Dzīve pēc smagas šķiršanās

Tādus labos puišus pēc šķiršanās es pus otru gadu vel neredzēju :D visi neglīti, slinki, baz gaumes vai rakstura. Es varētu teikt ka savas mokas pārvarēju tai mirklī kad piespiedu pilnīgi ar varu sevi domāt par ko labu, vienkārši visā centos redzēt ko skaistu un tā pakāpeniski atkopos, pat domājot par bijušo neatcerējos to slikto, bet gan to labo, un vispār tagad esmu piegājusi karmai jo ar katru neveiksmi nāk sava veiksme un otrādi, viss tiks atdarīts arī ilgstošas mocības.

Lote26 man tomēr liekas, ka nav zāļu, lai sāpes mazinātu, tām ir vienkārši jāizsāp un pienāks brīdis, kad Tu ar smaidu atcerēsies šo periodu:) Varu tikai saprast, ka saprotu, kā jūties un vēlu tev burvīgas, jaunas attiecības, kuras tev nākotnē noteikti būs:) Man patīk teiciens-viss, kas notiek, notiek uz labu:)

1) Jaunas attiecības sanāca uzsākt aptuveni pēc pusgada, bet pati šķiršanās notika aptuveni pusgadu pēc tās dienas, kad sapratu, ka vairs negribu būt kopā. Patiesībā jau gandrīz uzreiz pēc šķiršanās gāju uz randiņiem ar dažādiem jaukiem puišiem, bet kaut kā man sirdī bija vel tā sajūta, ka esmu aizņemta un nevarēju atvērties nevienam, līdz satiku tagadējo draugu.
2) Tā kā, tā šķiršanās ilga aptuveni pusgadu, es biju ļoti atvieglota un negribēju neko par viņu zināt, sāku par viņu domāt tikai pēc pāris mēnešiem, bet tikai tāpēc, ka viņš izmisīgi meklēja kontaktu.
3) Šķiršanos noteikti nenožēloju, jaunais draugs viennozīmīgi ir daudz piemērotāks man. Citreiz pat domāju, kur man bija galva, ka es vispār ar tādu biju kopā. :D

Es gan ne par vienu neesmu domājusi, kur man bija galva, kad tikāmies! Nē, visi bija forši - jo tā taču bija mana izvēle tikties ar viņiem! =)
Vai nožēloju kaut ko? Nē, jo pateicoties viņam esmu tāda, kāda esmu tagad - un man ir prieks, un saku paldies viņam! =)
Piedots ir viss nepatīkamais un sāpīgais! Tas ir jāizdara, lai neturpinātos mocības =)

sāksim ar to, ka tu viņu gribi atpakaļ, bet viņš tevi negrib. kā tu taisies būvēt ar viņu attiecības?ilūzijās, lūdzoties, pazemojoties? pieņem to, ka viņš ir ar citu. lai cik tas ātri vai vēlu notiek, tā vairs nav tava darīšana. tas ir katram individuāli. tici man, nav tāda labākā vīrieša, kurš pārspētu visus citus. lai citi saka ko grib. vnk liec viņiem aizvērties un pasaki, ka nerunāsi par šādām tēmām, jo jūs esat šķīrušies. vai tiešām draugiem un radiem tik ļoti ir jāgrauž savējais, redzot tomēr, ka vīrietis ir kopā ar citu? ko viņi gaida no tevis, ka tu skriesi pakaļ, uz ceļiem lūgsies un tad viss notiks, kā tu vēlies? nepaļaujies tik ļoti uz citu cilvēku izteikumiem un kkādiem nepamatotiem viedokļiem. ja visiem citiem viņš liekas tas ideālais, tad paši dzīvo un kopā guļ ar viņu. es tavā vietā tos cilvēkus nostādītu konkrētā situācijā un pateiktu, lai beidz tevi terorizēt, ja vēlas ar tevi komunicēt. viņi no sākuma apvainosies, bet tas darbojas. nevienam nav tiesības līst tavā dzīvē un noteikt, ar ko tev būt kopā.
tev būs jaunas attiecības un jauns vīrietis. ir pietiekoši daudz vēl forši un jauki vīrieši. varbūt viņš bija tuvu ideālam, bet, iespējams, ka te vajag pavisam ko citu. cits vīrietis nenozīmē, ka viņš būs sliktāks. saproti, ka tev vajag būt kopā ar tādu cilvēku, ar kādu tu vēlies, nevis ar kādu tevi vēlas ieraudzīt citi.

bijušo tu atcerēsies vienmēr, bet tikai kā? ar laiku tu viņu atcerēsies kā bijušo draugu, ar kuru jums bija piedzīvoti visdažādākie mirkļi.
nevienu brīdi tagad nenožēloju, ka esmu kopā ar to cilvēku, ar kuru esmu. un kāpēc nožēlot?ja redzi, ka nav tavs, tad šķiries. nāks cits. kkādi strīdi, kas ir attiecībās, uzreiz nenozīmē, ka ir jānožēlo, ka esat kopā. tik cik tu būsi laimīga nākošajās attiecībās, bijušās attiecības nav tam katalizators. tas atkarīgs tikai no otra cilvēka, ar kuru tu esi kopā (no viņa mīlestības, attieksmes, vārdiem un darbiem) un pats galvenais no tevis pašas (vai tu viņu vsp mīli un jūties ar viņu labi). ar bijušo tam nav nekāda sakara. nu un tad,ka jums bija ļoti jauki brīži, bet bija arī slikti, vai ne? nu tā būs arī nākošajās attiecībās. tikai jūs abi veidojat tos labos un sliktos brīžus

Pagājušo gadu, mēnesi pēc šī mana ieraksta, satiku savu tagadējo puisi (l)
Tā kā brīnumi notiek :)

mana dzīve pēc škiršanās ir BRĪNIŠĶīGA, nekad vēl nebiju jutusies tik labi! atradu foršu darbu, skaistā vietā dzīvesvietu, eju izklaidēties ar draugiem, daru ko vēlos un un man tagad ir superīgs mīļākais :D
aa attiecības pēc šķiršanās uzsāku pēc nedēļas :D plāksteris bija uz kādām 2 nedēļām. tas ir jāuztver pozitīvi, jo ikviens ir šķīries, tas jau dod to dzīves garšu gan sāpes, gan prieki.

viss kas mūs nenogalina, padara stiprākus...

nav liela māka ļoti ātri iekāpt jaunās attiecībās. pati nodzīvoju trīs gadus viena līdz uzsāku ko jaunu un nopietnu. jā pa vidu bija izklaides vai plāksteri (nezinu kā lai pareiz nosauc :D ) bet tas arī viss...

Man bija tā, ilgstoši ir nu tik ļoti s**igi, nekas neinteresē , raudāju nostopā, pārdzīvoju, taču vienu rītu vienkārši pamodos ar sajūtu - pietiek! Un bija kļuvis daudz vieglāk un nākamie uzlabojumi sekoja strauji.

Spiegoju, ko domā sievietes. Domāju, ka būs labi ielikt arī kādu vīrieša komentāru. Tādi pat cilvēki vien ir, kā izrādās. Arī sāp, ja attiecības pajūk. Tikai vīrieši par to nerunā. Tikai dzer par daudz.
Manuprāt pēc attiecību izbeigšanas nav prāta darbs uz reizes sākt jaunas. Vēl jo vairāk tad, ja pamani, ka meklē jaunajā partnerī to pat matu griezumu, to pat smaržu, tādus pat hobijus... kā iepriešējā. Tas būs tas pats grābeklis, ar kuru pa pieri dabūsi. Cik ilgam laikam jāpaiet līdz nākamajām attiecībām? Tik, cik vajag sevis pārprogrammēšanai - tas ir, iegūt jaunus ideālus, jaunus mērķus. Tas var būt mēnesis un tas var būt 2 gadi. Labāk pamainīt vidi (dzīvesvietu, 100% drēbes), hobijus - tad ķermenim vieglāk visu aizmirst. Bet galvenais - nekad un nekādos apstākļos nezaudēt ticību sev. Laime dzīvē un attiecībās sākas no sevis paša(s). Ja sevi mīlēsi, tad arī otrs(otra) Tevi mīlēs.
Varbūt attiecībās man ir veicies diezgan labi, bet caur to jaunmoku procesu esmu vairākkārt izgājis, mēnešiem ilgi dzīvojot svešās zemēs un arī ejot grūtos pārgājienos. Vācijā nekad nebūs kā Latvijā, un arī attiecībās nekad nebūs tā kā iepriekš. Bet būs labāk, ja vien pats(pati) to vēlēsies. Pārgājienos ejot, esmu nonācis pie atziņas, ka svētlaime un labsajūta var būt arī pielijušā mežā novembra beigās - pie karsta ugunskura un siltas tējas termosa.

Aizgāju pēc 6.gadu kopā dzīvošanas,pirmkārt attiecības jau bija galīgā dirsā,kā strīdi tā dzina mani arā no mājām(dzīvojām viņā dzīvoklī),tas dikti grāva pašapziņu,pēc tam atkal lūdzās un prasīja piedošanu(reizes 15 točna piedevu un atkal taka muļķīte skrēju pie viņa,līdz nākošajai reizei),tādā murgā mums pagāja kāds gads(pirms tam viss bija labi,alkaholu viņš nevarēja lietot,jo gāja ciet),kad beidzot sapratu,kad neļaušu par sevi tā ņirgāties un beidzot pateicu VISS(Nospēlēja arī tas,kad pārtaukumā kamēr dzīvojām atsevišķi,kad atkal strīda laikā bija pateicis,lai vācos,sāku sarakstīties ar vecu paziņu un IEMĪLĒJOS :*),neesmu nevienu dienu nožēlojusi,varbūt pašā sākumā,bet tur spēlēja pieradums,nezinu vai pareizi vai nē,bet šobrīd gan zinu,kad izdarīju pareizi,aizgāju uzreiz no tām attiecībām pie cita,pēc mēneša jau pārcēlos pie viņa uz Rīgu,izmainīju visu savu dzīvi,bet šeit pilnīgi atbilst sakāmvārds "Kas neriskē,tas nedzer ŠAMPANIETI" jo es ne reizi mūžā neesu bijusi tik laimīga,kā šobrīd,dzīvojam kopā jau otro gadu,plānojam ģimeni un mums viss ir super!
Bijušais protams,paliek manās atmiņās,jo tā ir mana pagātne,vēlu viņam to visu labāko!!

Man ir bijušas vairākas attiecības. Un tas ir normāli, ja pēc šķiršanās domā, "ak kur mana galva bija!" Tikko izšķīros no pēdējām attiecībām, saku paldies tam cilvēkam, jo, pateicoties viņam beidzot zinu, ko es vēlos no dzīves, kādu tieši vīrieti es sev blakus redzu.
Un man bija tieši tāpat kā te dažām, 4 reizes gāju prom, bet viņš labs psihologs, uz jūtām spēlēja, ar skaistiem vārdiem dabūja atpakaļ līdz atkal nepaliku uz dienu vai divām viena, kad viņš brauca uz savu pilsētu, un pārdomājot secinājumus izdarīju, ka nu nav mans galīgi.
Jāatzīst ka viņš mani, tā teikt, nocēla citam puisim, ar ko biju kopā pirms pusgada, un man viņš ( šis puisis) sākumā vispār kā vīrietis nesimpatizēja.. bet viņš prata mani paņemt ar savu prātu, kurš galu galā izrādījās daudz citādāks, nekā man likās..
Pirmās dienas būs smagi, jau šodien vientuļi no rīta jutos, bet tas ir normāli, jo pie katra cilvēka, ar ko visu laiku tiecies vai satiecies, pierodi.
Un par to mīlestību. Es jau arī viņu mīlu, bet es negribu ar viņu veidot sev ģimeni. Ja viņš būs ar mieru palikt draugos - esmu ar mieru, bet neko citu.. attiecībās nebija kaisle, viņš daudz ko man sacīja tādu, ko sievietei teikt nedrīkst.. aizvainoja, pats to nesaprazdams... Paldies viņam par pieredzi.