Viss sākās vienkārši. Kādā man ļoti laba drauga dzimšanas dienā bija viņš. Nu ļoti pievilcīgs vīrietis, ar humora izjūtu, uzreiz jutu to klikšķi, ka tas ir īstais. Tajā vakarā nekas nenotika tikai pļāpājām, smējāmies. Tad jau bija arī citi pasākumi kuros bija viņš, protams, mēs vienmēr skūpstījāmies runājam, viņa teksti parasti ir šādi ''Tu esi mana vienīgā es tevi precēšu'' tādā stilā, nu, protams, kādi nopietni teksti var nākt ārā, ja cilvēks ir nedaudz iereibis. Kopā mēs neesam, un nekad neesam bijuši, bet lieta ir tāda, ka vienmēr, kad mēs skūpstāmies, nekas vairāk par skūpstīšanos nav. Prasīju sev tuvam draugam kādēļ tā ir (nav jau tā, ka esmu no tām meitenēm, kas grib gūlties uzreiz gultā) viņš man teica, ka viņš nekad nevienā tusiņā, ballītē ar nevienu meiteni nepārguļ. Prasīju kādēļ tā? Viņam ir meitene? Viņš teica nē, redziet to nevar izskaidrot to saprotot tikai vīrieši. Nu nekā viņš nevarēja man izskaidrot. Prasīju, tas ir reliģijas dēļ? Teica nē nav. Viņš tas puisis parasti tikai ar meitenēm ballītēs skūpstās un vairāk neko. Draudzenes arī nesaprotot, kas par lietu, kā tik pievilcīgs vīrietis var nebūt ar meiteni, vai negribēt tad nevienu?
3
