Otrdienas beztēma.

Tā slēgtā skola ir tik forša. :) Vakar gulēt nevarēju aiziet kā gribējās skatīties un skatīties.

Priori, neder, neder. Psihologs nevar radīt to, kā nav. Un ja es pati nezinu kā dabūt to, kā nav, psihologs man to nedabūs. Visas atbildes ir manī. Un, lai sev palīdzētu, uzdevu jums šodien tos jautājumus. Ja es pārcilāšu savas sajūtas līdzīgos brīžos, varbūt atradīšu pie kā pieķerties.

Nezinu par to īpašumu, es ātri sapratu, ka tāda rakstura komplektācija ir vēl daudzām bez manis. Tas, protams, nenozīmē, ka cilvēks nav tiesīgs būt laimīgs.

Nikolette, es saprotu, par ko tu runā, bet paskaties uz to visu mazliet savādāk - vai šo atzinību gadījumā negaidi no konkrētiem cilvēkiem?

Bet vispār es arī priecājos par sīkumiem. Šodien autoosta, kur bija, ja nemaldos - kādi 0 grādi iekšā, meitene stāvēja iešļūcenēs - tajās vīriešu gumijas. Domāju - wtf, man ir zābaki, es te stāvu un salstu, bet viņai ir fakinas iešļūcenes..

Dažiem jau skolu beigšanas neliekas nekas īpašs, bet es uz to skatos savādāk, jo katrs saniegums kaut vai niecīgs dzīvē ir solis ir priekšu un vismaz iekšēji ir jājūtas pa to lepnam par sevi.
Nesaku, ka pati neesmu dzīvē atsēdināta, it īpaši pēc vidusskolas, kur bija ar savām atzīmēm viena no labākajām, bet stājoties augstskolā sapratu, ka te visi ir tie vieni no labākajiem, un līdz ar to knapi tiku iekšā, bet tiku un beidzu bakalaurus, un par to jūtos lepna par sevi, un man tas ir kaut kas īpašs.

Es nestaigāju apkārt un neklaigāju, ka man ir bakalaurs un tagad mācos maģistros, bet jūtos ar sevi apmierināta.

Mans darbs mani arī paceļ uz augšu un liek justies lepnai, jo strādāju pie cilvēka, kas ir viens no labākajiem savā jomā Latvijā, bet arī to parasti noklusēju, jo pašlaik skolā ar to var sanākt problēmas, bet ir cilvēki, kas zina, kur strādāju un to prot novērtēt.

Galvenais pašam saprast, ka svarīgi un īpaši ir daudzi ikdienas atgadījumi, nevis visu uztvert pašsaprotami.

Warrior, noteikti nē. Man liekas, ka ar atzinību tam vispār nav sakara, jo to es saņemu. Tikai, kā jau teicu - es to uztveru kā pašsaprotamu savu darbību rezultātu, nevis kaut ko, kas man dotu to + zīmi.

Nikolette, ja tev liekas, ka kaut kas ir pašsaprotami, tad būs kā kiwi teica - pazaudēsi un tad novērtēsi.
Man tā ir bijis ar veselības problēmām, ir bijuši vispār daudz dažādu gadījumu.
piemērs par tualetes papīru vispār bija nagla. :)

Viens vienīgs ieteikums-ņemt to visu vieglāk :)

Jā, es jau cenšos ņemt to visu vieglāk. Redz, gandrīz 25 gadus jau dzīvoju un ir tīri ok. Bet gribās kaut ko vairāk :) Gribas sajust to nezināmo sajūtu - ja nu iepatīkas :D

Pumčik, ja kāds otram spēj ko tādu pateikt, tad šim cilvēkam trūkst tolerances.

* Nikolette, ja tā sajūta ir nezināma, tad tāda sajūta varbūt vispār neeksistē! Un Tu gribi neiespējamo. :)

Pumčik, ja kāds otram spēj ko tādu pateikt, tad šim cilvēkam trūkst tolerances.

Ilgi domāji? :D

Ne pa velti mans dzīves moto ir "Esi labs pret mani, un es būšu laba pret tevi." Tapēc es pret cilvēkiem attiecos tieši tā, kā viņš manā skatījumā ir pelnījis... :)

Nikolette
Man ir tāds niķis, ja es daru tad 100% arī nenozīmīgas lietas, visam pieeju ar sirdi un dvēseli, un tad vienā brīdī attopos, ka esmu pārgurusi un tad man saka:" Ņem to visu vieglāk..." Un es cenšos un man sanāk :)

Tad padomā kā Tu šo sajūtu varētu noķert :)

Abalone, nē, tā sajūta eksistē. Re, meitenes man atbildēja! Tā kā - es zinu, ka tā kaut kur ir :D
Made, tieši pie tā es tagad strādāju - apzinu veidus, kā TO var noķert. Man kursos mācīja - es kaut ko dabūšu tad, ja zināšu ko un kā gribu. Atliek vien sev to noskaidrot.

Pumčik, redz, kā atkal auzās iebrauci, jo ne jau es visiem eju un stāstu un publiski rakstu, ka man kāds nepatīk, bet Tu mani nomelno :)

Nikolette
Nu redz, tik sarežģīti neizklausās :) Lai veicas :)

MVK, tagad patin atpakaļ kurš kuram sāka piečakarēties šodien un par ko. Es Tev liku mieru, kamēr Tev sāka nepatikt mana viedokļu izteikšana. Es esmu saskaņā ar sevi joprojām!

Bet es vispār nesaprotu kur tavā galviņā slēpjas problēma pateikt tieši vēstulē man, kas tev manī neapmierina, ka pēkšņi tā jāpiečakarējas pie vārdiem.

Bet dzīvo laimīga, jo es tiešām ar tevi vairs negribu runāt pilnīgi par neko- labi, ka praties un pati izlīdi no maniem draugiem!

Galvenais neesi tik uzbāzīga visiem, varbūt arī pati būsi ar dzīvi apmierinātāka! :)

Pumčik par to rakstīšanu privāti - mācos no labākajiem :D Tev jau kopš tusiņa manī kaut kas grauž un nepatiku izrādi pārliecinoši, tā kā nē, es tā noteikti nebiju, kura "sāka pirmā". Nu un man nevajag draugiem.lv cilvēkus, kuriem es nepatīku, jo nav manis cienīgi un kāda jēga tad turēt ap sevi šādus cilvēkus.
Un es esmu saskaņā ar sevi :)

Par krēmiem - man no barojošajiem ļoti patīk Dr. Hauschkas Rožu krēms, dikti jauki pēc rozēm smaržo, padārgs, bet bieži atlaides. Un vēl esmua atklājusi, ka manai sejai ļoti patīk ūdeņraža pārskābe kā toniks. No maskām pieturos pie māliem.

Skatos jums interesanta diskusija. Man īpašai liek sajusties tie mirkļi, kad es kaut ko pārvaru vai izdaru, par ko šķitis, ka to nevarēšu paveikt, tā iekšējā gandarījuma sajūta. Citu cilvēku uzslavas mani iepriecina tikai un vienīgi tad, ja tās sakrīt ar manis pašas pārliecību, vai tas ir kas īpašs, par ko mani slavē. Ja tas nesakrīt, tad diemžēl (vai par laimi!, jo tas neļauj ieslīgt pašapmierinātībā) aiziet garām kā plūstošs ūdens.

MVK, ūdeņraža pārskābe balina ādu, uzmanīgi ar to ;)

kiwi, neesmu nekāda ceptā vistiņa un man der, turklāt tieši tā - labi balina pigmentācijas plnakumus un ārstē iekaisumus, un nesatur spirtu :)