Tām,kas liek/nolikušas tiesības :)

Prasi sākumā pabraukāt pa mierīgākiem rajoniem. Saki, ak neesi gatava tik ātri braukt pa pilsētu, jo uztraucies.

Uij..atceros to visu kā baigāko murgu.... :D Visforšākais visā tajā, ka pirms tiesību likšanas es jau biju savus gadus 5 braukusi. Bet katra braukšanas reize man bija kā gatavās mocības.. reāli riebās tas process. Es kaut kā nespēju atbrīvoties un izbaudīt to braukšanas procesu... Neskatoties uz to, ka instruktors mani vislaik lielīja un teica, ka es esot laba braucēja :D

baigais brīnums,ka tevi uzreiz laida pilsētā. tas tač var būt bīstami gan tev,gan,piedod,apkārtējiem. maksimums ko esmu dzirdējusi,ka laiž pirmajā reizē pabraukāt pa kādiem lidlaukiem, rumbulu utt.

man vairākas reizes bija tā,ka instruktors saka,piemēram,griez pa labi,es griežu pa kreisi un otrādāk :D eksāmenā arī tā gadījās,bet noliku :D
atceros,ka pirmajā reizē izvēlējos braukt uz laukumu patrenēties, otrajā reizē laikam pa pilsētu braucu. ziema tad bija vareni izdevusies,tādas kupenas bija. man eksāmenā daudz prikolu sanāca, ar instruktoru bija mierīgi daudz maz :D

Man arī pirmajā reizē tāpat bija :D

Tas stress jau parasti tikai pirmās reizes, pēc tam jau īzī-pīzī, izņemot tādas mazāk patīkamas vietas :D

Vienā no pirmajā reizēm, kad braucu tieši centrā k kur (nu, ne sastrēgumos, bet tādā mazāk "piebāztā" vietā), bišku es ne to ātrumu pagriezienā iebraucu, instruktors teica, ka būšot Šūmahers :D Pēc tam sanāca tā, ka nomainīju instruktoru, un tad gan kā bremze gribēju braukt. :D Manām tiesībām drīz būs gads, man jau liekas, ka es mierīgi braucu, taču draugs gan ir citās domās :D :D :D

megan_fox
Es tagad arī mēģinu kartot,man jau 12x1.5h braukšanas bijušas. Pirmo braukšanu mēs nobraukājam tur pat pie CSDD,tur pa klusu ieliņu, lai viņš pārliecinātos vai vispār māku sturēt, jo vairāk pamacīt par sajūgu. Kā tev megan_fox, ja tu pirmo reizi stūri turi, sajūgu tad jau laikam arī, tad jautājums - braucot pa pilsētu kurš spiež uz pedaliem? Man liekas tas ir nedaudz bīstami, kaut vai kopa ar instruktoru, bet tik un tā....

Sievietēm daudzām ir izteikti tas, ka neatšķir uztraukumā puses. Mans instruktors parasti teica mutiski un vēl ar roku rādīja, jo zināja, ka man ar to teikšanu vien švaki pielec. :D
Kad noliksi tiesības, atcerēsies visu ar smaidu. Pirmajās reizēs tikai normāli, ka uztraukums. :)

Mif_ - Nu jā,es visu spiedu,viņš tikai nobremzēja reizēm,kad man kaut kas samisējās, citreiz šis jau izspiedis sajūgu,es spiedīšu un nav,pazudis sajūgs un tad man sajūk viss galīgi! :D Zīmes es braucot vispār neredzēju,uz tām nespēju koncentrēties :D
Bet nu jā,es jau dikti negribēju pa pilsētu,un pēc likuma jau arī nedrīkst,noteikumu grāmatā pat minēts.
Un man jau bail no taa, ka stūre jau ir tikai man ne jau viņam!Kur garantija ka neiegriezīšu kādā mašīnā :o

Man pirmajā braukšanā instruktors jautāja, vai esmu kādreiz jau braukusi - biki biju, bet ļoti maz un tā. Aizveda mani uz laukumu pamācīties braukt. Teica, ka varēju jau arī pa ielu braukt, bet nu nekas. Otrajā reizē gan jau pa ielām :)

Neviens nepiedzimst šoferis, tā kā neuztraucies! :)

Mani pirmo reizi aizveda uz laukumu patrenēties stūri grozīt un uzsākt

braukt augšupceļā. Tad jau pirmajā reizē arī lika braukt pa pilsētu un

nākamājā reizē jau pa Rīgu :) Es arī no sākuma neko nedzirdēju ko man

stāstīja, kad jau pieradu tad visu dzirdēju :D

Te, lūk, ir tas gadījums, ko tajā diskusijā par puišiem, kam nav tiesības, minēju.
Autovadītājam ir jāmāk tikt galā ar lielu informācijas daudzumu. Tās ir situācijas, kurās, cilvēks, kas nekad nav vadījis automašīnu pilsētā, tā arī nekad nenonāk un nepieredz. Tā teikt "operatīvajā atmiņā ir jāmāk apstrādāt ļoti daudz veida info". Un tas ar otro un trešo reizi nemaz neizdosies tik labi. Treniņs - treniņš - treniņš.

Man gāja normāli - diezgan ātri viss padevās, kaut arī biju tas gadījums, kas pie stūres bija sēdējis tikai 6 gadu vecumā, tētim klēpī.
Man patika, ka bija instruktors, kas, kad iekāpu nākamajās reizēs mašīnā, neko neteica priekšā. Tas uzreiz lika mobilizēties un domāt.

Mani arī pirmajā reizē trieca pa pilsētu, labi uz pedāļiem saspiest nevarēju, instruktors arī ar tādu perversu aci skatījās, kaut kā dīvaini bija. Pieradu gan pie instruktora, vismaz viņš nekad nekliedza un nepacēla balsi :) turies ;)

mani ari uzreiz lika pie stuures un pa ielu dragāt,braucu ļooti ilgi. Vienreiz gandriiz stabu parāvu,lab ka instruktoram laba reakcija un vēl vienā reizē bimbāju kā tāda sīkā visu 1.5h braukšanas nodarbību :D

Man jau arī kamols brīžiem kaklā bij iesprūdis,it sevišķi mājās braucot uz savu mazpilsētu,domāju vsjo tā otrā stunda jau man par daudz,pie gajēju pārejas strauji nobremzēju un tas bij slikti,labi ka kāds man neieskrēja aizmugurē.

Man arī lika braukt pa pilsētu pirmajā reizē, neteikšu, ka biju sajūsmā. Oi, no sākuma likās traki visu savienot pārslēgties, spiest pedāļus, vēl skatīties spoguļos nu viss kopā likās neiespējami :D Bija arī reizes kad pēc braukšanām nāca raudiens, kaut gan nekad neko tādu traku nebiju izdarījusi :D Tiesības ir kabatā, tagad liekas mazliet smieklīgi kā stresoju par visu.

Hah,atceros savu pirmo brauksanas reizi.
Aizbraucam uz laukumu,kur dod man sesties pie stures ,braucam pa apli, pedaalis grida ar pirmo atrumu zageju mashinu . :D
Tad man pec kadas 3braukshanas reizes reali pieleca kpc vispar atrumi jaaparsledz un kad vini tur japarsledz :D

Bet taa jau viss ok,beigas ta iemacijos braukat ka garlaicigi palika braukat ar instruktoru tas stundas :D
Tagad jau 3 gadi braucu ka liela desa :D

Mani pirmajā reizē aizveda uz zaķu salu, un visu nodarbību es braucu no viena gala uz otru galu. Mācījos pārslēgt ātrumus un saprast, kur kurš pedālis atrodas :)
Pa pilsētu palaida braukt tik 3šajā reizē :)

Ieteiktu uz valst eksamenu kaut ko nomierinoshu iedzet,atceros kaa man pirmaja eksamena reize kaaja triiceeja :D
labi ka pietika speka gazes pedalim uzpiest :D

Par ātrumu pārslēgšanu runājot, kādā no braukšanas reizēm, es kādus 30km pa lielo šoseju nobraucu ar 3. ātrumu. Pati beigās pamanīju un brīnījos, kādēļ instruktors visu ceļu neko neteica, jo es noteikti, ka pamatīgi "zāģēju", braucot ar 80-90km/h

Man arī lika braukt pa pilsētu (tiesa, ne Rīgā).. un jau pirmajā krustojumā sabijos pa nopietno, kad griezos no galv. ceļa pa kreisi un sagrabējusi pensionāre mani tajā brīdī mēģināja apdzīt ar riteni PA KREISO PUSI (resp.ceļa vidū). Labi, ka vēl nemācēju ātri nogriezties, jo tad būtu normāli iznesusi veceni. Jā, kopš tā brīža es oficiāli heitoju penšus uz riteņiem- knapi paiet var, bet stūķējas uz riteņa vēl. Plus pirmjā braukšanas reizē nosēdināju aķīti, mēģinot uzsākt braukšanu pret uzkalniņu :D