Jau vai Tikai ?

Man tulīt būs 23, bet man liekas, ka tas ir TIKAI.

Ja tad, kad man bija 18, tad 23 likās, ka ir daudz, tad tagad es jūtos vēl tik maza, un domāju, ka arī 25 gados jutīšos, ka ir TIKAI, lai gan lēnām eju uz priekšu un sasniedzu savus mērķus, bet man liekas, ka vēl viss ir priekšā un ir TIKAI.

Savu vecumu vērtēju ar "jau". Varbūt tāpēc, ka es visu mūžu vēlētos būt 18 gadus jauna, kad "jūra līdz ceļiem", ir tik daudz sapņu un plānu par saulaino nākotni, nav tā apbružāšanās pa dzīvi un viss rādās mazliet rožainā gaismā.

Reizēm Jau, reizēm TIKAI. Bet nekādīgi nespēju saprast, kāpēc agrāk cilvēki ap 30 šķita tādi ļoti nopietni, nobrieduši, pieauguši, tādi, kas nevar atļauties nekādas vaļības, kuriem dzīve jau pagriezusies uz otru pusi... Tagad, kad pati esmu tuvu tam, tad grūti saprast-ar mani nav kaut kas kārtībā, vai ar pasauli vispār, jo būtībā esmu apstājusies visās savās sajūtās ap gadiem divdesmit. Varbūt vienīgi šobrīd prāta mazliet vairāk. :)

Man 26, tuvojas 27.
Noteikti nevērtēju ar TIKAI, bet ar tādu patīkamu JAU.
Jūtos atbilstoši savam vecumam, nebiedē 30, tikai nepatīk tas, ka būtu gribējusi, ka pirmais bērns man būtu piedzimis jaunākā vecumā.

Nekad neesmu tiekusies pēc n-tajiem doktora grādiem, sava uzņēmuma vadīšanas utml.
Esmu absolūtā apmierinātībā ar sevi, izņemot jau pieminēto faktu.

Man ir tāda sajūta, ka mūsdienās tas īstais briedums kaut kā vēlāk iestājās...
Ja mammai manā vecumā jau bija 5 gadus sīcis , vīrs un sakārtota dzīve, tad man tas viss vēl tikai priekšā.
Šad tad pagraužu sevi par to JAU, bet pārsvarā ikdienā - TIKAI

Laikam jau vairāk vērtēju kā JAU 27..

Pirmkārt ,esmu savā apziņā veiksmīgi iestrēgusi uz 24. :)
Otrkārt, ļoti bieži sanāk ballēties un vispār pavadīt laiku ar cilvēkiem vecumā 21-25 un kaut kā pati arī jūtos tajā vecumā. Kā jau teicu - mūžīgie 24! :)

Man pēc 13 dienām paliks 32 gadi un uztveru tos kā TIKAI 32. Viss dzīvē ir nācis lēnāk kā citām, esmu tāds igauņu variants dzīves ritumā :D , bet uztveru to pozitīvi, jo man visu laiku jauni izaicinājumi un mērķi, nav garlaicīgi.

Pēc noskaņojuma. Ir reizes, kad domāju, ka man jau 29, ka vēl to un to gribētos un vajadzētu, bet ir reizes kad - tikai, ka man jau ir kaut kas no visa, ko esmu vēlejusies sasniegt.
Zinu, ka pēc izskata man var dot 25 un tas priecē! :)

Man drīz būs 23, un kopš no padsmit gadiem iekāpu divdesmitniekā, tāds ne vecuma, bet nosacīta brieduma JAU iestājās, kaut gan vispār jūtos kā TIKAI 22, jo ir lietas, kas tikai priekšā, kas vēl japaspēj un jāizdara un tagad ir tikai tāds ieskriešanās vecums :)

man ir 25 un es to uzskatu par TIKAI. jo darbā bieži mēdz uzsvērt, redz kāpēc es tik jauna, vai vēl praksē eju :D bet nu es arī uz tiem 25 neizskatos :D

Man ir jau 26 un mēneša beigās būs JAU 27.
Vai tikai man liekas, ka ar katru gadu tas laiks skrien arvien ātrāk?

Man šši tēma paliek ļoti aktuāla pirms savas dz/d, un šonedēļ ir tieši aktīvais posms! :D
Paliks 22, un nu nepatīk man tas skaitlis, nu nepatīk. Gribu forever 19 !

Personīgi sev es teiktu JAU 22, jo tas posms no 16-21 ļooooti nemanot pagāja!

pēc pāris nedēļām būs JAU 22. Salīdzinot uz jūsu fona, tas ir TIKAI 22, bet pašai sajūta, ka jau JAU.

Klausiet vecāku cilvēku, tobiš mani - tā, kurām ir 22 nu nav ne mazākā pamata justies vecām! :D Camoon, meitenes, atrausieties! :D :D

ir reizes, kad pēc pases apskatīšanas saku JAU, bet prāta nopietnībā rodas kveščns TIKAI?
nu ko, esmu savos 23 ar pusi diezgan apmierināta

Es jūtos uz ''JAU''! Reizēm no malas paskatoties,domāju - vēl taču jaunība, bet tomēr... Daudz kas jau ir aiz muguras.. Tie jaukie jaunības gadi, neesmu jau tagad arī veca, bet ir lietas, drēbes, kas manā vecumā jau ir jānoliek malā. Vienkārši dīvaini - būt vecumā, kad kaut kam jau esi par vecu..
Un ja vēl padomā cik gadu būs pēc pāris gadiem... Tik strauji laiks iet uz priekšu, drīz par bērniem jau būs jāsāk domāt :D :D :D

Es savos 24-os dažreiz jūtos uz "jau", bet dažreiz uz "tikai"... No vienas puses, daudz kas ir sasniegts, pabeigtas mācības, darbā prasa no manis būt atbildīgam, nopietnam, pieaugušam cilvēkam. Bet no otrās, man vēl joprojām gribās ballēties, darīt trakās lietas, mēdzu izsviest visu algu uz nevajadzīgām lietām :D Vienmēr biju domājusi, ka šajā vecumā man jau būs bērns, varbūt pat divi, bet faktiskā situācija ir tāda, ka nemaz vēl nejūtos tam gatava, un laikam tuvāko pāris gadu laikā arī nebūšu, joprojām neesmu iemācījusies uztvert dzīvi nopietni, liekas, esmu iestrēgusi 19 gadu vecumā :D

Man jau sen atpakaļ sākās JAU, grauž viņš mani nost riktīgi. Nekas īsti nav izdarīts, potenciāls neizmantots, laiks iztērēts... :(

Man ir 25 un jūtos vairāk kā uz JAU nekā uz TIKAI. :(