+Emmanuelle
Manuprāt,ne visu var izskaidrot ar bērnību un tās traumām, cilvēkiem vispār daudz patīk "norakstīt" uz dažādām traumām, jo tā ir vieglāk - nevajag iedziļināties un nopietni sevi analizēt. Un vēl man šķiet, ka cilvēks vairāk vai mazāk piedzimst ar savu raksturu, konkrētām rakstura iezīmēm, cits klusāks, cits skaļāks, cits koķetīgāks, cits - ne tik ļoti, laikā gaitā kaut ko var pieslīpēt, pamainīt, bet pilnībā citu ES tāpat nav iespējams uztaisīt.Neapšaubāmi, tajā visā nozīme ir arī apkārtējiem apstākļiem videi, ģimenei, bet tas noteikti nav vienīgais faktors.
Un par pēdējo rindkopu Emmanueles komentārā... Taisnākais ceļš, kā sabojāt sava bērna dzīvi - nodrošināt visas viņa iegribas, kad vairs pašam nav motivācijas kaut ko darīt un sasniegt. Bet nu tas vairs nav stāsts par pārmērīgu flirtēšanu...