Tām,kas liek/nolikušas tiesības :)

Bet man instruktors baigi sakarīgs un pazīstams, tāpēc nesatraucos par to :-) un arī eksāmenu veiksmīgi noliku ar pirmo reizi.

kad gāju pirmo reizi, man instruktore pajautāja vai esmu gatava pa pilsētu, stresaini atbildēju, ka nē :D aizlaidām uz zaķu salu, turpu šurpu braukājos, pārslēdzot ātrumus un apgriežoties . viens draugs man tikko nolicis tiesības, deva lielu motivāciju man :D

Visi man saka,ka būs ko pastresot :D
''Tas nomierina'' ! :D
Eh,kā gribas lai tieku līdz galam un izturu to visu ar savu vājo nervu sistēmu :D

Kā tajā kalnā vispār uzbraukt,jo sēžot skatoties,kā pārējie,kas jau māk braukt,vēl chakarējas pa tiem? :o

Aj, man vispār nebija pa Zaķu salu jābraukā.. Uzreiz pa centru un sastrēgumos! Tā priecājos, hah. Tam instruktoram vispār bija tādi, khem, interesanti mācīšanas paņēmieni, jo viņš neko daudz neskaidroja, tik teica, ka jāvadās pēc izjūtām un jāgaida, kad darbības būs automātiskas. :D Lieki piebilst, ka ar viņu normāli braukt ar manuālo kārbu tā arī neiemācījos un kādu laiku instruktorus vispār redzēt negribēju. :D

Bet reāli kā ir, domāju ja nolikšu,varbūt labāk nopirkt kādu kasti ar automātisko kārbu un miers?
Kā labāk?Vienīgi tad iedomājos,ka ja pēkšņi būs vajadzība,vajadzēs braukt ar manuālo,un vispār normāli nevarēs,būs grūti :D
Salomē - ārprāts,ja man tāds instruktors būtu,es jau viņam to vāģi būtu nokāvusi,bremzējot un gāzējot vien :D man izjūtas vēl nedarbojas :D

Kas juns tie par trakiem instruktoriem? Es savai pateicu, ka nekad neesmu sēdējusi pie mašīnas stūres, pirmās kkādas 5 nodabrības lēnam braukājām pa zemes ceļu, nelielu ielu, tad lēnām pa laukumu un kkādā 8. nodarbībā uz ielām sāku braukt. Tad vairs vispār nebija nekādu stresu, jo es jau visu perfekti mācēju, atlika tikai skatīties uz ceļazīmēm.

mani nedaudz izbrīna tas, ka lielākoties visām tik drausmīgs stress, satraukums, iekrampēšanās stūrē.. es nekad nebiju braukusi, pirmajā reizē pa nomaļiem ceļiem pabraukāju, nākamajās jau pa pilsētu. izbraucu obligātās reizes un uzreiz noliku eksāmenu. to laiku vispār atceros kā baigi foršu, nekāda stresa, nekādu baltu pirkstu kauliņu no spēka ar kādu stūre saķerta.. un KĀ var nepamanīt zīmes?? tādā veidā jau tiek apdraudēti visi, kas ir apkārt.

Atceros, ka pirmajā nodarbībā instruktors dzina pa Zaķu salu, vēlāk tajā pašā reizē pa Centru, es tādā starā biju!! :D

aarpraats man vispaar liekas ka man nav lemts braukt. kaa to visu var iemaaciities.jaa,uztraukums traucee loti,ka man pat izbraukaajot 20 reizes taa iisti arii nemaaku ar to sajuugu un ziimes pamaniit.kauns,zinu!

Es pēc sevis esmu sapratusi, ka braukšana ar auto nav priekš manis. 18 gados mēģināju to visu padarīšanu, bet nu stress bija briesmīgs, ļoti slikti psiholoģiski jutos pie stūres, bailes ir vnk neizskaidrojamas, tāpēc arī tiesību joprojām man nav. It kā jau tas varbūt no sabiedrības viedokļa ir slikti, bet nepilnvērtīgāka tāpēc nejūtos, ka neesmu šoferiene:D

Nu, es pēc tiesību nolikšanas biju, ja tā var teikt, spiesta braukt ar automātisko kārbu, jo braukāju ar vectēva mašīnu. Tagad, kad man ir savs auto, tam ir manuālā kārba - pirmās pāris reizes bija grūti pierast, bet tagad jau vairāk kā gadu braukāju.
Tev, cik saprotu, ir bijusi tikai viena braukšana - protams, ka pirmajā (pirmajās) reizē ir grūti.
Man šķiet, ka katram, kurš grib vadīt auto tomēr vajadzētu iemācīties braukt ar manuālo kārbu... nu nav tas sajūgs nekāds briesmonis :D

Man sākumā instruktors bija vīrietis, galīgi nevarējām saprasties. Pēc tam bija pazīstama sieviete. Nu jāsaka - "vecene ar pautiem". Izdzina pa pilsētu, visām šaurajām ieliņām tā pamatīgi. (nekārtoju Rīgā). Esmu ļoooti pateicīga viņai par to, ka braucu tagad kā lielā, neskatoties uz to, ka tiesībām gads būs tikai marta beigās. :D

Man gaja labi,tas jau daudzus gadus atpakalj,bet kas man vel tagad nedalec-iebraukt "garaza". Toties "sievasmati" kas skaitas grutaaka,ieparkojos ka smerets:D Delj "garazas" noliku tikai ar otro reizi,jo nemaz netiku ara no CSDD :D

Es pirmajā reizē tiku palaista braukt pa pilsētu.. :D
es atceros- aizeju uz braukšanu, instruktors prasa, esi kādreis braukusi? Es saku nu ja- vienreiz pa lidlauku... tad bija jautri... :D braucot pa šauru ieliņu, pretī brauc mašīna, man liekas, ka mēs neizmainīsimies, es acis ciet un braucu :D
bet nu man viss ātri aizgāja... :) pa visām braukšanām kopā noslāpu labi ja 5x :) un es izbaudīju to laiku kad mācījos, man bija super instruktors :) labprāt tgd ar aizietu ar viņu tik pabraukāties :D

Tie bija forši laiki, man patika :)
Pirmajā reizē man arī jautāja vai esmu braukusi, es teicu, ka jā, bet pa pilsētu vēl negribēju riskēt, tāpēc mani veda uz vienu laukumu, kur kārtīgi visu samācīties!
Oficiālās mācību stundas braukšanā, laikam, ir 14 reizes, bet es es nenobraucu tik daudz, pielaida ātrāk pie eksāmena, kaut gan dienā pirms eksāmena, man slāpa mašīna visu laiku nost un instruktors teica, ka nenolikšu, es, protams, spītējos pretī un pateicu, ka nolikšu, ka viņš to redzēs! :D
Un tad bija eksāmens, labā kāja pati no sevis tā sāka trīcēt, ka vājprāts :D 3 reizes man noslāpa pirms dzelzsceļa sliedēm, un tad arī bija viss, braucot domāju, ka esmu izkritusi un man bija jau vienalga, piebraucām pie CSDD, uzreiz jautāju vai esmu nolikusi, a instruktors man tikai par kļūdām stāstīja, mocīja mani :D Bet beigās paziņoja, ka esmu nolikusi! Tāds prieks bija! Tiesībām jau ceturtais gads būs pēc pāris mēnešiem, bet pie savas mašīnas vēl joprojām neesmu tikusi.

Shodien sencis mani aizveda uz mazu lidlauku,uh kaa pabraukaajos,un jau no otraas reizes bik saaku saprast ka tas aatrumklokjis nav briesmonis :D
Un taas bailes no mashiinas pamazaam saak mazinaaties. :)