Tātad, esu ar savējo nu jau piekto gadu.Ir viens bērns (2gadi). Sāku strādāt vidēji labā darbā, mācos pēdējā kursā.. Un stāsts ir par to, ka man reāli besī ārā mans dzīvesbiedrs-bērna tēvs.. Tātad, sākumā viņš mani izturēja gadus 3, izņemot ēdienu neko nemaksāja. Tad piedzima bērns, mamma palīdzēja pieskatīt bēŗnu kamēr macībās...Un nu, tagad man ir darbs, kurš man patīk UN šis cilvēks man uzstaisīja otru bērnu...Nu itkā samierinājos ar šo domu un domāju, ka viss būs labi, BET... Attiecības ir palikušas TIK trulas, ka vnk negribās dzīvot kopā... par dzīvokli jāmaksā 200 ls un viņš uzskata, ka vairs viņa pienākumos nekas neietilpst, izņemot strādāšanu.. Kamēr es taisu nelielus iekrājumus, kurus iztērēju, kad atnāk mēnesis, kad viņam nav darba.. Bet kad saņem savus 400 ls, tad dod 200 ls un uzskata,ka tas ir pietiekoši...Es maksāju rēķinus, kas saistīti ar elektrību, datoru izmaksāju, kuru nomā paņēmu un viņa telefonu maksāju, kuru paņēmu viņam kredītā+ internets+ēdiens un vēl, ja bērnam kaut ko vajag, tad pērku drēbes..
Šomēnes, man galīgi viss pieriebās un es no "zeķes" izņēmu nedaudz ietaupījumus un izdomāju sev dāvanu uzstaisīt - nopirkt drēbes kaut kādas, jo sen neesmu atļāvusies to shopingot... Viņš uzzināja un sāka man pārmest, ka es tērēju naudu.. tad pārmetu, kāpēc vīņš tikai par dzīvokli maksā un vairāk nedod naudu, uz to atbildēja, ka viņam ir parādi(!!!Kādi parādi, ja cilvēkam nav ne mašīnas, nekā un 200ls tikai uz sevi mīļo tērē) !? Sovakar dusmās pagriezos un atdevu naudu atpakaļ un pateicu, lai pats ceļ savu dirsu un maksā par dzīvokli, nevis es par to uztraukšos... Man tāda sajūta, ka vajag šķirties, bet bails, ka nepavilkšu abus bērnus un būs pasmagi... PS.visvairāk patika dāvana 8.martā: Iegāju istabā un šis paziņo: tavas puķes stāv virtuvē uz galda! Mana reakcija: savu dāvanu sagaidīsi tualetē zem poda.. Vai es esu vienkārši sacepusies dēļ hormoniem vai tiešām jāiet prom!?
3
