Mīlestība.

Manuprāt, pirmā mīlestība ir tāda īstā un vienīgā ! Pārējās ir tikai ,lai censtos to aizmirst ! Iemīlēt var ,bet tas vairs nebūs tā kā pirmo reizi no visas sirds un ar maksimālu atdevi.

Es droši vien esmu neromantiskākais cilvēks pasaulē, bet kāda vēl īstā dzīves mīlestība? Vienu cilvēku visu dzīvi gaida meksikāņu seriālos un lubenēs. Ja nevari ar šito, varēsi ar citu, ja vien pati to ļausi. Protams, ja to vien domāsi, ka nabadzīte esi palaidusi savu vienīgo cilvēku, tad tā arī dzīvi pavadīsi. Bet nu, katrā ziņā, manā izpratnē mīlestība veidojas un rodas krietni citādāk, nekā apsēsti domājot un sev ieskaidrojot nez ko. :)

Piekrītu estilauren. Manuprāt, ka katra nākamā jau vairs nebūs tāda, kā pirmā. Reiz piedzīvojot šķiršanos, vairs nespēj atdot visu sevi pilnībā. Tā kā, manuprāt, iemīlēties var - protams, bet nevajag arī gaidīt, ka sajūtas būs tādas pašas kā kad iemīlējies pirmoreiz. Protams, gadījumi ir ļoti individuāli. Atkarīgs no tā, kādi bija iemesli kāpēc izjuka pirmās nopietnās attiecības/ mīlestība.

Man atkal šķiet, ka tā teorija par pirmo mīlestību ir fufelis. Pēc personīgās pieredzes - pirmā mīlestība vairāk ir iemīlēšanās, kad jaunības maksimālismā šķiet, ka tas nu ir īstais, neviens vairs nebūs tāds, utt.
Pārdzīvojot pirmo mīlestību, pēc tam jau jūtas veidojas dziļākas.

Bet nu - cik attiecību, tik variantu!

zini, Emba, es arī pirms kāda laika būtu teikusi, ka mīlestība nemaz neeksistē, ka ir tikai pieradums un simpātijas, bet tagad, kad laiks pagājis un atskatoties uz visu varu teikt, ka jā, es mīlēju, mīlu...
Manā gadijumā gan tās nebija pirmās attiecības, tā nebija "pirmā mīlestība", bet laikam pirmā patiesā...

Es nedomāju, ka nepastāv mīlestība. Nē. Tikai man ir nesaprotama tā attiecību dramatizēšana, romantizēšana utt. Nu, nedzīvojam mēs pasakā, kur amors iedur sirdī un izlemj cilvēka likteni uz mūžu - nu šis būs tavs cilvēks, bez kura nespēsi dzīvot. Muļķības. Domā reāli - ja nevar būt kopā, tātad nevar, bet, ja var un gribi - tad dari kaut ko lietas labā. Nu, ko var čīkstēt un pinkšķēt par neveiksmīgām attiecībām... Paši taču veidojam savu dzīvi :)

Es piekriitu Zakja viedoklim,man arii taa liekas,arii peec pieredzes...

Ar savu mīļoto iepazinos pirms teju četriem gadiem. Iepatikās uzreiz, taču nekas neizveidojās. Pa vidu bija dažas attiecības, vienas, kuras salauza sirdi diezgan smagi, bet sapratu, ka tā bija traka iemīlēšanās nevis mīlestība. Taču sanāca tā, ka ar to pusi, kurš pirms četriem gadiem ieptikās ( visu to laiku bijām draugi, kontaktējāmies, kad nebiju attiecībās) esmu šobrīd kopā un zinu, ka iemīlējos jau tad kad satiku pirmo reizi, un zinu, ka vēlos šo cilvēku uz visu dzīvi un mīlu viņu. Tāpat bija romāniņš ar vecāku, lielisku vīrieti, un pat šobrīd atceroties viņu pārņem tāds siltums, ka aizdomājos - bet varbūt tur bija kaut kas vairāk? , bet zinu, ka tās emocijas kas ir, ir tikai tāpēc, ka bijām blakus, kad abiem bija labi, nevis ikdienas rūpēs, kad atklājas cilvēks no visām pusēm. Ir tādas attiecības, kurām laikam labāk palikt tādā atmiņu līmenī. Katrā ziņā, esmu pārliecināta, ka var būt vairākas lielās mīlestības, taču viņas būs dažādas. Jo vispirms jau ir iemīlēšanās un atkarībā no tā cik cilvēki ir saderīgi un gatavi strādāt pie attiecībām, tā iemīlēšanās pāraug mīlestībā. Ar to gribēju pateikt, ka savas jūtas un attiecības var izkopt.
Bet varbūt es maldos.. :)

Pirmā mīlestība liekas nereāli skaista tikai tādēļ, ka tās sajūtas ir pirmo reizi un tu neapjēdz, kas īsti ar tevi notiek. Tas ir tā pat kā pirmo reizi darot ko patīkamu - kādas tad ir sajūtas, un kādas ir pēc tam, kad dari to trešo, ceturto reizi.
Mana pirmā mīla bija bez atbildes, tāpēc priecājos par savu otro mīlu - kas ir daudz skaistāka nekā simt pirmās kopā.

Viss atkarīgs no cilvēka un likteņa.
Es uzskatu,ka var būt daudz mīlestību :)

Man šķiet, ka filmu, mākslas darbu un grāmatu ietekmē tā pirmās mīlestības neaizmirstamība tiek glorificēta.Šeit viena meitene man izrāva vārdus no mutes - tas īpašais valdzinājums pirmajai mīlestībai ir tāpēc, ka tās ir pirmās jūtas, ko piedzīvojam.

Mana pirmā mīlestība bija sviests, ticu, ka īstā mīlestība ir daudz savādāka. ASV propogranda pirmajai mīlestībai kā kaut kam ūber krutam :)

aisse, man šķiet, ka viss sākās ar Šekspīru un "Romeo un Džuljetu":D :D Amerika droši vien nāca pēc tam...

Tieši tā sauktā pirmā mīlestībā tiek uzskatīta , it sevišķi psihologu aprindās, par visneīstāko.. nu kaut kas uz to pusi.

tas, ka to aizmirst nekad nevarēs un, ka mēs jau viņu paši ļoti idealizējam, ir fakts. Laikam tāpēc daudzi uzskata, ka pirmā mīlestībā ir tā īstākā..
tā īsti nav. Vnk atmiņas par to ir savā ziņā visspilgtākās, jo, kā jau te teica - kaut kas tāds ar cilvēku notiek pirmo reizi un nav īsti saprotams.

Es uzskatu, ka var būt vairākas mīlestības dzīvē. (Es tā vismaz ļoti ceru...)

Luiize luiize-laikam domaaju liidziigi!Man liekas ,ka miileet var noteikti vairaakas reizes ,bet taa pirmaa vienmeer liekas taa speeciigaakaa!

ja. domaju, ka katram cilvekam saja dzive ir tikai viena milestiba. milestiba uz sevi.

Pirma skiet specigaka, jo partneris tiek "izsapnots" ka ideals. Netiek redzeti minusi, nemana paridarijumus, viegli piedod un fantazija jau nodzivo visu dzivi kopa... Tapec jau skiet, ka ta ir stipra.. Jo ta izrausija atkaribu, no laimes hormoniem, bet, peksni "nogriezot" tos, ir specigas sapes un nesaprasna, nav velme izprast, kapec tik idealajas attiecibas kaut kas noiet greizi, kapec perfektais partneris vairs neredz tevi ka vienigo sievieti (vai otradak), kapec iluzijas var tikt tik brutali nojauktas, kapec skiet, ka mili vel joprojam... Lai gan sen jau viss beidzies. :)

Man tagad ir pirmaa lielaa miilestiiba. Ceru, ka ilgs veel ilgi ilgi un mees buusim kopaa muuzhiiigi muuzhos :D nu labi nee. es domaaju arii reaali, zinu, ka varam nepalikt kopaa, zinu, ka var buut lauztas sirdis un taa, bet nu tik ljoti liekas, ka ir iistais (un atkal smadzenes saka: eu, nu tachu padomaa reaali, cik cilveeku paliek kopaa ar savu pirmo?) :D

man ne pirmā, bet visspēcīgākā liekas tāda, kas nekad neatkārtoties. patiesībā negribas arī to atkārtot, jo tas ir pārāk sāpīgi.

man liekas, ka mīlestība var būt viena un vienīgā, tikai atkarīgs no vecuma..
uzskatu, ka nekad tie kas padsmit gados saiet kopā un domā, ka nu ir baigā mīlestība, ka tie paliks kopā vienmēr... bet ja ap divdesmit ar astīti, satiek mīlestību, tik tiešām īsto, tad tā var palikt uz visu mūžu )