spēles ko spēlē pagalmā

Kā spēlēja to Augstāk par zemi? :D es atceros spēles nosaukumu, bet pašu spēli neatceros

Eee a kas bija "jūra viļņojas viens"?? Atceros pēc nosaukuma, ka tā mums bija topā, bet pašu spēli neatceros..

vācu paslēpes.

Tur bija kaut kas ar to, ka viens skaitīja to Jūra viļņojas viens, jūra viļņojas divi, utt, un tikmēr visi varēja kustēties, locīties, utt. Bet tad, kad beidza skaītīt, bija jāsastingst tādā pozā. Un tad laikam tas vadītājs gāja pie katra un iekustināja un tad tam bija jārāda, kas viņš ir?! Es tālāk neatceros, kaut kā murgaini izklausās, bet nu man bērnībā ļoti patika. :D

Ā, kā tad vēl bez smieklīgā, klusā telefona...

Un kurpju spēles. :D es neaceros, kas tur bija, bet vajadzēja ģērbt nost kurpes un atstāt vienā vietā, un pēc tam, kad kurpes dalīja, katram varēja sanākt arī cita kurpju pāris... neatceros, bet tik stulbi. :D Bet visi dzīvi, nekas, ka svešās kurpēs sastaigājušies. :D

Sallija, augstāk par zemi - viens ķer tos, kuri nav paspējuši kaut kur uzlēkt vai uzkāpt, tb jābūt augstākam par zemi :D

Zakjis* ,es nezinu vai tā ir tā pati spēle ,kuru tu rakstīji.Bet es draudzenēm spēlējām '"Jūra Bango" ,atceros ,ka sazīmējām ar krītiem apļus ,tad ,kaut ko darījām ,neatceros ko ,bet ,ja tu atradies aplī iekšā ,tad biji drošībā.

Kaut ko p miglu atceros. Jā, un vēl man baigi patika luksofors, kur bija jāsauc krāsas apģērbā un kam bija tā krāsa, tos neķēra vai kaut kā tā.
Jā, šadas bērnības atmiņas nevar ne salīdzināt ar 21.gs. bērnību pie kompjiem..

Mums vēl bez nosauktajām bija "Ansīt pīksti", "Akmentiņ, lec laukā", "Klusie telefoni", gan krāsainie, gan dziedamie luksafori, asociāciju spēles.

Populārākās mums bija kazakirazboiņiki, paslēpes un sālsstabi, dažreiz arī gurķi :)

Vispār diezgan daudz laika pavadījām laukā :)

Tiešā, citakalibra... visu dienu! Iekšā nebija, ko darīt. Man nebija vienaudžu māsu, abas māsas daudz vecākas, tikai ārā varēja ar citiem spēlēties... tas bija tik labs laiks! Žēl, ka pagājis.

Njā, no rīta līdz vakaram tak dzīvojāmies pa āru. Vecāki knapi pusdienās varēja sasaukt. :)

Visas tās pašas nosauktās- salkas, augstāk pa zemi, tuk tuk (paslēpes, kur jāpiesit pie koka, tad esi drošībā), paslēpes, klusie telefoni utt utjp.
Protams, neizpalika braukāšanās ar riteņiem, skrituļslidām, badmintons utml.

Njā..labi, ka manā bērnībā nebija datori populāri. Tagad paskatoties uz sīkajiem, šķiet, ka neko no šī nemāk.

Mums bija tradicionālās paslēpes.

12 puļķīši - un lielāka blukīša vai pagales uzlika dēli tā, ka viens gals ir pie zemes, otrs gaisā. Uz dēļa uzliek 12 kociņus. Viens uzkāpj uz dēļa gala, kas gaisā tā, lai visi kociņi aizldo pa gaisu, visi, ieskaitos kāpēju ķer krītošos kociņus. Tie, kuri noķer kaut vienu kociņu iet slēpties, bet, tas, kurš nenoķer nevienu, salasa sakritušos, liek atpakaļ uz dēļa un sāk meklēt pārējos. Meklēšana tāpat kā paslēpēs, ja atrod, piesit pie dēļa un sauc atrastā vārdu, bet, ja kāds ir veiklāks, var pieskriet pie dēļa un uzsist visus kociņus gaisā. Ja esoais meklētājs nenoķer nevienu kociņu, sāk visu no gala, ja noķer, tad meklē tas, kurš sita gaisā kociņus.
Varbūt sarežģīti, bet, kad spēlē, baigi interesani. :)

Vēl mums bija - bultiņas. Sadalās divās komandās. Viena komanda otrai nedzirdot sarunā galapunktu uz kurienis dosies un norādot ar bultiņām (zīmētām, no akmēņiem, kokiem u.tml.) norāda virzienu, kur devušies, lai otra komanda varētu atrast. Lai interesantāk, pirmā komanda var norādīt maldinoša pēdas, lai otra komanda aizietu nepareizi un nevarētu atrast.

Augstāk par zemi arī bija.

Kariņš. :)

Ai, visādas spēles spēlējām, bet visu vairs neatceros. Tik patīkamas atmiņas īstenībā šī diskusija atraisīja. :)

sasalušie , augstāk par zemi, paslēpes, klasītes, aklās vistiņas, mīnusi, tautas bumbu, sunīši, saldētavas.. tas ir pirmais, kas prātā ienāk :D Bet vispār ir ļoti daudz kā bijis, vasaras vakaros iecienīta bija smilšu kaste - nu tik aizraujoši, ka vecāki nevarēja mājās sasaukt :D
ziemā gan bija pikošanās, sniega vīri, cietokšņi sacelti.. pa vidu tam visam vēl pilns ar nedarbiem, ai, ai, ai.. :)

joselyn:
Nesaki viss, ka nemāk. Pirms dažām dienām biju ar savu 2gadīgo sīci aizgājusi uz spēļu laukumiņu, kas manas pilsētas centrā un tur tādi puikas ap 12-14 gadiem spēlēja paslēpes. Pati ar lielu interesi skatījos, kā viņi spēlē, kādas taktikas izmanto slēpjoties. Bija interesanti pavērot. :)

Es pievienošu savas spēles, kas vēl nav nosauktas:
*paslēpes ap būdiņu. Bija mums pagalmā tāda apmēram 5m gara un 2m plata un apmēram2m augsta būdiņa uzbūvēta ar dēļu grīdu un 2 sienām. un tad mēs spēlējām paslēpes ap būdiņu. ideja tāda, ka tas kurš meklē, ir būdiņā iekšā un pa abiem stūriem cenšas saskatīt pārējos un kad kādu ierauga tad piesit - tuk tuk par Jāni, piemēram. Pārējiem ir uzdevums nemanītam līdz būdiņas iekšējam stūrim tikt un piesisties par sevi.

*mīnusi, kad spērām ar bumbu pa tās pašas būdiņas iekšējo gala sienu.

*AMSTERDAM. Neatceros kāpēc tā sauca, bet visi sēž rindā, viens ir vadītājs. Pēc kārtas katram tiek uzdots viens un tas pats jautājums, piemēram, jautājums: Kā sauks tavu nākamo vīru. Tad vadītājs met vienam no dalībniekiem ar bumbu un sauc vārdu, piemēram, Jānis, Juris, Sunis, Šmulis un tā tālāk. Ja skaitlis patīk tad bumba jāķer, ja nepatīk, tad jāatsit. Ja vadītājs saka Amsetrdam un bumbu noķer, tad var pats izvēlēties. Galvenais bija noreaģēt :)

Tik labas atmiņas! Atceros visas šīs spēles.
Mums ļoti aktuāla bija Tautas bumba,paslēpes,štābiņi kokos ar visu dēli sēdēšanai,audeklu jumtam utt.,kur ar mums spēlēja arī zēni.Vispār bija ļoti daudz spēļu kur visi apvienojās.Daudzas reizes karojām ar kādu citu bariņu un tad gāja traki :D Pat nosakums bija vienam :"Saules karš" Tādi draudzīgi bijām.
Tad vēl kā Sallija minēja,spelējām Amuletu ar burvestībām un vēl multeni Totally spies,kur bijām slepenās aģentes :D Mūsu mammām bija audeklu gabali un mēs sējām sev virsū taisot kleitas,īsāk sakot,viena bija dizainere,cita bija modele to visu demonstrējot. Jautri gāja.Žēl ka tagad bērniem nav tāda bērnība kā bija mums.

Futbols, Gurķi, aklās vistiņas, tuki tuki pats par sevi, ķerenes (puiši ķēra metienes un kuru noķēra, tai buču uz vaiga deva :D ), saldētavas, augstāk par zemi, krāsas ( visi sasēžas rindā un katram saimnieks iečukst krāsu. stāv velns un sauc krāsu, ja kāda krāsa tiek nosaukta, tad viņam ir jāaizskrien līdz noteiktam kokam un jātiek atpakaļ pie saimnieka tā, lai velns nenoķertu), fiškas, .. Ar brāli un māsīcu spēlējam buļļu cīņas- bija mums liels paklājs istabas vidū, apkārt krēsli, katrs palīda zem sava krēsla un tad rāpoja uz ceļiem ārā pa vienam un tēloja vēršus un tad barā metās viens otram virsū čupiņā un grūstījās, cīkstējās līdz spēku izsīkumam :D bijām pārsmējušies un tik ļoti noguruši, ka miegs uzreiz nāca.
Tad taisījām vēl trases no dēļiem, krēsliem utt un laidām spēļu mašīnītes- uzvarēja tas, kuram ātrāk noripoja mašīna nenokrītot.
Vēl bija krustnešu kari, kad sagriezām baltos kartupeļu maisus un uzmaucām kā bruņas, ar krāsaino līmlemtu uzvilkām krustus un skraidījām ap māju :D

Luksofori, kazaki razboiņiki, studentu bumba, augstāk par zemi, salkas, sālsstabi, akmentiņ lec laukā, un vēl vienai neatceros nosaukumu ... vēl jau kas bijis, bet man slikta atmiņa :D

kazaki razbojņiki,
augstāk par zemi,
paslēpes,
tautas bumba,
kariņi,
akmentiņ lec laukā;
salkas,
pēdējais pāris šķirās.
lēnak brauksi talāk tiksi,
gumijas,
klasītes,
sunīši,
dakteri,
klusie telefoni,
kiss-ņau,
kokos kāpšana,
ēdams neēdams,
Kartupelis,
košļeņu papīrīšu krāšana un mainīšanās, dauzīšanas process, kad jāapsit otrādāk
yo-yo
un noteikti vēl bija citas, kas tagad uz sitiena nenāk prātā =)