Sveikas meitenes!
Gribu uzzināt Jūsu domas par manu sāpīti attiecībās ar vīrišķi.
Esam kopā 4 gadus, pazīstami 5 gadus. Dzīvojam kopā uz pusslodzi :-) (mājas blakus, tik man slims radinieks jākopj, tāpēc neesam 100% visa laika zem viena jumta)
Un mans krenķis ir šāds: Viņš 3.5 gadu nesūta sms ar uzmundrinājumu, jautājumu ( Kā gāja? Patika? Kā izdevās?) vai jauka ceļa novēlējumu, ja braucu tā patālāk (komandējumā vai uz kādu pasākumu, (sava auto man nav)). Ja es pati aizrakstu (nu tak gribas padalīties) tad kaut kādu atbildi sagaidu, bet pats nē. Mani tas aizskar!
Pēc pēdējā reizes, aizrakstīju viņam sms ar tekstu,ka ir ļoti "patīkami" nesaņemt veiksmīga ceļa novēlējumu vai minimālās intereses izrādīšanu, ja pats nepiedalies un nebrauc līdzi, varēji vismaz pieklājības pēc apjautāties, tas nav daudz prasīts. Nekādas atbildes nebija, tik nākošā dienā viss tāds sabozies, bet runāt par to nevēlās... Pilnīgs PSC...
Ļoti labi zinu, ka ja vīrietis vēlās, atrakstīs pat Marsa un nekas nebūs par šķērsli, bet kā traktēt mana vīrišķa uzvedību? Pati domāju, ka vajadzētu pārskatīt mūsu attiecības un šāda vienaldzība ir brīdinājuma zvans, ka it nemaz viss nav kārtībā.
Jūsu domas un pieredze?
Paldies!