Kurām ir...;)

Noipietnas attiecibas, dzivojam kopa.

Tjip tās, kurām nav puiša nemaz arī neraksta? Tikai tās, kurām ir? :D

cukurvāvere - Dānijā, laukos, nekurienes vidū :D

Milāna, Tu jau nosaukumā raksti, Kurām ir :D man nav! :)

Kopaa esam jau 2 gadus. Dziivoju es savaa dziivoklii, vinjsh veel pie senchiem. Es paasvaraa braucu pie vinja ciemos (jo pie manis ir daudz sarezhgjiitaak - nav kur shajaa pilseetaa mashiinu nolikt, taalu no vinja darba utt), bet tur ir tie vecaaki un braalis (un braalja nenormaali stulbaa draudzene), man vinji it kaa patiik, bet nu riebjas, ka es nejuutos kaa pie sava drauga, bet vienkaarshi pie daudziem cilvekeiem. Turklaat vinji kaa jau francuuzhi VISAS eedienreizes kopaa pie uzklaata galda eed. Nevaru sagaidiit, kad vinjsh izvaaksies no turienes un saaks pats dziivot atsevishkji. Besii taa sajuuta, ka es braucu ciemos pie vinjiem visiem, nevis tikai pie sava miiljuma.
Kaadu laiku nesanaaks dziivot kopaa. Man universitaate, taapeec izdeviigaak dziivot centraa+ veel nav tiesiibu, lai dziivotu kaadus 20km no pilseetas (aaaa, jaa, Latvijaa daaaaudz labaaka autobusu satiksme no piepilseetaam nekaa sheit, taapeec sarzhgjiiti. un daargi buutu) un vinjsh jau nu nekad uz centru nepaarvaaksies, ko es ljoti labi saprotu, man arii riebjas centrs, bet ja vajag tagad sheit dziivot tad vajag. Runaajaam, ka vareetu saakt dziivot kopaa peec gada, jo es plaanoju dabuut savas tiesiibas liidz tam laikam. Nu ljoti ceru, ka sanaaks, jo man tieshaam jau zb tie vinja vecaaki. Es jau taa vinjus redzu 4 reizes nedeeljaa. Nevareetu iztureet kopaa dziivojot. Kaut vai gribaas te jau piemineeto pliko staigaashanu :D un visaadas taadas lietas, kaut vai traku buchoshanos salonaa uz diivaana, bet nevar jau. Tie vecaaki tur ir VISU LAIKU.

Bishkjinj aizraavos, bet vajadzeeja izteikt savu saapi.

Ir nopietnas attieciibas,taa kopaa esam no juunija vidus,nav paaraak ilgs laiks,tachu var teikt,uzreiz saakaam dziivot kopaa,ievaacos pie vinja peec kaadam 2-3 nedeeljaam.:D

demoiselle, tik mīlīgi kā Tu saki "salonā uz dīvāna", uzreiz var sazīmēt, kurā valstī dzīvo :) Tas pats ar emanuelles ´speciāls notikums` :) Ar mani notiek kas līdzīgs.

Par tēmu - vairāk kā gads, uzreiz sākām dzīvot kopā un... laikam izdevās. Tāpēc man liekas jau vesela mūžība, nemaz neatceros - kā būtu savādāk.

Es tieshi peec "pievienot" piespieshanas atcereejos, ka salons latviski ir dziivojamaa istaba :D Ilgi domaaju rakstot to teikumu.

kopā esam 2 gadus, precējušies 8 mēnešus.

nu mums it ka ir istas attiecibas
jo kopa jau esam 3,5 gadus...un
dzivojam sava mitekli atseviski no visiem

Kopā gandrīz seši gadi un diemžēl dzīvojam pie viņa mammas. Bez cerībām tuvākajā laikā ievākties savā miteklī, un tas mani beidz nost :(

Esam kopā vairāk kā 3 gadi, vasarā paliks 4. Sākumā dzīvojām pie manis, pāris mēnešus, tad pārvācāmies uz pilsētu, īrējām dzīvokli kādu gadu, tad vācāmies ārā, jo braucām uz UK un tā nu tagad atkal dzīvojam pie manis, kur ir arī mana mamma. Un jāsaka, ka ir grūti, es pati vēlētos dzīvot ar savu draugu atsevišķi. Mīlu savu mammu, bet ģimene ir tomēr ģimene, vēlos savu stūri, visu savu, bet tā nav. Jo sanāk reizēm kašķi un man ir neērti, ka draugam uz to jānoskatās :/
Ceru, ka drīzumā atradīšu darbiņu un tad mēs varēsim iet atpakaļ dzīvot uz pilsētu :)

Attiecības ir 2 gadus, pamatā dzīvojam kopā, bet bieži vien es aizbraucu puie vecākiem padzīvot. Vasarā mums būs ģimenes pieaugums, pēc tam kāzas.

Dzīvojam kopā 3 gadus, sākumā pie manis, kur ir mana vecmamma, tagad pie drauga mammas. Jau kādus 2 gadus domājam par savu vietiņu, bet diemžēl bija ļoti slikti finansiālie apstākļi, turklāt es vēl studēju, bet pašlaik jau sirsniņā ir liela cerībiņa, ka agrākais tiksim jau ap rudeni savā miteklī, vēlākais - nākamajā pavasarī, pilnīgi skudriņas pārskrien pār kauliņiem iedomājoties vien, tik patīkami. Protams, tam ir arī savi mīnusi, viss uz mūsu kakla, daudz nopietnāk jāplāno budžets, no šā un tā jāatsakās, bet esmu tam gatava, draugs arī ļoti vēlas.
Pats ļaunākais tas, ka būtībā vienīgais kā mēs drauga mammai spēsim pamatot savu izvēli dzīvot atsevišķi, būs - gribam būt divatā, jo pašlaik mums ir plašs dzīvoklis, vietas pilnībā pietiek, pat vēl bērnam pietiktu, ja tāds būtu pašlaik, bet kā jau meitenes minēja tik ļoti gribas savu vietiņu, būt vienīgajai saimniecei virtuvē un staigāt kailai pa māju, kad uznāk, tagad ir sajūta, ka nemitīgi esi ierobežots.
Tā jau drauga mammai nav pilnīgi nekādas vainas, kā jau katrs cilvēks ar ko pavadi kopā ilgāku laiku sāk vienkārši krist uz nerviem, pat kaut vai mana mīļā vecmāmiņa, kaut mīlu viņu vairāk par visu pasaulē, bet kad dzīvojām kopā, nevarēju vienkārši izturēt. Ar mīļoto cilvēku nav tik traki, laikam vairāk spēju pielāgoties.

Tulīt būs 4 ar pusi gadi kopš esam kopā 3 ar pusi dzīvojam kopā.

Dzīvojam vieni, un esmu laimīga, ka gan manējiem, gan viņa māte ļoti labi saprot un uzskata, ka kopā dzīvot nedrīkst, kaut vai blakus, bet lai katram vismaz savs dzīvoklis. Divas sievietes vienā virtuvē - tas nekam neder.

kopā 11 mēnešus. pirmos divus nācās dzīvot kopā, jo braucām strādāt uz ārzemēm-- tik forši bija, pilnīgi nekādu problēmu :-) Tagad atsevišķi, bet tiekamies gandrīz katru dienu. Un no septembra atkal būs jādzīvo kopā, jo brauksim studēt uz ārzemēm! :-)

Ir nopietnas attiecības, esam kopā 2,5 gadus.
Pagaidām vēl dzīvojam atsevišķi.

8 gadi kā kopā, dzīvojam kopā savā dzīvoklītī. Nākamgad plānojās kāzas.

Manējie vecāki mani samērā ātri izstūma no ligzdiņas, kolīdz bija patstāvīgs darbs, jo paši dzīvo pie mammas vecākiem un zina kāda elle tā var būt.

par virtuvi- man tādā ziņā problēmu nav, jo man riebjas gatavot, bet puisim ļoti patīk :-D es no rīta brokastis un tēju uztaisu, bet vakariņas vienmēr viņš.

Piekrītu Lex.

Diskusija paredzēta tām, kurām ir, man nav, tātad piedalīties nevaru :P :)