Jau vai Tikai ?

Jau, jo ir pazudis tas naivums un bērnišķība, kas 18 gados visu laiku bija man blakus.

Man drīz paliks 20... godīgi, es jūtos veca T_T

Tikai.

Es par saviem 22 teiktu JAU divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, bijušās klasesbiedrenes ir pie vainas - apprecējušās, bērnus saražojušas... Tad man šķiet, ka esmu kaut ko nokavējusi.
Otrkārt, veselības problēmu dēļ, ar ko mokos jau gadus 16. Katru vakaru varu uzskatīt sevi par varoni, jo esmu izdzīvojusi (nevis izbaudījusi) vēl vienu dienu.

Man ir 20, drīz būs 21. Sajūtas divējādas. Lielākoties liekas, ir jau 20, jo, godīgi sakot, daudz kas vēl nav piedzīvots un sajusts, un izdarīts. Bet tā kā zinu, ka lietas mainās, dzīve rod jaunus piedāvājumus, zinu, ka man ir tikai 20 un vēl tik daudz kas ir priekšā. Tāpat arī vienmēr ir bijusi sajūta, ka esmu prātā nobriedis cilvēks iesprostots bērna, pēc tam jau tīņa ķermenī. Bet palēnām tas mainās, un jūtu, ka tuvojos saskaņai ar sevi, līdz ar to arī ar ciparu pasē. Vienkārši šobrīd jūtos kā diezgan balta lapa tīri pieredzes ziņā, bet tas tiks mainīts :)
Un tagad, jā, 30 gadi it kā lielas jau tik tuvu, un tomēr - tie ir 10 gadi. Un pirms 10 gadiem man pašai bija 10, un cik tas tagad liekas sen :D Tā kā, laikam, jau ir labi, kā ir. :)

Mana ir tikai 21, uzskatu ka ma vēl ir kur augt un tiekties. Ja pēc 4 gadiem mana izaugsme nebūs mainījusies un būšu turp pat kur tagad, tad gan es domāšu ka man jau 25. Bet domāju ka tā nenotiks. ;)

Man svētdien paliks 23. :)

Un man noteikti šķiet, ka ir JAU. :(

JAU 22, bet jūtos kā uz 18

Es jūtos ''jau''.Uz ''tikai'' es jutos,kad man bija 18-19.Tad man tiešām bija tas-ai,man jau tikai 18,visu vēl var paspēt utt :D Tagad kaut kā tā sajūta,ka laiks baigi ātri sācis ritēt...daži gadi un jau būs 25,tad jau 30...
Taču,ikdienā es par to īpaši nedomāju.Parasti sanāk aizdomāties par to dzimšanas dienās. :D

Jau 29, es nejutos un neizskatos uz 29, daudzi mani sauc par meitenīti, jo apkārt ir duadz vecāki cilvēki ar ko kontaktējos un uz viņu fona izskatos jauna, bet man maniem jau trūkst TIKAi bēiks, ko lV dzemdēt ir bail nestabilitātes dēl...

Jau. Man šķiet, ka man tik daudz jau. 21 nav daudz, it kā, bet tā sajūta... daudziem jau ģimenes, bērni.. (t)

Tikai. Vairumam te videji 1/4 dala dzives tik nodzivota. Vai tad tas ir jau? Protams, visi labpratak paliktu jauni muzigi, bet, manuprat, ikviens gada skaitlis jauztver nevis ka "jau" vai "tikai", bet - tik daudz vel laika palicis, ko darit/mainit sava dzive. :)

Man ir 26. Tikai 26, bet jau daudz kas padarīts un vēl daudz kas priekšā. :)

Ir brīži, kad aizdomājos, ka man takš ir JAU 22 un pavisam drīz būs 23, bet lielākoties es zinu, ka man ir TIKAI 22. Kā arī viss vēl priekšā 8-)

Tas JAU manī rodas brīžos, kad uzzinu, ka kārtējā klases biedrene precas vai gaida mazuli, bet man nav vīrietis blakus, kur nu vēl domas par sīkajiem. Kā arī tiešām sakarīgs darbs. Kad tā uzrakstu, pašai šķiet smieklīgi, bet jā, ir brīži kad "grauž", ka citām, man apkārt, ir, bet man nav :)
Bet tas ir pārejoši, jo brīdī, kad uzzināju, ka bijusī klases biedrene kļūs par mammu otrreiz, pie sevis nodomāju- tikai 22 un jau 2 bērni. Skaisti, bet kad baudīs to jaunību?! 40it gados, kad bērni būs pilngadīgi?

Man ir 25 un jūtos vairāk kā uz JAU nekā uz TIKAI. :(

Man jau sen atpakaļ sākās JAU, grauž viņš mani nost riktīgi. Nekas īsti nav izdarīts, potenciāls neizmantots, laiks iztērēts... :(

Es savos 24-os dažreiz jūtos uz "jau", bet dažreiz uz "tikai"... No vienas puses, daudz kas ir sasniegts, pabeigtas mācības, darbā prasa no manis būt atbildīgam, nopietnam, pieaugušam cilvēkam. Bet no otrās, man vēl joprojām gribās ballēties, darīt trakās lietas, mēdzu izsviest visu algu uz nevajadzīgām lietām :D Vienmēr biju domājusi, ka šajā vecumā man jau būs bērns, varbūt pat divi, bet faktiskā situācija ir tāda, ka nemaz vēl nejūtos tam gatava, un laikam tuvāko pāris gadu laikā arī nebūšu, joprojām neesmu iemācījusies uztvert dzīvi nopietni, liekas, esmu iestrēgusi 19 gadu vecumā :D

Es jūtos uz ''JAU''! Reizēm no malas paskatoties,domāju - vēl taču jaunība, bet tomēr... Daudz kas jau ir aiz muguras.. Tie jaukie jaunības gadi, neesmu jau tagad arī veca, bet ir lietas, drēbes, kas manā vecumā jau ir jānoliek malā. Vienkārši dīvaini - būt vecumā, kad kaut kam jau esi par vecu..
Un ja vēl padomā cik gadu būs pēc pāris gadiem... Tik strauji laiks iet uz priekšu, drīz par bērniem jau būs jāsāk domāt :D :D :D

ir reizes, kad pēc pases apskatīšanas saku JAU, bet prāta nopietnībā rodas kveščns TIKAI?
nu ko, esmu savos 23 ar pusi diezgan apmierināta

Klausiet vecāku cilvēku, tobiš mani - tā, kurām ir 22 nu nav ne mazākā pamata justies vecām! :D Camoon, meitenes, atrausieties! :D :D