Es pēc tās trakulības, īpaši ja nav sevisķi izdevusies, mocos pašpārmetumos, vai ir nauda, vai nav, uz doto periodu. Teiksim, saņemos uz operu, nopērku 2 biļetes spontāni, par desmitiem latu, izrāde nekāda, pēctam šaustu sevi, ko es būtu varējusi izdarīt ar to naudu.. Laikam neesmu tendēta uz mirkli ar vīna glāzi par lielajām naudam, kad tā vietā sataisītu izcilas vakariņas, vēl torti nopirktu utjpr., nu nez... ok, izdaru, un man nekad nekad pēctam nav īsti laba sajūta.