Jau 25 un bez bērna???

man ir 28 gadi, preceejusies, beernu nav un liidz 30 gadiem neplaanoju. ar viiru gribam veel nedaudz izbaudiit dziivi pirms lielaa ljembasta. veelamies 3 beernus.
sabiedriibas spiedienu juutu no pensionaaru paaudzes. mana maate, kura mani,savu vieniigo beernu, dzemdeeja 40 gadu vecumaa, mani sauca par vecmeitu 19 gadu vecumaa un saaka zaageet par beernu nepiecieshamiibu jau no 20 gadiem. peedeejaa laikaa zaageeshana un manis apvainoshana ir kljuvusi tik necieshama, ka vairaak vinjai pat nezvanu.

Jauniem vecākiem ir gan svau plusi, gan mīnusi ;)
Man ir 20, rudenī paliks 21, mammai šogad paliks 40, bet tētim 44.
Laikam vairāk jau esmu priecīga par to, ka viņi ir jauni, vismaz par mammu viennozīmīgi varu to teikt, daudzas lietas uztver cilvēciski nevis kā no mēness nokritusi, bet, jāteic, es arī nevaru sūdzēties par vecmammu, viņa nav tipiska omīte, sēž dr.lv un citos saitos, spēlē spēlītes, kaut ko rušinas pa dārzu, bet sagaidīt, kad viņa adīs zeķes vai marinēs gurķus ir bezcerīgi!
Tētis gan man ir novecojis, viņam ir otrais bērns, kad parasti dod man šķiet otro elpu, skatos uz viņa jauno ģimeni un tomēr domāju, ka negribētu būt māsas vietā, jo viņš tiešām ir kļuvis opīgs. Manā laikā visas klases meitenes bija starā, cik man foršs tētis, a rhumoru, smieklīgs, tagad.. nevarētu to teikt ;)

Tā kā es pati sāku tusēties, kad man bija gadi 14, tad ir bijuši periodi, kad savos 19 no tā visa esmu jau pagurusi, taagd gan ir atnākusi nākamā elpa lielajam ballīšu periodam. Man mācības nekad nebūs pirmajā vietā, jo es neesmu karjeriste, ja sagribētu bērnu noteikti nebūtu problēmas atmest uz gadu vai diviem ar roku mācībām ;) Bet šobrdīd noteikti, ka nesteidzos... Es jau domāju, ka uz saviem 25 būšu nobriedusi :D kā nekā 10 gadi būs notusēti, laiks nierēm, aknām ieturēt pauzi :D + tiešām negribu būt gados veca mamma.. nī, nī.. lai arī saskatu mīnusus tajos jaunajos vecākos, to tomēr ir krietni mazāk kā plusu :)

Mn vēl nav 25,bet nav arī vairs ļoti ilgi jāgaida līdz būs,jo nav jau man arī vairs padsmit.Bērnu nav un tuvākajā laikā neplānoju.Uz mani var izdarīt spiedienu cik grib,dot mājienus cik grib,bet kamēr es nebūšu gatava bērnam un nebūšu droša,ka varu viņu nodrošināt(uzskatu,ka ar pliku mīlestību bērnu nedz pabarot var,nedz apģērbt,nedz skolas un bērnudārza izdevumus nomaksāt)man bērnu nebūs.
Man vairāk nākas dzirdēt tādas neuzkrītošas piezīmes,ka vajadzētu varbūt tā kā precēties,jo visi man apkārt jau ir apprecējušies utt.Laižu gar ausīm arī šīs piezīmes. :D
uzskatu,ka ja sieviete par sevi rūpējas,kopj sevi,tad arī 40 gados izskatās jauna.Turklāt,aizspriedumaini uzskati cilvēkiem mēdz būt arī 20+ gados,nevis tikai 50 un vairāk.Ir gadījies satikt meitenes,kas ir manā vecumā,bet pat manas omītes uzskati ir mūsdienīgāki.

Man 21! Bērnu neplānoju, jo nav ar ko plānot :D
Man ļoti patīk bērni un ja man būtu otrā pusīte un bērniņš pieteiktos, es būtu tikai priecīga.
Nekad neesmu uzskatijusi,ka bērns ir šķērslis izbaudīt dzīvi, ja vecāki ir ar mūsdienīgu domāšanu.
Es nezinu kas man ir, bet pēdējā laikā tā krīt uz nerviem tās jaunās (vecuma ziņā) māmiņas. Eh, par to tēmu es kārtīgi varētu padiskutēt :D

Vakar draugos uzgāju vienu bildīti, kurā bija attēlots bērns un zem tā rakstīts - Bērns vai karjera? Izvēlē it kā karjera un nākošais jautājums - bet vai karjera nesīs laimi?
Un es piekritīšu tam teicienam, vai tas nesīs laimi. Un neviens vecāks nav kļuvis nabadzīgāks no tā, ka pievienojies ģimenes loceklis, tieši otrādi - viņš ir kļuvis bagātāks. Bērns nav traucēklis, tur jāpiekrīt Zanei!

Man ir 21 un galīgi nejūtos gatava bērnam.Domāju,ka mani vienaudži,kas precās un dzemdē bērnus ir nenormāli.Ir taču jābauda jaunība,jāstudē,jāmeklē labs darbs un stabīla dzīves vieta,nevis bērni jādzemdē!Es noteikti kādreiz būšu gatava kļūt par māti,mamma jau cer,ka uz viņas 50 dzimšanas dienu kāds viens skraidīs...:D Es savai mammai piedzimu 24 gados,māsa piedzima 33 gados.
Galu galā katrai sievietei ir sava dzīve un savas ambīcijas,vajag dzīvot kā gribas,nevis kā apkārtējie dzīvo.
Man ir 28 gadus veca draudzene,kura apprecējās un gaida bērniņu,26gadīga ,kas precēsies un 26gadīga kas ir viena.Un katra no viņām jūtas laimīga!

Manuprāt, šajā diskusijā ļoti spilgti parādās tas stereotips, ka redz' bērns ir nez kāds traucēklis un tikai pinas pa kājā īstajai dzīvei. Un visas māmiņas jaunās ir nolemtas. Tā gan nav. Viss ir atkarīgs kā uz to visu paskatās. Protams, ka bērni vispār nepatīk tad, tas ir cits jautājums,... bet tomēr skumji.

Cosmonaute - Kad peidzimst bēns,visa dzīve ir jāvelta viņam.Vismaz 1 gadu.

Man vēl nav 25, būs tikai nākamgad, bet bērniņu sen jau gribas. Domāju, ka šogad mēģināsim kaut ko izdarīt lietas labā! :D ;)
Man vienkārši ļoti negribas būt vecai mammai, tas mani biedē. Varbūt tādēļ, ka mana mamma mani dzemdēja ap 30 gadiem un viņai vēl palikusi tā veco laiku domāšana, un dažkārt ar viņu ir tiiik grūti parunāties, vāks... :( Es negribētu ar saviem bērniem tādas attiecības, gribu būt viņiem vairāk kā draudzene nevis māte! :D :)

Man šomēnes 28 paliks un arī bērniņš vēl nav pieteicies :)

Zinu sievieti, kurai meita piedzima 19 gados, pašlaik viņai ir 30 - ir iegūta augstākā izglītība - 2 maģistra grādi, karjerā arī viss kārtībā, tas vien apliecina, ka bērns nav nekāds šķērslis! Tas atkarīgs no pašas sievietes apņēmības, protams, tas ir grūti, bet nu viss ir iespējams!

Man tūliņ būs 24, augstskola ir absolvēta, darbs ir abiem, beibiku gribam abi.. bet mans uzskats ir tāds, kamēr pirkstā nav gredzena, tikmēr beibiki izpaliek :D bērnu nodrošināt nebūtu problēmu, bet pašlaik mūsu prioritāte ir mājas celtniecība, kam aiziet visi liekie līdzekļi.

Man ir 32 gadi, bērnu nav, ar sirdi jau tā gribēšana būtu bet viss apstājas pie realitātes. Nav tik stabils materiālais stavoklis (nerunāju par ekstrām), ir iedzimta sirds kaite. Esmu pati no ģimenes,kurā bija ļoti smags finansiālais stavoklis, esmu to izbaudījusi uz savas ādas, savam bērnam es to nenovēlu.
Par pārsteigumu, visvairāk nosodījumu par to ka tik daudz gadi un nav bērna esmu saņēmusi tieši no vīriešu puses.
Pats jautrākais bija no viena vīrieša (36 gadi), kurš pateica tā - ja sievietei nav bērna līdz 26-27 gadiem, viņa nav sieviete, bet patmīlīga kuce, kurai rūp tikai viņa pati. Es knapi savaldīju smiekļus, bet turpināju sarunu. Jautāju viņam kāpēc viņam pašam nav bērnu? Atbildēja, ka nav sastapis to īsto! Uz loģisko jautājumu, kāpēc viņš nepieļauj iespēju,ka sieviete nodzīvojot līdz 30 gadiem arī var nesastapt savu otro pusīti no kura gribētu bērnu, viņš atcirta,ka sievietēm tas ir citādi. Tad jautāju vai viņš satiktos ar sievieti kurai ir bērns no cita? Uz atbildi nācās gaidīt un tā skanēja šādi - Ja bērns būtu puika nē, ja meitene tad ok. Tā smējusies sen nebiju un tas ir 21 gadsimts un cilvēks ar augstāko izglītību.
Vēl ārsti bieži bāžās ar nosodījumu, draudzenei ģenekoloģe brauca virsū kāpēc negrib bērnus,ka vajag dzemdēt! Noveda viņu līdz asarām, beigās draudzene neizturēja un atbildēja - Jūs piedāvājat man dzemdēt no pirmā pretīmnācēja, lai tik man būtu bērns?

Uzskatu, ka katram ir sava dzīve un izvēlēs iespējas, citiem to ir vienkārši jāpieņem.

cosmonaute, stereotips vai tomēr novērojums? Nerādīšu ar pirkstu uz visiem reizē, bet diemžēl, pārsvarā tās, jaunās mātes, kuras es redzu apkārt vispār ir bez izglītības. Vecumā no 18 līdz 23 balstoties uz manis redzēto vairāk ir tās, kurām tas bērns ir neplānots un knapi pabeigta vakarskola vai kāda arodskola. Pozitīvus piemērus neredzu. Tuvāko paziņu lokā bērns ir vienai sievietei, šķiet, viņa dzemdēja 21 gada vecumā, bet pati nekad nav bijusi karjeriste, augstāko izglītību ieguva, taču man šķiet, ka joprojām nestrādā, kaut arī vairāki gadi pagājuši. Uztur vīrs.
Ja gadās foršs un vēl turīgs vīrs, tad jā, ticu, ka var atrast laiku visam - arī izglītībai un karjerai. :D

Man liekas, ka 25 ir tikai un tie ir tikai sākumi gadi, lai sāktu par bērnu domāt.

Pati domāju, ka varētu uz tiem 25, jo draugs visu laiku čīkst, un man galvenais tagad skolu pabeigt. Tā kā man tagad ir 23, nākošgad izskatās, ka būs jau maģistrs rokā, kas bija arī mans nosacījums, lai varētu domāt par bērniem, tikai tagad domāju kā tas ietekmētu manu karjeru, jo viss mazliet apstātos, un negribu darbā radīt problēmas, taču man ir labi piemēri tieši kā meitenes savienojušas darbu ar bērnu, un tad jau domāju kaut kā izšļūkt cauri, gan paspēt savu karjeru attīstīt un atrast vēl pa vidu laiku, kad bērnu piedzemdēt, jo ne jau es čīkstu, ka negribu būt veca māte, bet gan mans draugs, jo viņam jau esot 27, un negribot izskatīties pēc opja, kad ies uz dārziņu vai skolu bērnam pakaļ. :D

Man šobrīd ir 23, draugam 25. Mazuli neplānojām (draugam vispirms gribējās kāzas, es jau kādu gadu gribēju bēbi), bet šobrīd esmu 7. mēnesī. Bakalauru pabeidzām 2010. gada vasarā, un tajā pašā vasarā sāku strādāt, nostrādāju līdz šī gada martam. Ar pabalstiem būs ok. Draugs tagad vēl papildus mācās profesijai, strādā. Karjera man noteikti nav prioritāte. Jau no skolas gadiem par galveno dzīves mērķi vienmēr esmu izvirzījusi ģimenes veidošanu.
25 gadi, manuprāt, nav vecums, lai pārdzīvotu, ka nav bērnu vai pat otras puses un ka nākotni pavadīs vienatnē.

Man 27...Mazuli gribēju jau kopš 25, taču draugs tam vislaik nebija gatavs, līdz izdomājām pamēģināt, ar otro reizi izdevās un tagad gaidu bērniņu :)Esmu patiesi laimīga!!Uzskatu, ka mazais pieteicas tad, kad tam tā bija jābūt.Esmu par to, ka no 25 gadiem var sākt par to domāt...Kaut gan es mammai piedzimu 18, un, domājams, neplānoti, taču biju lepna par visjaunāko mammu klasē un foršajiem vecākiem!
Pati gan nesteidzos tik, jo gribējās taču pašiem izbaudīt brīvību, iegūt labu izglītību, darbu, mājvietu utt., lai arī mazulim nekā netrūktu.
Nu beidzot arī mans sapnis piepildījies...bet MANS ne draudzeņu vai paziņu.
Kolēģēm(pat vecākas par mani) vēl nav bērnu, dažas pat neaizdomājas pagaidām...Tā ka katram savs laiks:)

Es mammai piedzimu 37...Esmu pastariite un man ir labaka mamma pasuale savos 58!:)

Nav 25, bērnu negribu (pagaidām). Neinteresē man jaunās un vecās mammas, sieviete arī ap 50 izskatās labi, tas ir vienkārši smieklīgi - lasīt šādas diskusijas un secināt, cik ļoti dažām uztrauc tas skaitlis pasē.
Nezinu, kam jānotiek, lai pēkšņi sagribētu bērnu.