Viss pieriebies.

varbuut shodien diena taada.???
man tas pats. draugam ar

oo jāā..es arī gribu zināt kā no šīs īpašības var tikt vaļā :D

Man arī bija periods, kad biju tik slinka..bet esmu tikusi ar to galā, tagad viss ir normas robežās, bet es gan nepateikšu kā to izdarīt, jo man tas notika tā pats no sevis.

Jā man šodien arī kaut kā pilnīgi neko negribas.
Bet kaut kā līdzīgi ir visu laiku.Bieži vien diena paiet kaut ko gaidot, no viena notikuma līdz otram,bet tagad baigi cenšos laboties un piespiest sev kaut ko izdarīt,jo laiku nekad neatgriezt,tas rit un rit uz priekšu..

Man laikam ir pārāk liela pienākuma apziņa, nekad neesmu spējusi slinkuma dēļ atļauties neaiziet uz skolu.
Vispār par kādu skolu ir runa?
Un kādēļ jūties slikti? Tev kaut kas sāp? Ja tā, tad ej pie ārsta un ārstējies.

Negribu izklausīties baigi skarbi un lamājoši, bet tāda palaišanās ir tā, ko es tiešām nespēju saprast.

Man nekas nesāp. Laikam tie kuri nav saskārušies ar šo situāciju tad nesapratīs. Es ja godïgi pati pat nezinu kas man ir bet es negribu iet ārā no mājas. Man tas nav tikai šodien, jau loti ilgu laiku. :(

uztaisi asins analīzes, iespējams saņemsi atbildi uz savu jautājumu

Es tik gribu gulēt un viss. Sodien izlīdu no gultas pusee 3 . Tas tak nav normāli . Tagad domaju ko darišu rīt un zinu ka rīt atkal visa diena būs pa mājām.

Es ar neatminos tādu dienu, kad slinkuma dēļ būtu neaizgājusi uz skolu vai darbu, piemēram. Gandrīz visiem taču tā ir, bet ir jāsaņemas un jādara, kas jādara :))

Gluzi taa laikam man nav bijis, bet , iespeejams, liidziigi.Ka netiik neko dariit, ka nositu laiku pie datora, nekur netiik iet,ilgi gulju, veelu eju guleet un taa.Un tad miegainums naak virsuu,kaitina viss un iignums. Tagad ir taa,ka stradaaaju un ir veel citas svariigas lietas un ruupes,bet nu, protams, ka plaiek laika ari sev un patik ari paslinkot :) Nezinu, ko isti ieteikt vai kaa, bet noveelu, lai varbut Tev izdodas atrast kaadu interesantu nodarbi vai hobiju,kas tev patiktu,sagaadaatu prieku. Tas, ka kaarto maaju ir super, tas paraada,ka tomer neesi tik slinka,bet nu jaa, ja taapeec neej kkur vai citreiz atrod arguemntus. Varbut sporto,vingro,teicies ar draugiem,ej ar puisi kkur vai ari pavadiet vairak laika kopa,ko jauku dariet kopa,lai izdodas :) Un uz skolu ari jaaieet, lai neiekavetu :) Varbut kaut ka jacensas ar domam sevi kontrolet,taa aiziesu uz skolu,pec tam varesu pasedet cosmo un ta :) Katrs jau pats labak zinas, kaa vinam labaak,bet nu jaaa, nav viegli,zinu :) Pasai ari slinkumi uznak :-D Lai izdodas :)

Man ar šāda problēma bija (un dažkārt vēl joprojām ir) - slinkums, bezspēks, apnikums, īgnums, nekā nedarīšana un tai pat laikā iekšēja panika par nepadarītiem darbiem, depresīvs garastāvokis, sēdēšana internetā utt.

Zini, kas man patiešām palīdz? Atteikšanās no gaļas. Pilnīgi nopietni. Uzreiz jūtams enerģijas pieplūdums un lielāks dzīvesprieks ;)

chanely-man atkal pilniigi otraadi-man galva ,kaa komjuuteris darbaa- noteikti man jaaeed sarkanaa gala-aminoskaabes!Laikam tiesaam katram savs!Mani noteikti negatiivi iespaido saldumi-palieku taada pat vareetu teikt uzbudinaata-sliktaa noziimee!

Es katru dienu sev apsolu- viss ar riitdienu mainiishos, bet nekaa.. Man gribas aatraak lai taa diena aatraak paiet, tapeec gulju cik vien varu. Briivdienaas celos ap 1 dienaa. Prieksh ziemas manupraat tas ir galiigi par veelu. Galju es it kaa needu un saldumus arii neee. Es nezinu kur taa vaina sleepjas. Man gribaas kko gaidiit interesantu, bet nekaa nav. Viss ir tik vienaads un garlaiciigs. Pat veikalaaa zekjes jaunas negribas pirkt jo liekas nu kursh tad man vinjas redzees un noveertees. Nu kkaa taa.. Neko negribas pat sev nopirkt, zheel prieksh sevis teereet naudu.

Žēl, ka chanely nevar ieteikt, ko darīt, ja esmu jau atteikusies no gaļas..
Man arī uznāk - neko un nekur negribu.. tikai mājās, siltumā, ērtumā, ar datoru.. īpaši dienās, kad nejūtos tik pašpārliecināta. Tad tāda sajūta, ka mājas sargā. Nezinu, kā ar to cīnīties... Zinu, ka daudziem, pārkāpjot sev pāri ir gandarījums, bet man nav. Pēdējā laikā gandarījuma izjūtu panākt ir teju neiespējami, jo vienmēr var labāk..

Salome- varbuut tu gribeetu ar mani parunaaties? Skatos tev ir taa pati probleema. Varbuut abas tiktu kaut kaa galaa?

MAn bija tāds periods, diezgan ilgi, bet tiku pāri. Ir dienas, kad pārkāp it kā sev pāri un aizej, bet tad es visu dienu jutos briesmīgi - drēbes lika justies nežēlīgi slikti, visu laiku gribējās atpakaļ uz gultu. Sev es to saistīju ar psiholoģiju - gultā es jūtos visdrošāk.

Daži to saista tikai ar slinkumu, bet problēma ir lielāka - depresija. Varbūt ne tāda, ka jāmirst nost, bet nedaudz vieglākā formā. Vislabākās zāles pret to ir darīt tieši to, ko visvairāk negribas. Jo bieži vien ir tā, ka tu kaut ko neizdari un tāpēc jūties vēl sliktāk (piem., neaizejot uz skolu, visu laiku sev pārmet, tāpēc neko vairāk negribas darīt).

Nu tā jau ir, kad neaizeju uz skolu tad nākošreiz negribas iet vēl vairāk jo apnicis ka visiem tik loti interesē kāpēc nebiju, kur biju, vienmēr jāatskaitās. Ar draugiem arī esmu atsvešinājusies, jo ja kāsreiz atsaku tad mani vienmēr noliek- tu nekad nēej un nekad nevari blaa blaa.. , tādēl škiet ka bez draugiem vieglāk dzīvot. Neesmu ne no kā atkarīga. Gribu eju gribu nēeju, neviens mani negaida.

Fuuuj, man arī tā bija! Es varēju aizbraukt līdz skolai, lai man neviens neko nepārmet, bet neieiet iekšā! Gribējās ātrāk skriet uz mājām un vispār nelīst laukā. Man pat negribējās tikties ar draugiem. Priecājos par katru brīdi, kad nekur nevajadzēja iet. Nedod, Dievs, vēl vajadzēja piemeklēt sev apģērbu. Likās, ka nekas nepiestāv. Konkrēti riebās viss un visi! Bieži arī necēlu klausuli, ja kāds man zvanīja.
Katru dienu arī gaidīju "kaut ko interesantu", likās, ka nekas nepatīk un ir jāpagaida kkas foršāks, jo to noteikti gribēsies darīt. Bet īstenībā jau vienkārši negribējās neko. Galvā visu laiku malās domas par neizdarītajām lietām, nepārtraukti šaustīju sevi, bet pat nespēju neko iesākt. Uz darbu gāju atzīmēties, nekādu prieku man tas nedeva.
Man šķiet, ka tā ir depresija. Es pat nezinu kā tiku tam pāri (brīžiem gan man šķiet, ka tomēr neesmu tikusi pāri, jo dažkārt, kad slikts laiks vai garīgais, labāk izvēlos sēdēt mājās, nevis iet kkur ar draugiem).
Varbūt man palīdzēja vides maiņa- nomainīju darbu, jo iepriekšējā vietā sāka nemaksāt.

Nezinu, ko tev ieteikt.. Tā kā pati esmu mācījusies psiholoģiju, man jau ir skaidrs viss ko man prasīs un kā notiks analīze, bet varbūt, ka tev psihologs palīdzētu. Pamēģini aiziet! Ielaistu depresiju ir diezgan grūti ārstēt. Zinu, ka tas ir šausmīgi grūti, bet saņemies. Tev vajag kaut kādus apstākļus, kas tevi piespiež kko izdarīt (ārpus mājas), jo citādi tu netiksi tam pāri. Man bija tā, ka dienāš, kad saņēmos, izrādījās, ka nekas nav nemaz tik slikti un bija prieks par sevi.

Man 100% tas pats.
Iespējams, ka tevi kas nomāc.
Un tpc negribi nekur doties.