starp ģimenes locekļiem..

Man ir labas attiecības, brālis man ir kā labākais draugs, otrs ne tik labs, bet tāpēc, ka ar alko aizraujas. :(

Laimīgā- es arī gribētu labas attiecības.

Ļoti labas attiecības, katrā gadījumā nedomāju, ka uz kādu citu cilvēku varētu vairāk paļauties.

Mans gadiijums neskaitaas,jo man ir divi mazi braaliishi,vienam 6 un otram driiz buus 5. Bet nu viss forshi,tikai vienu no mazajiem nesanaak biezhi redzeet.. ehh....

Ļoti labas ar māsu, mēs esam uz viena viļņa :)
Protams, strīdi pa retam gadās, bet kam ta tā nav?

nu strīdi jā- bet man šķiet ka manā gadijumā tie jau vairs nav parasti strīdi.:(

Ar māsu normālas. Viņai jau ir sava ģimene, sava dzīvesvieta. Palikot divatā tā īsti nav ko runāt, bet neteiktu, ka mums ir sliktas attiecības.

Sliktas man ir ar tēti. Šausmas! Man ir tā, kā tev - kad esam kopā, tad tikai strīdamies, kad nav mājās - super, esmu laimīga! Es apzinos, ka pati arī esmu vainojama šajās attiecōbās, bet daļa vainas jāuzņemas arī tētim..

jāā, tieši tāda pati situācija... Es arī nespēju rast risinājumu! Droši vien, ka kāda vaina ir arī manī, bet nu es labāk esmu no savas māsas prom, nekā kopā ar viņu. Liekas, ka viņa mani kautkādā veidā uzskata par savu mūžīgo parādnieci, kad viņa ir sliktā garastāvoklī - arī man tāds jārada, kad viņa ir labā garastāvoklī - mans tāpat jāpadara slikts, par manu privātumu vispār nav ne runas - manas mantas un manas drēbes tiek ņemtas, bet, nedod Dievs, kautkas tikts paņemts no viņas! Tās ir tīrās šausmas! Skaidrot arī neko nav jēgas, jo katrs mans vārds tiek aizbāzts pretī ar 100 lamu un pārmetumu par visu, kas vien iespējams, turklāt katrs viņas darbs tiek smērēts man sejā kā viņas lielākais panākums, bet mani darbi tiek nolīdzināti pie 0 salīdzinājumā ar viņu. Šķiet, ka šādam risinājumam izejas nav, runāšana nepalīdz, jo ar viņu bez strīdiem nevar parunāt, tāpēc es labāk turos prom no viņas. jo mazāk laika pavadām kopā jo labāk manai nervu sistēmai. Arī mājās cenšos pēc iespējas mazāk ar viņu kontaktēties. Skumji.

Ar vienu māsu vienkārši briesmīgas, katrā ziņā 1 dienu 1 mājā izturēt grūti jau. Ar pārējie +/- normālas, varu papļāpāt, paballēties utt.

ar lielo brāli labas, bet nu uzlabojās tikai pēc tam, kad sākām dzīvot atsevišķi- līdz tam gāja visādi...dažas situācijas bija ļoti nepatīkamas..
ar mazo (ļoti mazo)- salīdzinoši labas, tikai dažreiz katina :D

Kad bijām mazi - nevarējām sadzīvot, bet tagad mums ir labas attiecības. Iespējams lielu lomu spēlē tas, ka nedzīvojam kopā.

Jā man arī ir tā vēl aizvakar ņēma un iesvieda acīs ka es neko nedarot. viņš ir 4 gadus par mani vecāks - un nu jāatdzīst sasniedzis priekš saviem gadiem pietiekami- salīdzinot ar mani- un tagad tā arī izturas ka viņš ir kaut kas bet es nekas.

Sakiet vēl ka nauda nemaina cilvēku! Pat ja reizēm gribu ar viņu parunāt- kādreiz prasu kas jauns - nekad neko nestāsta- tikai daudz jāstrādā un viss. Es par viņa kkadiem plāniem uzzinu no citiem.

Tik stulba sajūta.:(

Atceros, ka lasīju - radinieki it īpaši ir doti mums, lai kaut ko mācītos, izpirktu kādu karmisko parādu. Vienmēr domāju, kāpēc man viens brālis ar alkohola problēmām? Laikam būšu ko nogrēkojusies citā dzīvē. Bet tas tā filozofējot par tēmu.

tad jau laikam es arī būši baigi grēkojusi iepriekš- jo es nespēju izskaidrojumu atrast kapēc tā neveicas!:(

Ar māsu man ir ļooooti labas attiecības,esam arī kā vislabākās draudzenes. Vienmēr zinu,ka uz viņu var paļauties un man palīdzēs,atbalstīs!
Ar brāli arī ļoti labas attiecības.Nav tik tuvas kā ar māsu,bet vienalga labas. Bieži vien aizejam kaut kur,pasēžam,kaut ko iemalkojam un varam forši izrunāties! :)
Varu pavisam noteikti teikt,ka man ar māsu un brāli ir ļoti paveicies! :)

visi cilvēki no malas arī uzskata ka man ar brāli esot ļoti paveicies un ka es esot pie visa vainīga, ka mums tādas attiecības.
Es jau nesaku ka viņš vienīgais vainīgs- bet nu viena pagale tak nedeg! Nu vienīgā taisnība, ka naudas diezgan es esmu viņam parādā, bet vairāk paldies man viņam par ko teikt nav- jo cilvēcisku attiecību mums nav!- ja pie viņa atnāk draugi- es tajā istabā iet nevaru- normāli!:(

man ir vecāka māsa, attiecības mums ir ļoti labas! vienmēr esam bijušas draudzīgas! :) mēdzam, protams, arī strīdēties, to lielākoties izraisa tas, ka es bieži viņu mācu, jo esam ar diezgan atšķirīgu dzīves uztveri un atšķirīgām vērtībām, bet tāpat spējam viena otru saprast!