Ko jūs ņemtu kredītā?

studijas

Vienīgi esmu ņēmusi mazcenas telefonu kredītā un to es zinu, ka tiešām varu apmaksāt.
Par kaut ko vērtīgāku apdomātu nopietni, vai varu to visu atļauties.

Lūdzu diskusijas. Vai atbalstat, ka meitenes ņem ātros kredītus apģērba iegādei? Izvērtieties :D

NEKO. Kredīts tā ir cilvēku apčakarēšana.

Šobdrīd nekādu, nav vajadzības.
Ja kārdeiz, tad mājokļa iegādei, vai, ja pilnīgi jaunu auto varēšu atļauties/gribēšu, un tad arī operatīvajā līzingā. Lietotu auto kredīā nepirktu.

Mājoklim, iespējams auto un studijām.
Noteikti neņemtu apģērbam, somiņām utml lietām.

Apģērba iegādei ir muļķīgi pirkt. Ja nu vienīgi ziemā saplīst zābaki nav ko vilkt kājās un zini ka no nākošās algas spēsi uzreiz atdot. Pārējos apģērbja gabalus tak var atrast, ko vilkt mugurā.

izvairītos no jebkādiem kredītiem.

Jebkam, ja man tā konkrētā lieta patiešām, patiešām būtu vajadzīga tagad un uzreiz, zinātu, ka drīzumā nevarētu sakrāt, bet varētu atmaksāt.

Pašlaik esmu ņēmusi tikai studiju kredītu.

Nu ar tādām lietām kā apģērbs - ar jāskatās pēc situācijas. Ja cilvēks, piemēram, sācis strādāt prestižā amatā, bet nav atbilstoša, kvalitatīva kostīma, atbalstu tā iegādi kredītā (līdz sāks saņemt algu).

Bet tā vienkārši, lai nopirktu kārtējo krekliņu ikdienai - nea....

Tikai dzīvības nāves jautājumos. Ja man vai kādam no man patiešām tuvajiem būtu smagas veselības problēmas, kuru ārstēšanu nevarētu segt nekādiem citiem līdzekļiem.

ņemtu tikai, tad, ja nu tā vajag un nav citu iespēju (tehnika, māja, dzīvoklis utm lietas, bet ne drēbes u.c. sīkumi. mobilo ar diez vai ņemtu).

Pēc trekanjiem gadiem uz kredītiem vispār vairs skatīties negribu. :D
Teorētiski atbalstu kredītu ņemšanu mājoklim, mašīnai, studijām, ceļojumam vai kādai nopietnai sadzīves tehnikai. Apavus vai apģērbu nekad mūžā nepirktu kredītā.

Neesmu soģis, lai kādu nosodītu. Manis pēc cita var ņemt kredītu kaut vai lai smaržiņas iegādātos vai Dior lūpeni.

Pašai man ir studiju kredīts, bet nākotnē domāju, ka varētu ņemt tikai kredītu mājoklim.

Tikai mājoklim, ko esmu arī izdarījusi.
nekam citam.

Laikam neko vairāk. Bija studiju kredits, bet kaut kā nepatīk man tā sajūta, ka katru mēnesi, noteiktā posmā kāda summa ir jāatmaksā. Dzīve jau ir dzīve un nevar tā iztikt bez kredītiem vispār, bet censtos no tā izvairīties.

Katrs jau pats izvēlas.Man ir studiju kredīts par vienu semestri no bakalaura laikiem.Tagad man ir pilnībā skaidrs,ka ja nākotnē ņemšu kredītu,tad tikai un vienīgi,ja citas izejas nebūs.Lai šmotkas pirktu,kredītu neņemtu.

Šobrīd man ir manā mūžā pirmais kredīts, ja to tā varētu nosaukt. Esmu paņēmusi datoru uz nomaksu. Vecais saplīsa, īsā laikā vajadzēja dabūt naudu un es varēju samaksāt tikai pusi. Tagad uz gadu esmu paņēmusi līzingu.

Principā, es neatbalstu lielus kredītus, kurus ņem uz daudziem gadiem. Cilvēks nekad nevar zināt, ks ar viņu var notikt. Man rados viens vīrietis nodarbojās ar biznesu - pirka pusuzceltas mājas (kredītā), uzcēla, daļēji izremontēja un pārdeva par dārgāku naudu. Un vienā dienā viņam apstājās sirds. Palika pusuzceltās mājas ar visiem kredītiem. Viņa ģimenei nācās atteikties no mantojuma, lai nevajadzētu visu atlikušo mūžu maksāt par sagrābtajiem kredītiem.

Atmiņā nāk lektores stāsts par atkarību no antikvārām grāmatām- viņa gribējusi ņemt kredītu, lai iegādātos kaut kādu antikvariātu samta vākos.
Bet lai ņemtu kredītu drēbēm.. nē, tur ir jābūt pinlīgām lupatām smadzeņu vietā.

neko neesmu nekad ņēmusi un ceru ka nebūs tādas nepieciešamības!!!

Taisnība jau ir, ka mājokļa kredīts par tām lielajām summām ir nasta uz mūžu (ok, pusi vai ceturtdaļmūža ) un ne tikai kredīta ņēmējam, bet visai ģimenei. Bet no otras puses - kaut kur jau ir arī jādzīvo. Īpaši jau, ja ir ģimene (bērni), gribas savu mājokli, nevis no viena īrēta uz otru tikai pārvākties.