bezspēks.

!Kaadreiz liekas,ka nav iespeejams pieveikt to darbu kalnu...Noteikti "sakaartoju savu galvu"-salieku visu taa "pa plauktiniem"-loti svariigas lietas un taas ,kas var pagaidiit!Atceros ,ka mums deva labu piemeeru -pie kaa pirmaa skriesi ,pie cilveeka, kurs ir miris ,vai cilveeka ,kurs nokritis-viss iespeekams ka buus trauma!?
Vieglaak ,ja galva ir taada organizeeta!

Es parasti vispirms sastādu darāmo lietu sarakstu un tad ar baudu svītroju katru izdarīto un tieam liekas, kad uzliek uz papīra un tā dara, lietas sokas ātrāk un labāk. Tad es sevi atalgoju, par kārtīgu darbu man pienākas kāds jauks pirkums, masāža u.tlm.

Tieši tā - vienmēr ir lietas, ko var atlikt uz vēlāku vai nedarīt vispār. Jāizvērtē prioritātes un rūpīgi jāsaplāno laiks, ieplānojot arī laiku gulēšanai un nekā nedarīšanai. Tikai tad ja būsi atpūtusies, tad varēsi produktīvi strādāt un mācīties.

Karsta vanna, šokolāde, pēc tam ledaina duša. Perfekti sakārtota māja, darbu saraksts un "man tas ir jāizdara, jo es esmu uz to spējīga, tas ir manis labā un nav svarīgāku lietu kā darbs sevis labā".

vitamiinu un paartikas piedevas energijai, kaa samaacaas nogurums virsuu - taa veesaa dushaa. veedini biezji telpas. piedomaa, ko eed - ja paareedies, buus mazaak speeka.

Krista++!

Vienkārši daru. Man personīgi ļoti patīk tāds režīms, kad ir daudz darbu un es nemaz neatpūšos, jo tas tikai novērš manu uzmanību. Protams, dienas beigās karsta vanna, krūze ar kakao vienkārši 30 minūtes nedarot neko nopietnu un atpūšoties nāk par labu. Parasti es tādus sīkumus pēc produktīvas dienas novērtēju krietni vairāk, nekā ja visu dienu ir slinkots.

Ai, man ir tieši tas pats. Citreiz liekas, ka prāts vēl varētu, bet fiziski nav spēka nosēdēt mācīties vai arī otrādi liekas, varētu iet paskriet, bet pamācīties pēc divām minūtēm slikti paliek.
Un man liekas, ka es diezgan organizēju darāmos darbus, bet visa liekas par daudz. Un pat atpūtas brīžos nespēju atslēgties, lai teiktu, ka ir pilnīga atpūta, bet mācoties tik vien spēju domāt kā atpūsties, brr...
kā, lai savācas? gribas izraudāties spilvenā un nolīst zem segas līdz visi eksāmeni pāriet.

heh...Pasaule.....man ir tieši tā pat, kad itkā atpūšos, bet patiesībā domās vēl strādāju vai mācos..:(

izdomāju, ka varētu apmeklēt jogu un iemācīties atslēgties.


Pārējām meitenēm paldies par uzmundrinājumu. Ar vienu milzīgi sasāpējušos darbu gandrīz tiku galā.Palika vēl viens šausmīgs un degošs, sestdien uzelpošu.

nja, man citreiz palīdz, kad sadalu laiku vēl mazākās devās, piemēram, ja darbs jānodod pēc nedēļās, tad izdalu darāmo pa dienām un tad sāku dienu ar tekstu, ka pārdzīvošu šo dienu un vakarā liksies nieks, ka jāizvelk tikai līdz rītdienai.

bet vispār apbrīnoju tos cilvēkus, kuri var strādāt pilna laika darbu, mācīties vēl un vēl uzturēt dažādas citas lietas. Man ir mācības un ne īsti pilna laika, bet ļoti daudz darba mājās jādara ( jālasa, jātulko, jāraksta, viss, kas paņem laiku) un pusslodzes darbs, bet liekas, ka vēl grūtāk nav iespējams, pat ja citreiz saprotu,ka nav tik grūti, bet vienkārši ir konstantā noguruma un riebuma sajūta. Un tad domāju nu kā tā var būt, ka mācos to, ko dievinu, strādāju darbu, kas patīk, apkārt superīgi cilvēki, bet netieku no savas sulas ārā, no ko vēl man vajag? laikam jau vienkārši smadzenes sakārtot, bet kā??