tātad, man ir 19. ar seksu sāku nodarboties pirms diviem gadiem. man ir bijis tikai viens partneris - mans puisis. es seksa laikā nemāku atbrīvoties - kustēties, glāstīt, vaidēt u.c. puisis visu laiku pārmet, kāpēc es neatbrīvojos seksa laikā, jo viņam sekss ar mani ir apmēram tā - tagad noģērbjamies, tagad mīlējamies, ka pietrūkst tās kaisles, kad drēbes tiek norautas.. atvērtības, uzticēšanās. mums ļoti bieži prezervatīvi plīst, ir bijuši gadījumi, kad domāju, ka esmu stāvoklī, tāpēc visu laiku viņam lieku pārbaudīt vai prezis nav saplīsis. viņš, protams, sāk stresot. pēdējo reizi, es pārāk satraucos, un viņš pieleca kājās pateica - ej nahuj, ej dirst, tas nav sekss utt. kā joku pat ir izpļāvis to, ka meklēs kādu mauku, jo grib normālu seksu.
un sāpēja vārdi "tas ir sekss?" pēc mana "piedod, ka tev nepatīk mūsu sekss, bet es pārāk daudz uztraucos"
es nezinu kā es varu sevi mainīt? it kā man nav kompleksu par savu augumu, bet es nezinu, varbūt neesmu gatava seksam vai viņš nav īstais?
81
