Es varu saprasties ar visiem, izņemot neattapīgiem cilvēkiem, tāpēc es nekad nevarētu būt pasniedzēja, jo mani viegli "izvest". Nu nepatīk man tādi, kuriem ar baļķi acī jābāž, lai redzētu un saprastu.
Es labi saprotos ar atklātiem, tiešiem, nenovīdīgiem cilvēkiem, bet tādiem, kuri ciena citus un saprot robežu. Es labi saprotos arī ar kautrīgiem, nedaudz noslēgtiem.
Ilgu laiku nevaru paciest cilvēkus "PERSONĪBAS", kas domā tikai par sevi un savu labsajūtu, jo es esmu no tiem, kas vairāk uztraucas par citiem.
Normas robežās ar visiem var atrast kopīgu valodu un ja nevar atrast, kas patīk, vienmēr ir otra galējība - lietas, kuras kaitina, nepatīk. Tā es atradu kopīgu valodu ar meiteni, ar kuru likās, ka nu nekas kopīgs nav. Bet redz kā - lakrica mums tomēr negaršo :D