Sveikas! :)
ar katru dienu ar vien vairāk pārliecinos, ka kkas manā dzīvē nav kārtībā. Diena var būt lieliska izdevusies, bet atliek notikt kaut kādam mazam misēklītim un viss vējā. Es dživē visu uztveru šausmīgi nopietni. un nelīdz nekādi "ņem to visu vieglāk".. šobrīd esmu tādā situācijā, ka problēmu vairāk nekā pietiekami - darbs, kur katru dienu ne pajokam uzdod pa nerviem klienti, kolēģes, kuras ir vismaz 2 paaudzes vecākas par mani un visu laiku kko purpina, iespējams arī par mani. Kopš strādāju esmu vnk uz adatām. Bet no darba prom iet nevēlos, jo tur tiešām sanjemu labu algu. Un vēl man ir kredīti, kuriem pagaidām neredzu beigas. Bet tas viss ir tik ljoti mainījis manu personību. Varu uzsprāgt par sīkumiem, un par spīti sabiedriskam darbam, ārpus tā esmu palikusi gaļīgi intraverta. Varu dienām sēdēt mājās pie Tv. protams laiku pa laikam mani draugi kkur izvelk, bet parasti vakars beidzās ar to ka ātri piedzeros, izsmejos, izraudos, izbļausots un nākamajā dienā visiems atvainojos par savu uzvedību. Laikam mana galvenā problēma ir tā ka esmu šasmīgi asa, emocionāla, nopietna, un pastāvīgi iekšā sūtu sasprongumu, pilnīgi fiziski to jūtu muguras sāpēs. Un lieta tāda ka par tādu cilvēku esmu kļuvusi pēdējos gados, kādreiz biju vieglprātīga, mīļa un jautra. Varbūt kāda man var arī ieteikt arī labu psihologu vai pat psihiatru vai vnk kādu padomu. šādi vairs negribu dzīvot.