Apmierinaatiba ar sevi!

Man šķiet, ka tā ir meiteņu mūžīgā problēma. Gadiem mocījos ar kompleksiem par to kā izskatos, bet pēdējā laikā esmu +/- samierinājusies. Epizodiski tikai ir tā, ka liekas, ka pēc govs izskatos. Man tie kompleksi vairāk izpaužas kā bailes uzsākt kaut ko jaunu, liekas, ka neko nemāku un esmu nekam nederīga. Neapmierināta līdz ar to esmu ar būtībā visu. Palēnām labojos, jo pati sev mēģinu iestāstīt kāds bullshits tas ir un, ka tas viss ir tikai galvā.

Ā vienīgais ar ko esmu tiešām apmierināta ir manas attiecības ar puisi un labāko draudzeni.

Diezgan aktuāla tēma man...
Es neesmu apmierināta ar savu izskatu, svaru, bet esmu ļoti apmierināta ar dzīvi kopumā - attiecībām, darbu, sasniegumiem. Vēl gan vēlētos attīstīt savus hobijus, bet pašlaik brīvo laiku pilnībā veltu fiziskām aktivitātēm, lai tiktu galā ar to sava izskata nepatiku.
Sliktākais ir tas, ka es nekādi nevaru tikt vaļā no tā liekā svara. Tas turpinās jau daudzus gadus. Sportoju, vingroju, bet pie smukas figūras kā netieku, tā netieku. Uz diētām sēdēt es nespēju, negribu un man to nevajag, kaut gan kaut kur smadzeņu kaktiņā apzinos, ka citādi jau pie tās labās figūras netikt. Tā nu es te cīnos ar sevi - starp gribēšanu un varēšanu.
Bet es sevi cenšos lutināt citādi - reizi pa reizei apmeklēju kādu masāžu vai kādu citu procedūru cerībā, ka tas padarīs mani smukāku, bet tai pat laikā vienkārši labsajūtai.
Varbūt palasi kādas grāmatas par sevis iemīlēšanu utt? Es nezinu, es tādas neesmu lasījusi, jo laikam jau sevi gana mīlu, citādi jau sen būtu nodarījusi savam ķermenim pāri ar drastiskām diētām

Ar attieksmi pret savu puisi ari neesmu apmierinata, jo biezhi vien uzvedos ka pedeja kuce. Vins, protams, ari nav zelta gabalins, bet tas lai paliek vina zina!

Kur lai atrod to sirdsmieru? Jo NEKAD jau laika nebus labi? Dazreiz patiesi apskauzu vienu savu draudzeni, kura ir loti apaliga. Vinas saka, ka ir samierinajusies ar to kada vina ir un ir loti laimiga un nemaz netaisas nedz sportot, nedz tievet. Ta protams nav norma, bet atiieksme man patik!

Nezinu, man liekas tā apmierinātība sievietēm ir saistīta ar garastāvokli par sevi - protams, ir ir jomas, kurās jūtos pārliecināta un gandrīz nekas nespēs to pat sašūpot, un ir jomas, kurās ir nedrošība un šaubas, bet zini - man pajāt. Neviens nav ideāls un tas nav iespējams, un man ir vienalga, ko kāds domā vai nedomā par mani, jo es esmu sev! Galvenais, ir kā pati saki - mīlēt sevi. Pasaules, cilvēku un dzīves mīlēšana sākas no sevis. Pirmais, ko mēs pamanam, ir ārējais, jo to mēs tūlītēji uztveram ar acīm/citām maņām. Tas ir fiziskais - to visu mums ir iedevusi daba, vecāki, liktenis, dievs, vienalga, kas - tas ir mums dots! Bet, galvenais, nav fiziskais, bet garīgais, jo pasauli ap sevi mēs esam būvējuši ar savām idejām, domām, mērķiem, kas pāriet rīcībā. Mīlestība pret sevi būtībā ir visa cēlonis. Jo mēs esam visuma centrs priekš sevis!
Par Tevi, atļaušos teikt, ka pamanu, ka komentē diskusijas par veselīgu dzīvesveidu, motivē, raksti par uzturu, tā ir brīnišķīga bāze, lai izjustu pateicību un prieku pašai par sevi. Un esmu pārliecināta, ka esi fantastiska meitene, izmet to neapmierinātību miskastē vai vienalga, netērē 70% sava laika aizkaitinājumam, jo tas ir bezvērtīgs! Man liekas, man ir tik daudz ko teikt par šito visu, ka varētu stundām lekcijas lasīt

Varu gandrīz 100% apgalvot, ka svara zaudēšana vai kādi citi uzlabojumi to apmierinātības problēmu neatrisina... Jo, kā jau minēju visbiežāk tas ir tikai galvā.

sunscreen -
padomaju, nu milu es sevi loti! Jasecina, ka ta apmierinatiba iet roku roka ar apnemsanos kaut ko darit lietas laba un gribas speku! Man ari tas klibo!

Es esmu. Protams, pakaļa vienmēr var būt tievāka, lūpas biezākas, par vienu pumpu mazāk, bet naudas kontā vairāk, bet ja es uz to ieciklēšos, nekāda dzīve vairs nesanāks!

Ar savu izskatu esmu pilnībā apmierināta. Nav nekā tāda, par ko būtu jebkādi kompleksi. Kā arī- apkārtējo viedokļi mani neiespaido.


Neapmierinātība reizēm izpaužas tajā, ka nevaru dabūt visu tagad un tūlīt. Lai arī kopumā ar saviem panākumiem esmu pat ļoti apmierināta, vienmēr ir par kaut ko jācīnās un psiholoģiski tas nogurdina. Bet tā ir bijusi mana izvēle- neiet standarta ceļu.

Pilnigi apmierināts jau nekad laikam nevar būt- citējot kādu viedo klasiķi : "Pilnīgi laimīgs ir tikai idiots!"

Ir lietas, kur esmu vairāk apmierināta ar sevi, ir lietas, ar kurām nē, bet esmu sapratusi, ka nav vērts gruzīties par lietām, ko nevar mainīt!
Stundām ilga kaukšana pie spoguļa par auguma garumu,par deguna izskatu, ausu formu nevienu par skaistuli nepadarīs, ja vien tu nekauc plastiskā ķirurga kabinetā pirms operācijas..
Pārējais- svars, tīri mati, nagi, utt ir paša rokās paša izvēlē ko cilāt hanteles vai bulciņu!

Protams, kā jau sieviete mēdzu sev patikt, mēdzu nepatikt, bet ar izskatu pa lielam esmu apmierināta, esmu sevi pieņēmusi un tā dēļ no kraujas lekt netaisos!

Ar izglītību arī viss ok, mācos, cenšos, patīk, ir labi!

Visvairāk mani neapmierina dažas manas rakstura īpašības, kuras, laužot sevi, pamazām mēginu izskaust ,iet briesmīgi ar to,pati uzskatu, ka tas ir gandrīz neiespējami, bet es ļoti cenšos.. Rakturs , kā pati apzinos, ir arī šķērslis normālu -ilgstošu attiecību izveidošanai, jo grūti pārkāpt pāri saviem stulbajiem principiem...

Atbildēšu uz jautājumu - nē, neesmu apmierināta ar sevi! Ar izskatu ne tik daudz kā ar veselību. Un ja nav veselības, nav nekā!

Esmu apmierināta ar visu, izņemot savu izskatu. Bet gan jau kādreiz

neesmu apmierinata

Ar izskatu daudz maz apmierinaata, gribeetu laikam kadus 5 kg mazaak, bet ir ok. Ar dziivi un attieciibaam apmierinaata, liekas, ka viss ir ok...protams, naudas varetu buut vairaak, bet arii suudzeeties nevaru... laikam kopumaa esmu apmierinaata ar dziivi...

Neesmu apmierināta.Domājams,ka nekad arī nebūtu ar sevi apmierināta.Taču,esmu iemācījusies sadzīvot.

Esmu apmierinaata. Zinu, ka neesmu skaistumkaraliene, bet ljoti labi apzinos savas stipraas puses un lieliski zinu kaa taas izmantot savaa labaa un panaakt to, ko veelos. Man pasapzinjai arii paliidz tas, ka vienmeer tiecos tikt laukaa no savas komfortzonas un nemitiigi sevi pilnveidoju gan fiziski gan gariigi.

Slikta tēma. Slikta tādā ziņā, ka liek sevī palūkoties mazliet dziļāk un tur nekā laba nav. Lielākoties neesmu apmierināta ar izskatu, bet ļoti labi apzinos,ka šo to nespēju mainīt un šo to spēju, bet esmu par slinku, tāpēc lēnām mācos būt apmierināta ar sevi tādu, kāda esmu. Maziņš piemēriņš-regulāri skandināju, cik man briesmīgas un resnas kājas. Nu esmu tikusi pie vienas sāpīgas kājas un saprotu, ka labāk tās vecās, labās, veselās resnās kājas nekā sāpīgās un slimās, tāpēc labāk piedomāt pie tā, ko runājam un kā sevi ieprogrammējam...

Abalon, atradusies, kura runā par resnām kājām!!!

* Becky, kušu!!!

Ja man buutu mazliet lielaks dibens un kruutis un neaugtu virslupai matinji,kuri regulari javaksee un kaajas butu mazliet iisaakas,buutu loooti apmierinata Bet ta,juutos skaista

Jā, es jūtos ar sevi apmierināta, šis ir tāds periods, ka liekas viss oki. Un esmu gana jauna, lai savā dzīvē sasniegtu to, ko es vēlos, vismaz censties sasniegt, un ar izskatu, jap, arī ar to esmu apmierināta