Labdien, meitenes! :)
Gribēju palūgt Jums padomu. Es ar savu vīrieti dzīvoju kopā jau apmēram gadu.
Mēs pēdējā laikā ļoti daudz strīdamies, mums ir tādas niecīgas nesaskaņas, kuras pārveršas milzīgās. No mušas tiek uzpūsts zilonis.
Piemēram, kad viņš man saka kādu komplimentu, tas vienmēr beidzas ar pārmetumu. Kā ? "Liene, es Tevi tik stipri mīlu, vienīgais, ja Tu man tik ļoti nedrāztu smadzenes visu laiku"; "Lienīt, Tu man esi vismīļākā, tikai ja vēl nedirstu visu laiku man virsū."
Tad vēl, kad es gatavoju ēst, viņš vienmēr nāk mani kritizēt - varbūt kartupeļus nevajag tik ilgi vārīt ? varbūtu vistu vajadzēja likt augstāk ? varbūt no sākuma labak darīt to, nevis to ?
TAS MANI DZEN KAPĀ, MAN LIEKAS, KA ES UZSPRĀGŠU, KAD VIŅS TĀ DARA.
Viņs vienmēr domā, ka zina visu labāk par mani, jā, arī par mani. Viņš man saka, kas man kaiš, ko es jūtu, KAUT GAN TAS VISS NAV NE VELLA PAREIZI!
Es viņu ļoti mīlu, bet neko nevaru padarīt ar sevi, kad kaut kas tāds mums notiek, es turos, turos, bet katru reizi beigās uzsprāgstu, uzbļauju viņam - ja viņš tik labi zina, lai dara pats. Katru reizi. Un tad es nesaprotu varbūt problēma ir manī ? Varbūt es pārāk saasināti visu uztveru ? Varbūt tiešām mani nervi jau ir tik tālu noēsti, ka tālāk jau vairs nav kur?
Un katru reizi kad viss tā izvēršas, KATRU REIZI, es domāju par sķiršanos, kaut arī saprotu, ka mīlu viņu par visu vairāk šajā pasaulē un patiesi gribētu mainīties, bet tajos brīžos tā man liekas vienīgā iespeja. UN ES NESAPROTU KĀ MAN VAJADZĒTU MAINĪTIES ? Samierināties, nesihot, lai kā gribetu, es nespēju. Un man ir tik ļoti bail, ka vienu dienu, tas patiešam notiks. Un ziniet meitenes, es arī nēesmu zelta gabaliņš, mani tās visas lietas ļoti aizvaino un tad es cenšos aizvainot viņu, un tad jau beigās sanāk, ka es patiešām diršu viņam virsū. Tā kā tā.
Un ar viņu arī nav jēgas runāt, lai izrunātos, kas un kā! Viņš vienmēr domā, ka viņam ir taisnība.
Meitenes, kā Jūs domājat ? Un ko Jūsuprāt man vajadzētu darīt ?
1542
