Mana pirmā reakcija arī bija no sērijas stulbais cūka, tādam pa purnu. Bet tad es padomaju par sevi....Kad mani kāds vīrietis pa īstam aizrauj, es vispār ne redzu, ne jūtu citus sev apkārt. Bet ja vīrietis liek man vilties, apnīk, nepiepilda kaut kādā ziņā manas gaidas, parādās caurumiņš, pa kuru manā dzīvē, kaut vai tikai uz flirta statusu var iekļūt cits vīrietis. Un viņi jau apkārt spieto un ja attiecībās kaut kas nav īsti kā vajag, ir viegli iekrist kārdinājumā uz tādām rotaļām, kas tādā veidā kaut ko kompensē. Tu saki, ka viņš ir mīļš un labs pret Tevi, sniedz Tev visu vajadzīgo...bet vai Tu tapat sniedz visu vajadzīgo viņam? Man, piemēram, ir draugs - bijušais draugs, ar kuru mums ir tādas attiecības - kad man ir attiecības, kurās esmu laimīga, mēs tiešām esam tikai draugi, viņš mani perfekti saprot, spēj nomierināt kā mamma un vispār ir brīnišķīgs cilvēks, ar kuru esmu uz viena viļņa...bet līdzko savās pašreizējās attiecībās vairs neesmu tik laimīga, mūsu komunikācija pilnīgi nemanot iegūst citas krāsas....