dzīvošana kopā

Pie vecākiem atpakaļ nevar iet pēc tam?

pašlaik dzīvoju ar draudzenēm un viņas manā vietā ņems citu cilvēku.....vecāki dzīvo citā pilsētā! :(

nu nezinu es ar savu puisi kopaa dzivot saaku pec 5 gadu attiecibam,nu jau 1,2 g dzivojam kopaa,jasaka ka nebus gluzi ta ka agraak pamaniisi dazaadus ikdieniskus siikumus,kas kaitinaas,nu es neko nenozeeloju ir jau jauki ja kads blakaam,bet darijam to vairaak taapeec ka nevarejam norm vienk tikties vecaaki visu laiku maacija ka dzivot vienu dienu pieriebaas;)takaa domaju nesteidzies izbaudiet to kas jums ir:)

Tad,ja gribēs iet prom, atradīs uz kurieni aiziet.

Tev regulāri ienākumi ir? Ja ir, tad īrēt pagaidu variantu nebūs problēmu.

Es uzskatu, ka nav īsti starpības, vai sāk dzīvot kopā pēc pusgada vai pēc 5 gadiem - tāpat var rasties problēmas un saprast, ka nesaskan. Tāpat kā viss var būt labi gan sākot ātri dzīvot kopā, gan vēlu :)

Katram noteikti ir individuaali... Nevar taa pateikt,cik labi vai slikti buus,ja ievaaksieties koppaa peec pusgada kopaa buushanas. Es ievaacos pie tagadeejaa drauga peec aptuveni 3 nedeelju paziishanaas.. un viss ir labi. :)
Ja neesi iisti paarliecinaata,tad varbuut labaak nogaidiit..

Jā, es arī pabaudītu to laiku, kad nedzīvo kopā, bet atsevišķi .. var taču biežāk palikt viens pie otra pa nakti un tā :)

nu es esmu pārliecināta, un viņš arī, bet šodien visa ģimene mani mēģināja pārliecināt par pretējo un tāpēc sākās šaubas , bet tikuntā nepadodos un turpinu ticēt, ka būs viss ok... tā ka laikam jau jāriskē :))

no personīgā viedokļa, iesaku tomēr nesteigties ar kopā dzīvošanu...protams ir forši ja kāds ir visu laiku tev blakus, ir tā drošība.
un ja sakašķējaties nav vismaz problēmu ar palikšanu...zini ka tev ir sava vietiņa un neesi īsti no viņa atkarīga ;)

piekrītu smirnoff ja neesi īsti pārliecināta, tad varbūt nevajaga :)

Sāku kopā ar draugu dzīvot aptuveni pēc mēneša, varbūt pusotra satikšanās.
Sākumā jau likās, ka varbūt nedaudz par ātru utt., bet nu jau esam gandrīz 5 mēnešus kopā, vēljoprojām viss ir ok, protams, strīdiņi gadās šad un tad, turklāt par niekiem, bet tāda ir dzīve. Neviens nav ideāls.

Par ģimenes atbalstu- no manas puses man tikai mammas domas rūp un viņa mūs atbalstīja. Par tēva domām man absolūti po*, jo tēvs man viņš skaitās tikai papīros, šaubos vai maz zina, cik man gadu.:D
Puiša vecāki arī atbalsta, tā ka mums laikam ir paveicies.:)


Katrā ziņā, ieteiktu vairāk klausīt savām un puiša domām, nevis vecākiem... 6 mēneši tomēr ir pietiekami ilgs laiks, lai cilvēku daudz maz iepazītu un zinātu, vai tas ir to vērts..;)

Cik tev gadu? Pati pelni?

Parasti jau pašai ir kaut kāda sajūta, vajag vai nē, es neklalusītos, ko saka citi, ja justu, ka to vēlos :)

21 gads, nepelnu pati, bet nu pārtieku no studējošā kredīta.
Iekšā ir tā sajūta, ka gribu un zinu, ka būs labi.. uzrakstīju par + un - sarakstiņu, - ir tikai viens, kamēr plusi daaaudz.. hm. tad jau laikam skaidrs uz kuru pusi sliecos :) paldies, meitenes!

Nu kā tas ir, ja nu kkas notiek??
Tā nedrīkst vispār domāt! Ja ir labi šobrīd, tad kapēc ir jādomā kā būs vēlāk ,vēlāk būs vel labāk!
Es ar savu puisi sāku dzīvot kopā pēc 2 mēnešiem, un ar katru dienu es viņā iemīlos stiprāk, un man ir tik labi kā vēl nekad. Mūs šķira attālums, tapēc tik ātri, bet nu es neko nenožēloju, pilnīgi neko!

es pievienojos pie tām,kas iesaka nogaidīt...pabaudīt šo randiņu periodu ilgāk,jo kad dzīvosiet kopā sāksies ģimenes strīdiņi un problēmas par ikdienu un randiņu periodu neatgriezt vairs...

Es ievaacos pie savejaa peec 2 ned. kopaa bushanas.... dauuuudzzz par atru... no sakuma cilveks jaiepazist un ja viss apnierina, tad drosi var vaakties kopaa :D es laikam jau esmu pieradusi pie sava dzeka preteklibaam :D

dari tā, kā tu pati jūti, ka būs labi.
ja tu to tiešām ļoti vēlies - uz priekšu!