Katrai noteikti ir kāda labākā draudzene, sirdsdraudzene... vai vienkārši draudzene, ar kuru gribās tikties un dalīties noslēpumos.
Bet varbūt jums ir tādas draudzenes ar ko negribās draudzēties, bet tomēr jūs draudzējaties? man tādas ir divas, viena ar kuru noteikti negribu draudzēties, nu nav mums pilnīgi nekā kopēja, dažādas intreses, dažādi uzskati... izņemto vienu bet esam bērnības draudzenes, varētu teikt tā-piespiedu kārtā draudzenes, jo vecāki draudzējās. Agrāk es pat tā neiespringu par viņu, jo mācēju atteikt un bija vienalga, bet pirms kādiem 3 gadiem, man iestājās žēlums, nu viņa tā grib ar mani draudzēties, un tikties, ka es domāju, ka tas būtu netaisnīgi viņu atšūt katru reizi. Un tā ir bijis visu laiku kopš bērnības, viņa grib draudzēties ar mani, darīt it kā visu kopā, bet es to daru tikai aiz kaut kāda stulba pienākuma. Kaut gan es nesaprotu viņu, kāda viņai jēga no manas draudzības? Un teikt, ka esmu viņai svarīga arī to nejūtu, jo pārsvarā runājam par viņu, jo mana dzīve nav tik intresanta, es esmu kā psihologs dodu viņai pamācību un atbalstu.
Otra ir tāda ar kuru kopā forši patusēt, un tas ir arī viss, draudzēties ar viņu negribu un nav man ar viņu intresanti, un paldies Dievam arī viņa īpaši ar savu draudzību neuzbāžas, jo esmu atklāti arī teikusi, ka nepatīk man tāda draudzība, kur katru dienu jātiekās un jāklačojās.
Latvijā, es varēju izvēlēties ar ko draudzēties un ar ko nē un pat nevarēju iedomāties, ka draudzēšos tapēc, ka vienkārši nav cita varianta, tā notika arī šeit, bet tas bija mēnesis, jo sapratu, ka reāli nevaru to vairs izturēt, meitene starpcitu ļoti jauka un daudz, kas kopīgs, bet nu tā katras diena terorizēšana, kad jāsarakstās bez maz vai ar viņu visu dienu, un jāiet ārā ar viņu visu laiku, tas bija briesmīgi... kā tāds vampīrs uzklupa.
Jautājums ir tāds-vai jums ir bijis draudzene, kas ar jums nu ļoti grib draudzēties, bet jūs nē? Un kapēc mēs pievelkam sev tik atšķirīgus cilvēkus?
11
