ciemni un ciemosanas.

Man vsp nepatīk, ka pie manis kāds nāk ciemos, es nezinu, man vienmēr tā ir bijis. Es mājas uztveru kā vietu, kur varu darīt ko gribu un kā gribu, un nepatīk nevienu te ielaist.
Ciemos iet patīk, bet nepatīk pie nepazīstamiem cilvēkiem. :D

Man patīk gatavošanās process- tīrīšana, gatavošana, plānošana :) bet pati uzņemšana mani padara nervozu.. bet nu viss normas robežās :)

parasti man ir tā, ja ar daudzenēm negribas iet tusēt, bet vnk kkur iet pasēdēt, tad pēc iespējas cenšos neizvēlēties savas mājas :D es nezinu kāpēc tā... laikam tāpēc, ka jūtos atbildīga tad, lai visiem būtu interesanti un tā..
vispār - labāk patīk iet ciemos, nekā uzņemt.

Ja ir laiks visu sagatavot tad nekas nav pretī.

Atkarībā, kas nāk ciemos. Ja tuvākās draudzenes, tad nekādu problēmu, nesatraucos un tā, pat labprātāk uzņemu pie sevis nekā eju pie kāda.
Par radiem vienalga.
Par ne tik labi pazīstamiem cilvēkim- reti sanāk, bet neesmu sajūsmā. Jo nevaru ielaist nesakoptā mājā, jāuztraucas, vai ir interesanti un vēl tā savākšana/teauku mazgāšana pēc svinībām..

Man patīk uzņemt ciemiņus,bet tikai mazā lokā.Nu,es negribētu taisīt viesības,kur ir kādi 30 vai 50 cilvēki un daļa man knapi pazīstama.Taču,uzņemt savus radiņus vai draudzenes ciemos man ļoti patīk.Man patīk gatavot ēdienus,visu sakārtot utt.Man patīk piedomāt par lietām,lai viss izdotos un cilvēki justos labi pie manis.
Man bieži ir diskomforts iet ciemos pie citiem cilvēkiem,kuri ir man sveši.Piemēram,pie drauga radiem,ko vienu reizi dzīvē esmu redzējusi...tad es jau ieejot viņu mājā jūtu,ka pāriet vispār kāda ēstgriba,pazūd labais noskaņojums un jūtu,ka visu laiku domāju,ka tikai nedaru kaut ko tā kā nevajadzētu(ka tikai negrabinu galda piederumus pārāk skaļi,ka tikai nejauši kko nenosmērēju,neapgāžu utt).Ejot pie savas ģimenes,savām draudzenēm vai drauga draugiem,kas jau labāk pazīstami viss ir normāli.Bet tieši pie tādiem svešiem nepatīk iet.

Man patiik-pat ja viss nemaz nav tik perfekti!Manaam draudzeneem loti patika ciemoties pie mums, vinas teica,ka viss ir taa nesaspringti...es veel domaaju buus taadas stiivas-viiras tads nopietns...!:D
Man patiik ka viss ko parasti taisam muusu maajaas visiem vienmeer garso-varbuut tikai saka,bet prieks taapat!
Esmu pieradusi dziivot loti klusu dziivi-ciemini "izsit" patiikami no liidzsvara!

tuvus cilvēkus uzņemu ar lielāko prieku un man pat labāk patīk, nekā iet pie citiem ciemos. patīk, ka zinu, kur ir manas mantas - varu ēst/dzert no saviem traukiem un varu darīt, kas ienāk prātā, bet draugi jau ar visu saraduši, ka man nav jādomā vai viņiem viss ir labi, viņi paši arī sevi mācēs apkalpot utt :) bet ja nav tik tuvi cilvēki, tad saprotams, ka cenšos izvairīties no tā, lai nenāktu pie manis, jo diskomforta sajūta :) bet pa lielam man laikam patīk uzņemt ciemiņus, īpaši jau vecāku mājā - jo tā ir liela, mājīga, skaista, ka šo skaistumu varu rādīt arī citiem :D

Patik uznemt cieminus, ja vini pienacigi laicigi var "satiit makskeres" un doties prom.
Visvairak riebst, ja ierodas puisa draugu "paritis", sez skatas tv filmas vienu pec otras un ko lidz bedzas filma-liekas, ka nu dosies prom, bet NEE paliek uz velvienu. Un kad jau plkst 3 nakti tad sarosas majup. Diezgan divains paritis...
Tomer ir draugi, kuriem ir laika izjuta un prot atvadities savlaicigi...
Vairak nepatik neka patik.

Nē,nepatīk man uzņemt ciemiņus.
Ja tā ir māsica vai tuvākā draudzene,tas ir savādāk,bet,piemēram,tie paši drauga radinieki - es nejūtos kā namamāte,neesmu īsti savā ādā,nezinu ko darīt,kur sēdēt,ko pasniegt,blah blah..
Arī ciemos iešana man patīk tikai savu tuvāko radu vai draudzenes starpa.t.i kur jūtos brīvi,kā mājās.

man nepatika uzņemt ciemiņus, kad dzīvoju ar mammu. zināju, ka viņai nepatīk sveši cilvēki mājās, tāpēc man vienmēr bija tāds diskomforts -- kaut kā apsēdināt cilvēkus dzīvoklī, kur tikpat kā nav krēslu, pieklājīgi parūpēties, lai viņi īsti netrāpās acīs mammai un netraucē viņai utt. utt.
tagad dzīvoju ar draugu un vēl vienu pāri kopā, un tur tāda brīva atmosfēra -- visu laiku kaut kādi cilvēki apkārt. līdz ar to arī vieglāk un nav vairs tās tizluma sajūtas :D

Man patīk uzņemt ciemiņus. Esmu pēc dabas atvērta un man ļoti patīk komunicēt un pļāpāt un uzcienāt ar ko paštaisītu .. Man patīk, kad man apkārt ir cilvēki , ir bijis tā, ka atbrauc vispār nepazīstami cilvēki pie mums, tā spontāni, bet atrast kopīgu valodu nav grūti :)

man nav iebildumu uznjemt cieminjus. radi un tuvaakie draugi maajaas ir diezgan biezja paraadiiba. vieniigais, man ljoti nepatiik, ja kaads izmanto manu privaato wc vai staigaa pa guljamistabu staavu.

Man patīk gan uzņemt ciemiņus, gan pašai iet ciemos :) Kādreiz ar draudzenēm bieži pie manis rīkojam visādas tematiskās ballītes un vienkāršas pasēdēšanas. Tajās dienās tāda patīkama rosība mājās - ēdienu gatavošana, mājas dekorēšana, spēļu un atrakciju domāšana. Vēl liels plus ir tas, ka tad nav jādomā kā tikt mājās :) Protams dažreiz nakamajās dienās, kad jāsāk viss nokopt, rodas doma, ka labāk iet ciemos pie citiem, bet visā visumā ļoti patīk man uzņemt ciemiņus :)

Man nepatīk uzņemt ciemiņus, jo tad jākārto dzīvoklis :D

Pašai gan ļoti patīk iet ciemos, jo tad man nav jākārto dzīvoklis :D

Man patīk uzņemt ciemiņus,lai arī ir gadījies,ka tie uzrodas arī nepabrīdinot. Laikam esmu tāda elastīga un ar ašām idejām, kaut kā gadās iziet no visādām situācijām, man pat;ik visu noorganizēt,tā lai pašai ir sajūta,ka viss ir izdevies. :)

Tikko noskatījos Gandrīz ideālas vakariņas šodienas raidījumu un vnk nesaprotu-kur tādi cilvēki rodas? man būtu kauns tur daža laba vietā :D bet nu katrs jau sevi parāda kā māk..
Ja tuvāk pie tēmas-jā, man patīk uzņemt ciemiņus un ciemoties :) ciemošanās rada tādu svētku sajūtu un jo biežāk svētki,jo patīkamāka dzīve :)

Man patīk uzņemt ciemiņus, bet ne bieži. :) Negribētu katru nedēļas nogali domāt, ar ko pabarot, kā izklaidēt utt. Daudz labāk, protams, patīk doties ciemos, bet arī ne uzbāzīgi bieži. :)

Man ļoti patīk uzņemt ciemiņus! Tā ka visu laiku kādu aizinu gan av, bet kādās brīvdienās, ja atnāk draugi vai ģimene ir forši, pasēdēt paēst vakariņās iedzert vīnu, parunāt, pasmieties!

Abi varianti patīk.
Nedaudz patīkamāk ir uzņemt ciemiņus, jo tad nav jādomā par to, kā aizkļūt, kā atkļūt atpakaļ, ko ņemt līdzi, un visādi citādi organizatoriskie jautājumi un pats galvenais, ka pašai savās mājās ir ērtāk.
Ar telpu sakopšanu un ēdamā sagādāšanu man nav problēmu.