Nu... pa lielam jā. Viss, ko mēs dzīvē sastrādājam, tiek ierakstīts smalkās vibrācijās (tipa tiek tā kā ierakstītas mūzikas plates). Tā arī veidojas tā karma. Iedarbojoties uz tām ar enerģiju (plūsmu, skaņu vai ko citu), šos ierakstus var mainīt, pastiprināt, dzēst. Bet cilvēki, kuriem ir daudz saģenerēta enerģija, viņi spēj saslēgties ar citu cilvēku šīm vibrācijām, tāpēc arī sēž un lasa kā atvērtu grāmatu. Vot i visa mistika. Lielākajai daļai tā liekas kā mistika, jo mēs neko tādu neprotam, mēs neprotam pārvaldīt savu enerģiju un rīkoties ar to, mēs vienkārši dzīvojas pašplūsmā. Bet, ja iemācās sevī ģenerēt milzu enerģijas apjomus, tad var gan domas lasīt, gan priekšmetus pārvietot un ko tik vēl ne. Tas nododas arī tālāk. Tāpēc dažkārt bērns jau piedzimst ar spējēm un nezina, no kurienes, jo neko nav ne mācījies, neko. Tas nozīmē, ka iepriekšējā dzīvē ir to pratis un saģenerējis daudz. Nu tā īsumā.