Pārdomas!

209

Reģ: 29.01.2009

Sveikas,meitenes!
Uznācis man tāds pāŗdomu brīdis..asaras acīs...
Šķiet,ka esmu ļaunākais cilvēks pasaulē...Man šādas pārdomas ik pa laikam uzmācās....Šķiet,ka viss ko daru ir slikti un nav pareizi...bieži dusmās pieņemti lēmumi pēc laika izrādās viss sliktākais dzīvē...vai dusmās pateikts slikts vārds un negācijas ir attaisnojamas ,vai tomēr nē!
Ja savas sāpes izstāsti tādā veidā noniecinot citu ir attaisnojums savu sāpju remdēšanai,ja no tā paliek labāk!?...
Runa iet par cilvēkiem man apkārt...jūtos mazliet kā nodevēja,divkose stāstot savas ģimenes problēmas citiem..nomāc doma vai tas kādreiz neatspēlēsies pret mani pašu!
Impulsitāte bieži ņem virsroku pār mani un izteiktos vārdus jau nekad nepaņems atpakaļ...
Kā ir ar jums vai Jums uznāk šadi brīži kad pārdomājat savu dzīvi un cilvēkus kas jums apkārt ..Cik bieži nākās nožēlot savus vārdus?!

15.03.2012 21:50 |

pavasarīte

2130

Reģ: 29.06.2009

Katru otru stundu nākas nožēlot vai nu teikto, vai izdarīto :)

15.03.2012 22:00 |

curious

1449

Reģ: 03.07.2011

es pēdējā laikā ļoti domāju,ko saku,jo daudz kas nāk atpakaļ un ne īpaši pozitīvi.
cenšos apzināt tos,kas ir mani dārgākie cilvēki un sargāt tos,par tiem izvairos runāt,un nevajag arī.

tikai īsti nezinu Tavu situāciju.kas noticis?

15.03.2012 22:06 |

*Mežrozīte*

3022

Reģ: 29.01.2009

Man savukārt šķiet, ka lielākajai daļai cilvēku ir šausmīgi sarežģīta dzīve. kur jūs raujat tādas problēmas? Vai nu esmu veca, bet man impulsitāte bija raksturīga 20 gados. Ar laiku vnk nāk saprašana, ko vajag kam teikt un ko nē.

15.03.2012 22:13 |

curious

1449

Reģ: 03.07.2011

nu tā ir,mēs paši savu dzīvi mēdzam sarežģīt,uz lietām skatoties sarežģīti,tās analizējot,domājot,satraucoties,iespringstot.

tā ir...

15.03.2012 22:16 |

Rollīgā

341

Reģ: 18.11.2009

Man gan sāk likties,ka tās problēmas nāk līdz ar vecumu. Man ir 20 un nesaprotu šeit vairākumu "problēmas". Ja par tādām lietām var lauzīt galvu kā te vairums,tad nav jābrīnās,ka cilvēki paliek agresīvi,netiek galā ar emocijām un dzīvo stresā.

15.03.2012 22:19 |

_____________

1007

Reģ: 10.02.2012

Vispār neesmu pārāk runīga, man labāk patīk klausīties. Tikai ļoti mazu info par manas ģimenes lietām zina 2 tuvākās draudzenes, kurām uzticos, bet viņas man uztic vairāk nekā es viņām. Katrs pats zina robežas.

15.03.2012 22:23 |

womankind

13903

Reģ: 18.02.2010

Ir, ir problēmu saskatīšanai un uztverei ļoti liela sakarība ar vecumu.
Es reiz arī biju jaunāka, studiju vecumā, sāku strādāt, tur kolēģes apmēram 5 gadus vecākas. Nekādi nespēju saprast viņu skatījumu uz lietām, likās tik sarežģīts, iespringstošs, tāda šūmēšanās ne par ko - pilnīgi pretējs man.
Tā nu esmu tur, kur bija viņas, varbūt kā cilvēks neesmu tik emocionāla, tādēļ nedaudz citādāk, bet jā - parādās man neapmierinātība un mainās attieksme pret lietām, kas agrāk bija vienaldzīgas.

15.03.2012 22:24 |

curious

1449

Reģ: 03.07.2011

nu jā un ir problēmas no kurām mēs ar vecumu izaugam

15.03.2012 22:38 |

Man ir ko teikt!

8968

Reģ: 29.01.2009

Cilveeki uz vecumu tocna visu sarezgii... man taa gribas, lai man butu atkal 17 gadi, kad sadziiviskas lietas bija vienaldziigas :D

15.03.2012 22:51 |

RedHead

937

Reģ: 11.11.2010

Parasti nekad nenākas nožēlot savus vārdus, jo nemēdzu dalīties ar citiem cilvēkiem. Manas problēmas ir tikai manas, un ļoti šaubos, ka labākā draudzene vai draugs spēs man palīdzēt. Parasti spļauju ārā visu ko domāju, bet cilvēki nemēdz apvainoties, jo daru to pieklājīgā formā un taisnīgi.

16.03.2012 00:32 |