Attiecības

tikai iepaziistot cilveeku labaak, vari saprast, vai gribi kaut ko uz ilgu laiku vai tomeer nee. dod cilveekam iespeeju un tad, vadoties peec situaacijas izlem turpinaat vai nee.

Man bija tieši tāpat kā Tev. 20 ar nelielu astīti, uzmanība no smukiem un gudriem puišiem arīdzan, bet kaut kā vienmēr visus atšuvu, pat nedodot iespēju kaut kam attīstīties. Reizēm gāju uz randiņiem, bet man nebija tās WOW sajūtas, ko es gaidīju, un, tiklīdz redzēju, ka puisim tiešām patīku un viņš grib nopietnas attiecības, tā visu izbeidzu, jo likās, ka tas nav godīgi pret puisi, ja reiz man tādu jūtu nav.
Bet tad gadījās viens puisis, kas mani ilgi un varen centīgi aplidoja, un nolēmu dot iespēju un paskatīties, kas sanāks, un zini ko? Kopā esam joprojām un grasāmies precēties :) Tā ka man tomēr liekas, ka jādod attiecībām iespēja. Gadās jau mīlestība no pirmā acu uzmetiena, pat vārdu nepārmijot, bet tikpat skaista mīlestība var arī attīstoties, otru cilvēku iepazīstot.

man ir 20 un varu teikt,ka nav bijušas nopietnas attiecības . Arī liidzigi tev,baidos. Man vnk nez kapēc ir tā doma,ka man un manam draugam pirstam butu jāsapaziistas un jābuut kā labākajiem draugiem, lai es tiešam justos droši. Un mani ir grūti iepaziit,tāpēc ari daudzi padodas,jo es nepaliidzu sevi iepazīt.
bet labs jau nāk ar gaidīšanu!

Man agrāk tā bija, ka nespēju ''iepeldēt tajā attiecību upē'', jo bija bail atklāties un vēl tur apakšā bija visādas psiholoģiskās barjeras. Tā nu es sev pati pateicu - tu taču negribi palikt visu dzīvi viena, tad dari kaut ko! Mēģināju vīriešos saskatīt cilvēkus un uzticēties. Tā pamazām viens, otrs, trešais, kamēr izdomāju, ka uzticēšos kādam līdz galam. Tagad esmu ar viņu kopā, bet tāpat viņu vēroju. No vienas puses Krista pareizi saka - dod cilvēkam iespēju sevi pierādīt, no otras es pati personīgi jūtu, var cilvēku sev laist klāt un iet ar viņu tālāk vai nē. To vienkārši var just, vai cilvēks ir tevis vērts vai nav.