kopumā man patika! :)

Interesanti stāsti. Pati varēšu padalīties pirmdien, bet mazliet baidos no tā atmošanās procesa. Iepriekš man ir bijusi tikai spinālā anestēzija. Protams, kājas nejust vairākas stundas arī nav diez ko jautri, bet visu operācijas laiku biju pie samaņas un pat monitorā vēroju, kā tur viss notiek. :)

Es pēc narkozes vnk pamodos kā pēc laba miega.
Brālis esot kaut ko runājis. Itkā sakarīgus vārdus, teikumus, bet principā pilnīgi nejēdzīgi.

Man ar vienreiz bija. Aizmigu ļoti ātri. Lai gan biju satraukusies, ka ārsti sāks darboties pirms esmu iemigusi.
Atmodoties gan es nesaprotu kāpēc, sāku raudāt.. (jā, jocīgi). Pēc tam atkal bik iemigu un vēlāk pamodos it kā nekas nebūtu bijis.

es arī biju diezgan sabijusies, jo visādi brīnumi man bija sastāstīti. taču, man par lielu pārsteigumu, mani nesagaidīja neviens no tiem brīnumiem - pamodos, nekas nereiba, bija tāda sajūta, ka vnk ļoti nāk miegs, bet tas foršais miegs, un ka gribas vēl gulēt.

man gan nav bijusi, bet mammai gan. pirmais magjistrs vinjai saistiits ar kjiimiju, un vinja apgalvo, ka pamostoties peec narkozes praktiski neko no kjiimijas vairs neatcereejaas , un neatceras joprojaam :D tas gan bija 90 - o gadu beigaas ... fun fun. 5 gadus maacies, un viss pazuud :D

Mammai bija nesen operācija, viņa pēc narkozes man zvanīja un es neko nesapratu, ko viņa grib, pēc tam knapi atcerējās, izradās, ka bija zvanījusi gan man, gan brālim :D

Narkoze bijusi 14 reizes, un katra reize ir savādāka.

Iemigšana ir mazliet smacējoša, gribas izvairīties no tās gāzes, tad uz brīdi krāsaini attēli, kas izdziest tumsā.
Visbiežāk ir nevēlēšanās mosties, pagulēt vēl ilgāk, saldas sajūtas. Reiz gan ārstam pajautāju - Kāpēc Jums astoņas acis? :)

Vienreiz ir bijusi. Aizmigšanu neatceros, toties biju drausmīgi nosalusi, kad pamodos. Man virs kājām pat bija pielikta kaut kāda sildoša lampa.

Abalone, man tfu, tfu nē, bet manai mammai bija veselas divas vispārējās. Jāsaka, ka abas pieredzes bija šausmīgas. Pirmo reizi anastēzija neiedarbojās uzreiz un viņa vēl juta un REDZĒJA kaut kādu milzīgu šļirci, ar ko špricēja vēderā (varbūt prāts jau ndarbojās, bet teica, ka bija briesmīgi), tad viņa atkal bija pa maz un viņa pamodās uz operācijas galda, kad viņu šuva ciet. Atmošanās pēc tās reizes bija tīri ok, slikta dūša, nespēks. Bet operējot otro reizi, anesteziologs jau "iešāva" spēcīgāku devu, bet nu izrādījās, ka bik pa daudz, nevarēja atmosties, pamodās no tā, ka anesteziologs pats stāv pie viņas un klapē pa vaigiem (johaidī, medicīna :D) un toreiz bija briesmīgi, teica, ka tā laikam jūtoties narkomāns pēc lomkām - sāp, lauž, vemšana, sliktā dūša....