Vai jūs būtu kopā ar vīrieti kuram ir bērns?

Domāju, ka varētu gan.

Domāju, ka nē

sīkais nebūtu šķērslis.

Muļķīgi tagad kaut ko 100% apgalvot. Šobrīd man bērni neinteresē, tāpēc noteikti nevaru iedomāties šādu situāciju. Bet nekad nevar paredzēt situācijas, kādās var nonākt pēc 5, 10 vai 20 gadiem.
Satiekot vīrieti ap 40 dīvaināk būtu, ja viņam pirms tam nebūtu bijusi ģimene un bērni..

Šī tēma jau ir aprunāta no visām pusēm, kā liktens lems tā būs.

Nu,ja bērna māte nav psihopāte,kura gribētu atgūt vīrieti un noskaņotu visu laiku bērnu pret mani, tad man nebūtu nekādu problēmu.

Es gan būtu, man nav nekādu problēmu,visiem ir pagātne.
Un malacis vīrietis, ka to bērnu patur viņš.

Noteikti būtu..

Nebūtu, bet varbūt kad man būs 40 gadi, pati būšu ar bērnu un sanāks tāda situācija, tad domāšu savādāk!!!

Atkarīgs no bērna vecuma.Ar galīgu sīci vai tādu līdz gadiem 13-ne par ko.Ar jau pusaudzi-labprāt,man patīk risināt citu problēmas

Nē.

es esmu jau ;) nav problēmu, bērns dzīvo pie mammas, un viņš rūpējas par viņu, netraucē man tas ;)

Šobrīd esmu. Un nav tikai 1 bērns, bet divi.
Nesaskatu tajā neko traģisku un attiecībām traucējošu. Ja mīlēsi vīrieti, iemīlēsi arī viņa bērnu.

Un piekrītu Čāčai. Ja vīrietis rūpējas par savu bērnu, tas manās acīs ir liels, liels pluss viņam.

Es nesaprotu kādēļ tās sievietes, kuras vispār gribētu bērnus atbild ar "nē". Es nevarētu, un jo īpaši, ja bērns dzīvotu ar viņu, bet tas ir tādēļ, ka es nevēlos bērnus vispār. Ne tagad, ne pēc 5, 10 vai 25 gadiem. Nenoliedzu, ka es varētu iemīlēties un tad man nebūtu izvēles, bet tā būtu milzīga problēma, kurai iespējams (un visticamāk), es nevarētu tikt pāri.

Vienrz Kā vispār bērnu var nosaukt par problēmu.. Tad jau sanāk, ka Tu savai mammai arī biji liela problēma, ne??
Fui, kā tā vispār var.. :(

Runājot par tēmu. Jā, varētu. Un māsa varēja, un mamma var. Takā es domāju, ka man tas arī nesagaādātu nekādas problēmas. :)

Ja man šis cilvēks nozīmētu daudz, protams, ka varētu!

Kā jau reiz izteicos, nevienai, protams, neko tādu nenovēlu, bet iedomājieties to visu no otras puses-jums ir bērns, bet bērna tēvs jūs ir pametis un tad visi vīrieši teiktu-"Nē, es nepieņemšu sievieti ar cita vīrieša bērnu". :) Īsumā-jo vecāki mēs paliekam, jo mazākas iespējas atrast otru pusi bez bērniem. Man jau šķiet, ja ir tas klikšķis un sanāk samīlēties vīrietī tā, ka "aizbrauc jumts", tad absolūti vienalga-ir viņam pagātne bērna veidā vai nav.

drugdealerin Un kādēļ lai nevarētu nosaukt par problēmu? Jā, ja mana māte nebūtu gribējusi bērnus, es viņai būtu kā problēma. Nu un? Kas tajā tāds, ja drīkst jautāt?

Žēl, ka Abalone vienīgā paskatījās uz šo jautājumu no otras puses. Nevienai to nenovēlu, bet, ja nu kādai gadās audzināt bērnu bez vīrieša, ko tad? Un visi vīrieši kā viens "noraksta" jūs, m? ;)

Un tie teksti - es gribu būt pirmā, ar kuru viņam ir šis īpašais notikums... :D A kā jūs varat pārdzīvot to, ka, piemēram, neesat savam vīrietim pirmā draudzene, pirmā sieviete, ar ko viņš dzīvo kopā, pirmā, ko viņš atrāda saviem vecākiem un so on. :D

Es esmu pirmā, ar ko viņš dzīvo kopā, pirmā, ko atrāda vecākiem un tā tālāk. Kā es varu pārdzīvot to, ka neesmu pirmā draudzene? Viņš nav man pirmais draugs. Ja katram tas kaut kas jau bijis, kaut vai neesot kopā, ir savādāk.
Ja man pašai būtu bērns, nešaubos, ka būtu citās domās. Bet šobrīd, šajā mirklī, es esmu brīva no tādām lietām un mans vecums man ļauj vēlēties arī vīrieti, kuram nav tādas pagātnes. Nenoliedzu, ka nākotnē tas varētu mainīties.