Arī es esmu pieskaitāma tām, kas tikai vecāku mājās jūtas kā savējās. Kaut gan tagad, kad jau ilgus gadus dzīvoju atsevišķi un vecāki no dzīvokļa pārvākušies uz māju, kurā neesmu pavadījusi bērnību, aizbraucot ciemos gadās par kaut ko pajautāt atļauju un tad mamma vienmēr puspajokam noburkšķ, ka es esot jocīga - savās mājās uzvedoties kā sveša. Man nepatīk svešās mājās pašai kaut kur grābstīties, turklāt vecāki vienmēr mācījuši, ka tā nav pieklājīgi. Nedz pie omes, nedz citiem radiem degunu ledusskapī nebāžu, ja vien man nepalūdz no tā ko atnest. Man patīk, ja manās mājās ciemiņi jūtas ērti un brīvi, tomēr laikam līdz tai robežai, kā tajā nodrillētajā teicienā - jūties kā mājās, bet neaizmirsti, ka esi ciemos. :)