pīpētājs+nepīpētājs

Es arī nevaru ciest cigarešu dūmus, draugs dažreiz ballītēs smēķē, bet tad zina, ka labāk man klāt nelīst, jo sūtīšu viņu divas mājas tālāk, bet izvēle jau tomēr paliek viņa ziņā, dabūt buču, vai cigareti. :D

Es pati atmetu un tikai tagad saprotu, ka cigarete patiešām smird un tas ir pretīgi, vairs nevaru iedomāties, ka piesārņitu savu ķermeni ar to draņķību, lai gan atmetusi esmu neilgu laiku - kādus trīs mēnešus, ļoti ceru, ka uz mūžu, jo smēķēšana ir pēdējā lieta pasaulē, ko gribu atsākt.
Draugs smēķē, mani tas kaitina, ir daudz strīdu par to. Vienmēr tās atrunas - atmetīšu tad un bla bla bla... Labākais ir tas, ka viņš gadu nesmēķēja un tagad atsāka, murgs vienkārši!!

Vislabākais variants man ir pie drauga mātes - tur kaimiņš piektajā stāvā aizdedzina cigareti un iet lejā, tad gan gribās viņu nosist, jo neviens cits neko tādu neiedomājas darīt.

Mans kaimiņš, gudrinieks, smēķē liftā!!! Pat kad smēķēju man slikti bija.

Liliii, man bija tāda kaimiņiene :D Un pats traģiskākais, ka veda vēl 2 bērnus pie rokas.

Man "patīk" tas kategorisms citu atbildēs, ka nekad nebūtu ar pīpētāju kopā. :) Jā, es arī tā kādreiz domāju, taču "aizbrauc jumts" uz konkrēto cilvēku un paliek vienalga-viņš smēķē vai nē. Es pati nesmēķēju, nekad neesmu mēģināusi un cigarešu smaku nevaru ciest, bet vīrietis smēķē, taču NEKAD to nedara iekštelpās vai mašīnā, nekad tā, lai mani tas traucētu. Turklāt cigarešu klātbūtni viņā jūtu aptuveni minūti, pēc tam vairs nē. :) Un ir atšķirība-tiek smēķētas labākas cigaretes vai dranķi, kuri smird vienkārši nenormāli.

Draugs pirms 6mēnešiem atmeta un tagad neviens no mums nepīpē,labāk jau ir ka nepīpē-riktīgi kaitināja,ka kkur braucot viņš pirms kāpa mašīnā uzpīpēja un man bija jāgaida,tad dusmojos:D un kā pats saka,ka manis dēļ atmeta-tas gan priecē:)

Neesmu bijusi nekad kopā ar smēķētāju ilgstoši. Ir bijuši džeki, kas smēķē, bet man riebās, kad man līda virsū pēc tikko nopīpētas cigaretes.
Mans draugs nesmēķē un ir tādās pašās domās kā es par smēķēšanu. Man nav problēmas kādreiz uzturēties vienā telpā, kad kāds smēķē, bet nejau ilgstoši.
To, ka dzīvoklis nesmird no smēķēšanas nav taisnība. Mamma bija ciemos uz vairākām dienām pie manis un virtuvē pie atvērta loga smēķēja. Katru reizi ienākot mājās es jutu to smaku, tagad par laimi pēc apm. nedēļu ilgas dzīvokļa vēdināšanas vairs to smaku nejūtu.
Pa ielu ejot ja pa priekšu iet kāds, kas smēķē es kaut vai skriešu to cilvēku apdzīšu, bet neelpošu tos dūmus, it sevišķi no rīta, kad esmu tikko pamodusies un dodos uz darbu.
Visvairāk man kaitināja, kad dzīvoju vēl Ogrē man bija balkons uz kura es vasarā ļoti daudz uzturējos un man drausmīgi kaitināja, ka kāds nāca uz balkona pīpēt un viss nāca uz augšu, uz manu balkonu.

Nu, kad mana draudzene vēl dzīvoja ar vecākiem, tad ejot ciemos un dzerot tēju, es jutu, ka pat izmazgāta krūze smird pēc dūmiem. Jo jā, ar laiku piesūcas VISS, ja smēķē virtuvē un pat ar logu vaļā. :)
Man pieturā stāvošs smēķētājs ar lētajām cigaretēm var sabojāt visu dienu. Nav forši iziet ārā no mājām, just tikai savu forši smaržojošo šampūnu, tīrību un svaigo gaisu, bet pēkšņi kāds pretī ejošs smēķētājs iepūš sejā ļoti smirdīgu dūmu mākoni. :D

Pati nesmēķēju. Otra pusīte bija ilggadīgs smēķētājs, kuru es ar savu "zāģēšanu" motivēju atmest :). Dzīve tā jau ir pārāk īsa, lai to vēl vairāk saīsinātu.

Manējam darbā tāds likums, ka par smēķēšanas atmešanu pieliek 10 latus pie algas :D

nu manējais piecieta, ka ik pa laikam uzpīpēju, bet parasti gadījušies pīpētāji. bet nu tagad ir puisis, kas pīpē, bet riebjas , ja es, tāpēc dažreiz uzvelku, kad viņa nav, bet tā ne :D

njaa,citās mājās ir tā,ka cirvi var pakārt kāpņu telpā :D

abi nesmēķējam :)

Nesmēķēju un draugs arī nesmēķē.Es nelietošu vārdu ''nekad'',taču nespēju iedomāties sevi ilgstošās attiecībās ar kurītāju.Nu,riebjas man tā smaka līdz nelabumam.Dzīvoklis,kurā ar draugu tagad dzīvojam,iepriekš tika īrēts smēķētājai un tas bija drausmīgi,kad mēs ievācāmies.Likās,ka smird katrs milimetrs,lai gan viņa tikai 1 gadu bija dzīvojusi tajā dzīvoklī.Tā patiesi bija cīņa izdabūt to pretīgo smaku no telpām.
Es nevaru izvēlēties to,kas notiek,kad izeju no mājas(būs kurītāji pieturās utt),taču es varu izvēlēties ar kādu cilvēku esmu kopā.

Abi esam tādi "svētdienas" smēķētāji,citreiz vairāk, citreiz mazāk...
Kad uzsākām attiecības,nieviens no mums nesmēķēja, tagad pēdējā laikā uznāca šis niķis.
Protams būtu jau jauki,ja atmestu šo netikumu,pašai pievelk veči,kas nepīpē! :)

Es nesmeekjeeju,draugs smeekjee.. Man tas netraucee,maajaas vins iet smeekjeet uz balkona,agraak pati smeekjeeju,laikam taapeec man tas tik loti netraucee,pati retu reizi uzpiipeeju,parasti kad iedzeru. Agraak kad draugs smeekjeeja,man arii sagribeejaas,bet tagad vairs taa nav.. :)

Es pati nesmēķēju un mans draugs arī to nedara. Ja viņš pīpētu, tad es noteikti, ka nebūtu īpaši priecīga. Man nepatīk tā smaka. Sasūcas drēbēs, matos. Ar tādu vēl jābučojās? - Nē, paldies! :D

Es nekad neesmu smeekeejusi!Viirs kaadreiz ir ,bet tagad jau daudzus gadus nesmeekee!
Es vispaar seit neesmu redzejusi daudz piipmanu-liekas ,ka saliidzinosi ar Eiropu ,cilveeki smeekee daudz, daudz mazaak,toties viinu dzer katru dienu!:D

Es tiešām droši saku Nekad, jo kā jau rakstīju - cienu sevi :)
Un nezinu kam būtu jānotiek, lai es sāktu smēķēt :D

Neesmu nekad smēķējusi, bijušais kūpēja kā skurstenis, vienīgā problēma bija tā, ka viņam likās rēcīgi reizi pa reizei man sejā iepūst. Pīpēja manā klātbūtnē, bet tikai vienā noteiktā telpā. Neiebildu, jo patiesībā viņš tā smuki pīpēja un man patika skatīties.