Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Acīs

 
Reitings 579
Reģ: 09.04.2011
Sveikas sniegotajās Lieldienās! Krāsainus un gaišus šos oliņ’ svētkus! :-)
Vēlējos ierosināt ,manuprāt, interesantu tēmu. Parunāsim par skatīšanos acīs. Vai jūs skatāties otra cilvēka acīs sasveicinoties, sarunājoties, iepazīstoties utt?
Es esmu no tiem cilvēkiem, kas neskatās otram cilvēkam acīs. Neskatos un viss. Es varu skatīties jebkur, kaut uz zeķēm, lai tikai nebūtu jāskatās acīs. Tam nav nekāda sakara ar melošanu, es vienkārši nespēju. Grūti paskaidrot, bet retajās reizēs, kad nejauši sanāk saskatīties, sajūtos tāda enerģiski vāja. Pārņem tāda dīvaina, reizēm nepatīkama sajūta. Teiksiet, nu tad neskaties acīs?! Tā tas arī varētu palikt, ja vien... apkārtējie to saprastu. Es ļoti labi saprotu, ka lieku justies nelāgi citiem ar šo savu neskatīšanos acīs un līdz ar to arī pati jūtos vainīga.
Cilvēki to ļoti ātri ievēro. Tie, kas nepajautā ziņkārības vadīti, uzskata, ka es meloju, man ir kas slēpjams un protams komunikācija uzreiz neveidojas, kaut arī iesākumā es cilvēkam esmu patikusi, bet tiklīdz ievēro šo manu netikumu, tā viss...
Savukārt tie, kuri pajautā, kāpēc ir tā, uzreiz norobežojas, kad pastāstu, ka man tā vienkārši ir. Es vienmēr paskaidroju, ka tas nav saistīts ar melošanu vai kādu citu negatīvu īpašību, bet tāpat... jūtu, ka otram kaut kas aizveras un cilvēks uz mani skatās savādāk, norobežojas.
Mana problēma iespējams kādai šķiet ļoti nesaprotama, varbūt pat smieklīga, bet man tas tiešām sagādā lielas grūtības skatīties cilvēkam acīs. Nu jau esmu ievērojusi, ka pat neskatos vairs virsū. Runāju un vienkārši skatos kaut kur apkārt.
Vai šeit ir kāda, kura ir saskārusies ar šo problēmu un tikusi ar to veiksmīgi galā? Varbūt kāda topošā/esošā psiholoģe var ieteikt kādu risinājumu?
08.04.2012 13:16 |
 
10 gadi
Reitings 2326
Reģ: 14.07.2011
jā, skatos!
08.04.2012 13:20 |
 
Reitings 918
Reģ: 06.09.2011
man patiik skatiities citiem aciis,bet uz ielas izvairos no acu kontakta ar sveshiniekiem....saudzeeju sevi :D taa vsp, ar pavirshi satiktiem cilveekiem -jaa....reizeem izceljos no savaam pazinjaam ar to,ka precizi atceros,kaadaa kraasaa sarunubiedra acis...bet es tiesham to vnm ieveeroju..
Nicco, bet ja Tu pamegjinatu dienu vai divas dariit citaadak un tomer skatities cilvekiem aciis..ne jau visu laiku neatraujoties,bet taa-ik pa bridiim? Ne jau garamgajejiem,bet piem. draudzenes,pazinjaam...? Vai tieshaam tik slikta pashsajuuta uzreiz?
08.04.2012 13:22 |
 
Reitings 651
Reģ: 29.01.2009
Man ļoti nepatīk sarunāties ar cilvēku ja neskatās vbisrsū.. Nav jau visu laiku tieši acīs jāskatās, bet nu vismaz virsū.. savādāk tāda sajūta, ka manī neklausās :D
man ir bijušas pāris reizes iepazīstoties ar vīriešiem ar brūnām acīm, skatīties uzreiz acīs.. jo brūnām acīm tāds caururbjošš skatiens liekās.. Bet nu parsti jau pēc pāris minūtēm pierod un viss ok..
Ko ieteikt man tev nav.. Varbūt vnk atbrīvojies un neiespriegsti uz to..
08.04.2012 13:25 |
 
Reitings 651
Reģ: 29.01.2009
OOOO :D Sorry par kļūdām :D
08.04.2012 13:25 |
 
Reitings 550
Reģ: 29.01.2009
Kā kuriem cilvēkiem un skatoties par kādu tēmu tiek runāts! Dažiem stāstot kko vnk nespēju skatīties acīs, jūtos neomulīgi, citiem mierīgi varu, nekādas problēmas nesagādā..
Taču vienmēr skatos acīs cilvēkam kurš man kko stāsta..
08.04.2012 13:38 |
 
Reitings 579
Reģ: 09.04.2011
Man pašai ir tumši brūnas acis, ja tas ko maina...un brūnacainiem cilvēkiem acīs ir gadndrīz neiespējami ieskatīties :-(
08.04.2012 13:40 |
 
Reitings 1449
Reģ: 03.07.2011
man nepatīk svešiem skatīties acīs un nepatīk,ka skatās man. tāpēc uz ielas staigāju ar lielām saulesbrillēm (kad ir gaišs un saule)

runājot,sasveicinoties,komunicējot ar citiem,vienmēr skatos acīs. es uzskatu,ka tā ir cieņas izrādīšana.
08.04.2012 13:44 |
 
Reitings 651
Reģ: 29.01.2009
Nu labi, varbūt ar svešiem cilvēkiem vēl varētu rasties kkāds diskomforts..
Bet ar draudzenēm, ģimeni arī tev tā ir?
08.04.2012 13:45 |
 
Reitings 579
Reģ: 09.04.2011
Ar visiem tā ir. Laika gaitā ar ģimeni ir izdevies šo barjeru samazināt, ar draudzenēm joprojām ir grūti. Kad skatos acīs un jo īpaši, kad notiek saskatīšanās, sajūtos gluži kaila :-D
08.04.2012 13:47 |
 
Reitings 51
Reģ: 07.04.2012
Jā, skatos! Manuprāt, tas arī parāda, ka Tu esi ieinteresēts šajā sarunā :)
Tāpēc ļoti nepatīk vasara, kad cilvēki staigā ar saulesbrillēm un biezi vien, piemēram, satiekoties uz ielas, tās nenoņem no acīm, ļotiļotiļoti nepatīk šīs situācijas..

Un nenoliedzami, jauks veids kā paflirtēt ar pretējo dzimumu :)
08.04.2012 13:55 |
 
Reitings 51
Reģ: 07.04.2012
Otrs - jautāji kā pārvarēt šo visu? Godīgi sakot, agrāk man arī bija problēmas ar acīs skatīšanos, bet tad pievērsos dejām (tautas dejām), kur šis acu kontakts ir ļoti nozīmīgs.. Un palīdzēja. Tagad, kā jau iepriekš minēju, acīs skatīšanās nav nekas ārkārtējs :)
08.04.2012 13:57 |
 
Reitings 890
Reģ: 31.01.2012
līdzīgi arī man ir, bet tas ir tikai sarunu laikā, kad viņas ievelkas tā teikt un ir tādas garas.. tad ir tā, ka ilgi nevaru skatīties acīs, bet, tad,kad sveicinos, kādu jautājumu uzdodu, tad skatos acīs vienmēr. jā, man arī bijis tā, ka pajautā dažkārt - tu vispār manī klausies? esi šajā sarunā iekšā vai lidinies kaut kur pa mākoņiem? tāpēc vienkārši, ja ir tā garā saruna, es acīs ieskatos ik pa brīdim, lai cilvēkiem nebūtu tās sajūtas, ka neklausos viņos.. un pat, ja skatos kaut kur tālu un atbildu uz jautājumu, tad atbildu tā, lai cilvēkiem rastos tā sajūta, ka par spīti tām acīm, es tomēr esmu tajā sarunā pilnībā iekšā.
es tev ieteiktu darīt līdzīgi, kad sasveicinies, kaut ko pajautā kādam konkrēti, tad skaties acīs, bet tad, kad ir garas sarunas, tā vērīgi ielūkojies ik pa brīdim, tad cilvēkiem nebūs tāds diskomforts un sajūtas, ka tu pilnīgi neklausies viņos.. es ilgstoši nevienam neskatos acīs un ja man neskatās acīs visu laiku, es necenšos izprast, ko tas nozīmē, parasti jau var just, ka cilvēks vai nu speciāli neskatās un tāds noslēpumains, vai viņš vienkārši tā nedara un tam nav nekāda sakara ar melošanu un tā. un vēl jo vairāk, ka neskatīšanās ir bezmazvai necieņas izrādīšana.. neuzskatu tā :|
08.04.2012 14:09 |
 
Reitings 169
Reģ: 26.08.2010
Pazīstama situācija. Tikai manā gadījumā neskatīšanās acīs ir saistīta ar kautrību. -----> Runājot par kādu intīmu vai ļoti privātu tēmu ar kādu paziņu , kaut vai ar mammu. Ar draugu par to varu izrunāties ar skatīšanos acīs.
Ikdienā neesmu nekāda kautrīgā, ir tikai dažas tēmas, kad nejūtos tik brīvi un vieglāk ir runāt par to, neveidojot tik ciešu kontaktu.
Mani tas nekādā gadījumā netraucē, jo uzskatu, ka tas ir pilnīgi normāli, ka cilvēkam ir lietas/sarunu tēmas, ko viņš labprāt paturētu pie sevis, bet nu ja reiz ir sanācis par to runāt, tad zemapziņa automātiski cenšas mazliet norobežoties.. Un tur neko nevar padarīt.. Bet es uzskatu, ka noslēpumainība nelielās devās ir pat ļoti pievilcīga. :)
Tavā gadījumā, iespējams, ir savādāk, jo Tev vienmēr skatīšanās acīs sagādā problēmas..
Tā kā saprotu mazliet no psiholoģijas, mani interesē tāds jautājums..
Vai skatoties TV, kino Tu cilvēkiem skaties virsū/acīs?
Ja skaties, tad ļoti iespējams Tev piemīt kādi mazvērtības kompleksi, nedrošība par sevi, sarunu biedrus vērtē augstāk par sevi.. Tur būs vajadzīga liela apņemšanās, lai tiktu ar to galā.
Ja nē, tad Tava problēma nav tik dziļa un Tu ātri tiksi no tās vaļā, mazliet pastrādājot ar sevi, censties cilvēkiem skatīties acīs, līdz Tev tas kļūst par ieradumu.. :)
08.04.2012 14:35 |
 
10 gadi
Reitings 9435
Reģ: 06.03.2009
Skatos acīs,kad sarunājos ar cilvēku.Protams,dabiski sanāk ik pa laikam novērsties,piemēram,ja saruna notiek ēdot vakariņas vai ko citu paralēli darot.Man nepatīk,ja mans sarunu biedrs neskatās acīs nevienu mirkli,jo mana pirmā doma tad ir,ka šis cilvēks melo vai arī viņu pilnīgi neinteresē tas,ko es saku.
08.04.2012 15:10 |
 
Reitings 399
Reģ: 29.01.2009
Tiešām interesanta tēma.
Es arī visbiežak nevaru skatīties cilvēkiem acīs, jūtos kaut kā neērti, nezinu kādēļ. Un nezinu, kas aiz tā slēpjas. Kaut kas zemapziņā vai kā. Zinu tikai vienu, ka melošana vai tml tas točna nav. :D Skatoties acīs, man liekas, ka rodas tāda divdomīga sajūta, ne ta flirtēšana, bet kaut kas, pat nezinu kas (īpaši ar vīriešiem). Bet es ar to sadzīvoju, neviens man nekad to nav aizrādījis un šķiet, ka pat ne ievērojis. Vismaz neviens nekad neko nav teicis. Tiesa gan, es neskatos apkārt, bet cenšos skatīties kaut kur uz sejas.
Ilgas sarunas laiā visu laiku skatīties acīs pašsaptrotami būtu nogurdinoši, ja vien tā nav intīma un/vai ļoti svarīga saruna tikai strap šiem diviem cilvēkiem.
Noteikti, skatoties acīs, var daudz labāk otru personu atklāt, iepaīt, uzzināt to, ko var pateikt tikai acis, bet es kaut kā to neradu, vai, varbūt, nevēlos, lai mani atklāj/iepazīst...
08.04.2012 15:22 |
 
Reitings 101
Reģ: 19.03.2009
Es skatos acīs, kad runāju ar kādu.
Man vispār ir grūti kontaktēties ar cilvēkiem, kuri neskatās man acīs. Man tāds ir priekšnieks - lai arī par ko būtu saruna - viņam nekad ne ar vienu nav acu kontakts. Laikam tāpēc visas sarunas ar viņu vienmēr ir ļoti īsas :D
08.04.2012 15:43 |
 
Reitings 3168
Reģ: 14.10.2009
Atkarīgs no situācijas, tēmas un tā, cik labi pazīstu cilvēku. Ja cilvēks ir "mans", viņam uzticos un enerģētiskā līmenī arī pieņemu, tad skatos acīs labprāt, ja viņš vēl ir svešs, tad neskatīšos acīs vispār vai skatīšos uz deguna "sākumu" starp acīm, vismaz reiz lasīts, ka otrs nespēj atšķirt, ka neskaties viņam acīs, bet es varu droši izvairīties no tā, ko nevēlos darīt.
08.04.2012 15:45 |
 
Reitings 2353
Reģ: 29.01.2009
agrāk man arī bija līdzīgi, gluži apkārt neskatījos, bet acīs arī otram cilvēkam nespēju skatīties, ja nu vienīgi uz pavisam īsu mirkli. Tagad gan vnm skatos cilvēkam acīs sarunas laikā, darbā iemācījos to acu kontaktu, jo patiesībā tas ir diezgan svarīgi. Ja pazinies, ka tev tā ir problēma, tad pamazām centies kko mainīt...arvien vairāk piespied sevi ieskatīties acīs savam sarunu biedram..un nav jau arī visu laiku jāieurbjās otra cilvēka acīs :D
08.04.2012 15:56 |
 
Reitings 1319
Reģ: 11.10.2009
Man izklausās, ka Tu jūties nepārliecināta par sevi un tas rada tās grūtības noturēt acu kontaktu..tā ir vai es kļūdos? :)
08.04.2012 16:00 |
 
Reitings 180
Reģ: 14.07.2009
Esmu ievērojusi, ka ļoti bieži skatos nevis acīs, bet uz muti. Respektīvi, tajos mirkļos liekas, ka labāk sapratīšu vārdus, ko otrs cilvēks runā. Bet atzīstu, ka tas ir nepatīkams niķis.
Tomēr ar draugu tāds kuriozs ir sanācis, ka arī pēkšņi piefiksēju, ka skatos uz viņa muti/lūpām, kad viņš runā un tad, it kā sevi izlabojot, sāku skatīties acīs. Draugs bija šokā un teica- kas man kaut kas netīrs uz pieres, kāpēc tu tur skaties tagad? :D tas nozīmē, ka ir cilvēki, kas to nemaz nepamana, ka nelūkojos tieši acīs.
08.04.2012 16:21 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!