Pašapziņa, pārliecība par sevi vai kā viņu tur sauc...

Domaaju,ka ar laiku pieradiisi un pasapzina pati atnaaks atpakal, bet liidz tam centies smaidiit un teikt sev,ka viss ir kaartiibaa un neviens tacu pa pirkstiem nedos,ja kaut ko ne taa izdariisi :)

Par mani,nee,neesmu gan par sevi paarllecinaata,bet runaat gan maaku ar paarlieciibu un maku teelot,ka esmu paarliecinaata,kad tas nepieciesams (vismaz lielaakoties maaku). Loti ar sevi straadaaju un pamazaam,loti leenaam kluustu paarliecinaataaka par sevi,bet veel taals cels ejams. Paarlieciibu par sevi man dod tas,ja zinu,ka tajaa dienaa izskatos labi, cik nu tas ir iespeejams, nez kaapeec arii iepuusot smarzas palieku kaut kaa paarliecinaataaka :D un veelpalieku paarliecinaata,kad daudz nodarbojos ar sportu :)

Man, laikam, pārliecība pašai sev parādījās ar gadiem, kļūstot vecākai. Bet arī tagad ir brīži kad zaudēju ticību sev un domāju,ko gan tie citi par mani padomās, bet tad es vienmēr sev atgadinu, ka TIE CITI, jau tāpat domās ko viņi gribēs un es nevaru izmainīt viņu domas, tad kādēļ vispār par to pārdzīvot :)

Mana pašapziņa ir ilga darba ar sevi rezultāts. Esmu tikai pusceļā uz to, kāda es vēlētos būt, bet ticu, ka es visu sasniegšu. Un, runājot par citiem, es beidzot esmu iemācīties nesatraukties par viņiem. Kā bija tajā slavenajā Koko Šaneles teicienā "Man vienalga, ko jūs domājat par mani, jo es par jums nedomāju vispār".

Hnmm, Tev tā vienmēr ir bijis? Vai paādījās tikai nesen? Tu atrodies citā valstī? Ja tā, tad man šķiet, ka tas ir vēl labāk - vari sevi parādīt citiem tieši tādu, kādu vēlies. Nav to, kas Tevi atceras no pagātnes, līdz ar to ar 100% pārliecību vari parādīt sevi no spožākās puses. Tev taču nav iemeslu šaubīties par sevi... Tu esi pilnīgi līdzvērtīga tiem citiem, tieši tā arī centies viņus uztvert, nepazaudē sevi un savu viedokli par lietām, pacenties kādu reizi kaut ko ierosināt, sākt risināt kādu jautājumu, lai pati savās acīs viņu priekšā vari paspīdēt. Nu, tādi mazie ikdienišķie nieki, bet tik ļoti svarīig.

Es pati nepavisam neesmu pārliecināta, maza būdama, kautrējos pat veikalā maksāt par precēm :D Bet ar laiku esmu uztrenējusi to, ka cilvēki no malas domā, ka esmu es pārliecināta. Pati tā nejūtos, esmu bezgala paškritiska, 100 un 1 lieta, pie kā strādāt, līdz ar to tā kā tāda Rīga nekad, laikam, nebūšu gatava :D :) Bet ar paceltu galvu svešu cilvēku sabiedrībā protu iet, bet katru mīļu dienu sevi jāuzmundrina, jāsaskubina un jānoved līdz tam stāvoklim, kad jūties ar sevi pieņemami. Mērķis ir justies ar sevi labi, būt harmonijā.

Mjā, nu manā gadījumā laikam palikšana vecākai nav līdzējusi :-D. Tāpat ir tas pats iekšējais satraukums, kaut kāds iekšējais haoss. Vispār jau vienmēr esmu bijusi tāda ''trīcošā apšu lapa'', kas satraucās par katru sīkumu, diezgan kautrīga arī bieži vien. Likās, ka esmu tikusi no tā vaļā, bet laikam ar lielām pārmaiņām dzīvē vecās lietas sāk līst ārā. Jā, esmu citā valstī, viss ir jauns un nebijis, valoda arī ne dzimtā, kas arī vēl piedod savu stresu klāt. Bet nu man pašai kauns par to, ka tādā vecumā man tā ir. Pat balss tāda nedroša runājot. Zinu, ka tam apakšā ir sajūta, ka mani nepieņems, lai arī cik muļķīgi tas neliktos. Man arī ir mērķis būt ar sevi harmonijā, iegūt iekšēju mieru, sajūtu, ka stāvu ar abām kājām uz zemes.

Esmu tāda tikai pēdējos apmēram 10 gadus no 29. Neko īpaši neesmu darījusi, bet es vnk maucu pa dzīvi ar pārliecību,ka daru pareizi un ka esmu forša :) Tas bieži vien arī mani glābj.

Coffee girl kurā valstī esi?

Esmu paarliecinaata par sevi un ar augstu pasapzinju, bet tas ne vienmeer ir taa bijis. Kaadreiz biju pat ljoti kautriiga un nepaarliecinaata par sevi. Tas lielaa meeraa ir ilgstos darbs ar sevi, bet man ieguut pasapzinju paliidzeeja ieguutie panaakumi. Vajag visu laiku meeginaat sevi "lauzt" un dariit to, ko it kaa negribaas, bet kas vareetu naakt par labu personiibas attiistiibai.

Ir situācijas, kad ir jādara, neatkarīgi no savas "vienmēr drebēšanas, kā apses lapai".
Tevi nevar pieņemt un ar Tevi draudzēties, ja sēdi savā istabā un nekomunicē ar nevienu.

Jāpārvar sevi un jādodas sabiedrībā! Plus jāizslēdz tāda baiļpilnā spriedelēšana - "Zinu, ka tam apakšā ir sajūta, ka mani nepieņems, lai arī cik muļķīgi tas neliktos" - Kas tā pa domāšanu?
Ne Tu pirmais un vienīgais cilvēks, kas nokļūst svešā vidē.

Starp citu, pašapziņai ļoti palīdz izkāpšana no komforta zonas. Katru dienu izdari kaut ko tādu, ko tu nekad vai ļoti sen neesi darījusi. Redzēsi, cik ērti tu ar laiku sāksi justies, jo viss jaunais un nebijušais vairs neliksies biedējošs.

nevareetu teikt, ka es esmu paarliecinaata par sevi, ar lielu pashapzinju uz visiem 100! ES ZINU, KA ES ESMU, BET ES ZINU, KA ES VAREETU BUUT VEEL VAIRAAK PAARLIECINAATA, AR LIELAAKU TEIKSIM, DROSMI, PASHAPZINJU UN TAA! bet manupraat, pie taa ir jaastraadaa ilgi..retais no beerniibas ir taads ljoto paarliecinaats, drosmiigs utt. paarsvaraa tomeer cilveeki maacaas taadi buut! man, piemeeram, ir taa, ka bijushas ljoti lielas bailes vai pat stress, ja man ir kaut kas publiski jaanorunaa u.tml. , bet pamazaam, laika gaitaa, tas saacis pazust! ;)
varu teikt, ka buus ok, tikai tev ir mazliet sava vide jaapamaina.. Nikoo ljoti labu padomu deva - izkaap no savas komforta zonas! :) peec kaada laika tieshaam tev tas viss liksies tikpat passaprotams, kaa daljai meitenju, lasot tavu diskusiju.. bet, protams, viss jau pilniibaa nepazudiis, tachu ar laiku pa lielam mainiisies gan :)

Paldies, meitenes, par komentāriem :-) . Ir jau zināms tas viss un darīts. Ja jau sanāca vienu reizi mainīt sevi, tad sanāks arī citu reizi. Es tieši par to pašu domāju - jāizkāpj no komforta zonas - tas norūda, un jāatsāk skriešanas sezona, tas noņems iekšējo spriedzi. Tā arī ir, ja sēdēšu vienā punktā, tad arī tur palikšu, tāpēc jāiet ārā. Vispār kāpēc es šito rakstīju :-D , pati taču to lieliski zinu. Laikam vienkārši gribējās zināt kā ir citām.