Nav nācies tā tieši dziedēt, bet aiz muguras-pēdējā laikā smagi vīlos cilvēkā, kas savus kompleksus slēpj ar citu noniecināšanu, bet īpaši nepārdzīvoju, jot tas bija pilnīīīgs izgudrojums :D
Un, tā kā nāku no maza ciematiņa un vecāki tur ir diezgan pamanāmi, viiisu bērnību esmu par sevi visādus kapeņu stāstiņus dziedējusi, bet lielākoties tas viss bija skaudīgu cilvēku pūsts burbulis. Pēdējais foršākais, ko dzirdējām un normāli nosmējos – kad ap māju uztaisījam sētu, lai visi šitie trakie ļaudis vnk nevar no ielas puses redzēt, kas notiek pagalmā un, lai varētu beidzot suni iegādāties, tad pa ciematu jau gaja runas, ko tik mēs tur tagad slēpsim, ka noteikti jau kaut kas grnadiozs tapšot, ka visiem nevar rādīt utml. :D un kaimiņos mums dzīvoja vecenīte, kam aizkaros bija izgriezts vaurums, lai labāk redzētu, kas notiek mūsu pagalmā :D