Nesāpīgi sāpināt?

mociija briesmiigi sirdsapzinja, paarmetumi sev..bet es savaadaak nevareeju..arii vinjsh juta ka kkas nav kaartiibaa, sarunaajaam tikties kafejniicaa, un tad ar kamolu kaklaa izteicu visu, jutos tik shausmiigi vainiiga, es pieceelos un aizgaaju, vinjsh palika raudam, atceroties sirds sazhnjaudzas..vinjsh mani tik ljoti miileej bet es visu to kas mums bija vnk "izmetu miskastee"
pat tagad atceroties juutos vainiiga, kaut gan pagaajis ljoti ilgs laiks, bet mierinu sevi ka taa vajadzeeja, jo tagad esmu ljoooti laimiiga kopaa ar citu..
jo aatraak tu to izdariisijo labaak, savaadaak savaas domaas un gaidiishanaa nobeigsies..nemoci arii vinju, izstaasti..saapees protams, pat tev saapees, bet ir jaaiet taalaak..

Tas nekad nebūs nesāpīgi.
Vienkārši padomāju ilgtermiņā kā būs tālāk un izlēmu, ka uz labo pusi nekas visticamāk nemainīsies. Pateicu to īsi un skaidri, un gļēvulīgi. Acīs paskatīties nevarēju, jo visu laiku bija jāraud. Bet ne jau bez iemesla kāds šķiras. Centos domāt par slikto un aizmirst par labo, kaut gan labais bija daudz vairāk.

+ bantiitei. Praktiski man ar tāpat bija. Bet ko nu vairs padarīt. Neteiktu, ka bija baigie pārmetumi sev, vienīgi par to, ka vajadzēja sen to izdarīt nevis ievilkt līdz 2,5 gadiem... Bija ļoti žēl.

Labāk izdari to tagad, nekā velc garumā. Vienu gan saku - samierinies ar to, ka izjutīsi vainas apziņu, kā arī gatavojies uz to, ka viņš var būt ļoti dusmīgs un vīlies. Esi stipra, jo tā jums abiem būs labāk. Un noteikti dod viņam laiku un telpu, lai tiktu ar to visu galā. Un vēl pilnīgi noteiktāk - nepadodies vainas izjūtai un neej atpakaļ, lai kā viņš lūgtos. Noteikti būs tāds posms, kad liksies, ka esi pieļāvusi kļūdu un gribēsi atpakaļ, jo īpaši, ja viņš arī to gribēs, bet tici man, tas nekad labi nebeidzas. Tas galvenais, manuprāt, ja viss, tad viss. To no pieredzes saku.

Tagad ir kaut kāds dilstošais mēnesis, ka visi šķirās.. :D Vakar aŗī Pujāts ar Sabīni tā pēkšņi :o es arī izšķīros šonedēļ.. izvēlējos labāk sevi un karjeru, jo puisis padarīja mani pārāk lēnu.. visvieglāk, protams, ir izšķirties, kad kāds ir kaut ko sliktu izdarījis, jo vieglāk pēctam, jo ir dusmas.. manā situācijā vienkārši izrunājām mierīgā ceļā un sarunājām, ja nevaram viens bez otra tad varam atgriesties..

man tagad tāda pati problēma nevaru saprast šķirties vai ne... draudzene viena baigi spiež uz to, ka man jāšķiras, bet nu negribas klausīties draudzeni, viņai jau nav jābūt ar viņu kopā... vispār besī, ka draudzenes vnm kaut ko pasakopt, sajauks galvu vēl vairāk, bet mana kļūda ir , ka daudz ko stāstu :@ eh nu jebkurā gadījumā negribu šķirties, bet es jūtu, ka mums nekas nesanāks...

oij ttagad pamanīju, ka veca diskusija :D