Ēšana ārpus mājas: kur, kas, cik, pa cik - viedokļi

Ēdam ārpus mājas apmēram reizi nedēļā. Parasti izvēlamies sushi, jo tas ir sava veida rituāls, taču sushi varam lieliski pagatavot mājās, vienīgi ķēpa liela :) Ja tiešām nav laika, tad dodamies uz kādu kafejnīcu vai restorānu, bet tā gadās reti, jo man ēdiena pagatavošana mājās aizņem maksimums 2h.
Ārpus mājas neēdu katru dienu galvenokārt tāpēc, ka dievinu gatavot un uzskatu, ka man tas padodas lieliski. Tā man ir sava veida meditācija.
Kabe, vai laiks neietaupītos, gatavojot ēdienu uzreiz divām trim dienām?

Man patiik kaadreiz kaut kur aiziet ar viiru,redzeet citus cilveekus...,citaadi eedu vienmeer pusdienas,vakarinas maajaas!Viirs lieliski gatavo!Darbaa parasti eedu uz vietas,jo nav iespeeja ,izskriet kaut kur aaraa!Es domaaju ,ka cilveeki ,kuri vairaak ir taadi "bizness cilveeki", vienmeer eed aaraa,jo tad atkal srien atpakal savos darbos !Kaadreiz maajaas paarrodas loti veelu.
Noteikti gatavosana maajas ,ietaupa daudz naudas-tas noteikti seit arii...!

Kiwi-es arii domaaju par tiem "iipasiem eedieniem",kurus vienkaarsi taa nevar uztaisiit...noteikti ejam uz restoraanu!Es domaaju ,ka manam viiram noteikti ,taa ir sava veida meditaacija!:)

Kiwi, ietaupītos, protams, bet te būtu sākumā jājautā, vai es ēstu 3 dienas pēc kārtas vienu un to pašu:)

Uz kafejnīcām ar draugu neejam, jo pilsētā nedzīvojam.
Man ļoti patīk gatavot un mājās gatavotais ēdiens ir pats garšīgākais!

Protams,ka gribās lai ar draugu aizejam kādreiz uz kādu restorānu, bet pagaidām finanses neļauj- ir svarīgākas lietas par tām entajām karotēm un dakšiņām.

Ieskriet kādā kafejnīcā sanāk tikai tajās dienās,kad ar draugu esam Rīgā un gribās kaut ko uzkost un piesēst- bet tad arī paņemam tikai kādu kūciņu un tēju/sulu.


Man humoristisks atgadījums bija vienā no Vīnes kafejnīcām. Tur kā pie zviedru galda ej un liec ko vēlies, bet galvenais,ka jāmaksā par to faktu,ka produkts tev ir uz šķīvja, nevis cik daudz viņš tur ir :D :D

Kabe, es biju 99% pārliecināta par šādu atbildi. :)
Emmanuelle, nav tādu ēdienu, kurus nevar pagatavot mājās, esmu vairākkārt par to pārliecinājusies, pēc restorāna apmeklējuma izaicinot sevi un pagatavojot ko šķietami sarežģītu. :)

Kiwi-taa jau laikam ir ,bet kaadreiz liekas,ka tie kiiniesu,japaanu eedieni ir ar tik daudzaam garsvielaam ...es saubos ,vai puse no taa buutu muusu maajas?!Atceros ,ka mana koleege taisiija visu laiku,kad bijaam Hawaii ,kiniesu eedienus-vinai viss tik aatri gaaja...Tik garsiigi arii!

Lasu un saprotu, ka daudz kas ir atkarīgs no tā, vai patīk gatavot. Neslēpšu, ka izmantoju jebkuru iespēju negatavot. Katru dienu stāvēšana pie plīts man ir tas pats, kas sēdēšana uz moku sola.

Lūk, par gatavošanu tā ir- ne visiem tas patīk vai padodas.
Es māku gatavot un pat tīri labi, vislabāk to daru, ja ir iedvesma, bet iedvesma man noteikti nav katru dienu. Un, godīgi sakot, pat nespēju iedomāties dzīvi ar vīrieti, kas man konstanti katru vakaru prasītu vakariņas.

Ārpus mājas ēdu ārkārtīgi reti! Nav īsti tādas kompānijas, kā arī pagaidām ir citas prioritātes tīri finansiāli.

kiwi, kā kurus ēdienus. Ir tiešām tādi, kurus, kā emanuelle saka, ir neiespējami pagatavot mājās. Ok, var uztaisīt ļoti līdzīgu un, protams, garšīgu, bet ne identisku. Ir pat tāds raidījums "Top Secret Recipe", kurā viens vīrietis mēģina "uzlauzt" slavenu un iecienītu ēdienu receptes, nu, piemēram, no Cinnabon, KFC. Un, paskatoties raidījumu, atliek vien nobrīnīties, cik nenormāli daudz visādas nianses to ēdienu gatavošanā ir. Es tā kā plānoju arī pēc viņa variantiem šo to pagatavot, bet problēma ir tajā, ka ir sastāvdaļas, kas pie mums nemaz netiek pārdotas. :)

Uz kafejnīcu, lai nebūtu pašai jāgatavo, eju labi ja reizi pusgadā :D

Nam -nam-es nupat atnaacu no darba,domaaju- kas man taa loti gibeetos un uzreiz atcereejos to "Souffle",kuru eedu Carmel-tas bija kaut kas neizstaastaami garsiigs...veel ar to likieri pa virsu!
Domaaju ,ka man noteikti neizdotos tas arii-noteikti "saruktu"-nebuutu taads "uzburbis"-taads perfekts!Laikam tur nekas sevisks nav ,bet knifs ir tajaa temperatuuraa!

Ar ēst gatavošanu esmu uz JŪS! Protams, ir ēdieni, kurus gatavoju uz ''urā'', bet pārsvarā viss vai nu piedeg vai arī gluži pretēji - ir jēls.
Katru nedēļas nogali ar draudzenēm dodos pasēdēt kādā omulīgā kafejnīcā. Parasti gan tā ir kafija, tēja, kūciņas, bulciņas.
Kad esmu aizņemta ar dažādiem skolas darbiem, tad atļaujos aiziet kaut kur paēst. Kad esmu Rīgā, obligāti pusdienoju Gan Bei.Dievinu to auru, un mīlu ķīniešu ēdienus.
Uz autores jautājumu par to, cik daudz naudas man nebūtu žēl atstāt visādās ''kafeškās".. Hmm, tas laikam būs atkarīgs no tā, cik kvalitatīvs būs ēdiens un apkalpošana.

Ārpus mājas pusdienas ēdu katru dienu, jo tā ir ērtāk, ne tāpēc, ka maks pats mani vilktu uz ēstuvēm. Ja uz Latviju atbrauc uzņēmuma vadītāji vai viesi, tad pusdienoju uz uzņēmuma rēķina, bet tas, protams, nenotiek katru dienu.

Darbdienās mājās gatavoju diezgan maz, un, ja gatavoju, tad viegli un ātri pagatavojamus ēdienus. Mājās parasti esmu pēc astoņiem, pusdeviņiem, un, lai cik tas kādam šķistu apgrēcīgi un nepareizi, tad man vismazāk gribas mesties pie plīts un gatavot. Tiešām fiziski nav spēka. Un vīrietis, kas vakarā vienmēr sagaidītu mani ar izsalkušu skatienu pie tukšiem trumuļiem un kastroļiem, nemaz nebūtu mans vīrietis/vai viņš mani neizvēlētos par savu sievieti.

Ja es būtu ļoti, ļoti bagāta, tad es droši vien nevis katru dienu vakariņotu ārpus mājas, bet algotu savu pavāru, lai gatavo īpaši man - ja reiz gatavo, tad lai gatavo īpaši man, ja lutina, tad lutina līdz galam. Bet nu šīs ir krāšņas fantāzijas:D

Man tas šķiet daudz, daudz dārgāk nekā gatavot mājās. Kādreiz ēdu ārpus mājām gandrīz katru dienu un tērēju tādas summas, par kurām šobrīd kauns. Tagad sanāk vienu, divas reizes nedēļā un arī tas man šķiet daudz, cenšos atradināties, jo es zinu, cik ļoti tas ietekmē manu budžetu, kā arī tā noteikti nav nepieciešamība. Ja būtu jāizvēlās kur likt lieku naudu, tad labāk to ieguldītu grāmatās, drēbēs vai gājienos uz kino. Gatavot man riebjas, jā, bet meklēju visādus kompromisus. Droši vien tādēļ ļoti bieži ēdu suši, jo to pagatavošana man aizņem 30 minūtes (ieskaitot 15 no tām, kamēr vārās rīsi un manis vispār pie plīts nav).

+ ja ņem kaut vai vispārzināmo Gan Bei, tad vidēji es tur atstāju ~5 Ls. Jāņem vērā, ka esmu veģetāriete, līdz ar to šis tas ir lētāks. Viena tāda ēdienreize Gan Bei man ir vienas sātīgas vakariņas. Tā kā no vakariņām vien neiztikt, ja es iedomājos, ka no rīta aizgāju brokastis, piemēram uz Čili Picu. Der kā piemērs, jo man atrodas netālu no mājām. Pieņemsim, ka es tur iztērēju ~4 Ls. Visā šajā nemaz nav minētas pusdienas, bet tā kā steigā es visticamāk tās neēstu (tā notiek ļoti bieži), bet vienkārši iedzertu tēju un apēstu šokolādi, klāt vēl...2 Ls? :D Domāju, ka varētu sarēķināt vēl vairāk, bet pat ja tie 10 Ls dienā vidēji, tad nē, es nevaru iedomāties kā students var tērēt tādas summas. Mazāk man nekā nesanāktu, jo manuprāt, Rīgā vispār nav īpaši daudz tīkamu vietu kur var ieturēt maltīti.

Ja esmu mājas, tad, protams, mēģinu kaut ko pagatavot pati.
Bet parasti darba dienās pusdienas ēdu ārupus mājas un bieži arī vakariņas. Tas dēļ dzīves ritma, jo bieži pat nesanāk aiziet uz veikalu pēc tiem produktiem un vakarā, kad atgriežos no skolas (22.30) nav ne mazākā vēlme vēl stāvēt pie plīts.

Man tās ir noteikti pāris reizes nedēļā. Ja nebūtu iespējas ēst ļoti labas brokastis un pusdienas darbā, tad drošvien būtu vairāk, tomēr priecājos, ka ziemas mīnusos, sniegos, lietū un puteņos nav ārā jāiet.
Fakts arī tas, ka pašai patīk gatavot un ir tam laiks. Tomēr nepiekritīšu, ka mājās gatavotais ēdiens ir lētāks. Ja gatavoju, tad tie visdrīzāk nebūs makaroni ar sieru (nav tā, ka negaršo), bet izvēlos interesantāku un veselīgāku pārtiku. Uzturā nelietoju gaļu, tāpēc īpaši svarīgi sabalansēt uzturvielas,cenšos pirkt eko/bio pārtiku. Dievinu brīvajā dienā aizbraukt līdz tirgum, nopirkt svaigus dārzeņus, augļus, zivi, gaļu (vīrietim), visādus riekstus... un reāli saprotu, ka lētāk, iespējams, būtu kaut kur paēst (ok, lidiņš, ne restorāns), nekā šis burtiski pāris ēdienreizes.

Pusdienas ēdu pilsētā, bet 5ls man nesakasās nekad, parasti par 3ls var paēst.