Dzīve pēc smagas šķiršanās

1.Izšķīros ar puisi, ar kuru kopā biju apmēram pusotru gadu, bet tā šķiršanās bija tāda .. ļoti nekonkrēta. Vairākas reizes satikāmies atkal un mēginājām visu no jauna, bet tad sapratām, ka tomēr nekas nesanāks. Nu vismaz, manuprāt, pēdējā reize bija tiešām pēdējā. Tagad pagaidām esmu brīvas meitenes statusā, lai gan ir viens puisis ar kuru ik pa laikam satiekamies :)
2.Vēljoprojām šad tad iedomājos. Bet tik pat ātri atsaucu atmiņā visu negatīvo. Noteikti vajadzīgs ilgāks laiks, ja vien pati neesi bijusi šķiršanās iniciatore, vai ļoti ātri pēc tam no jauna iemīlējusies! Bet nu, lai gan šķirties gribēju es, tāpat šad tad sanāk atcerēties visas jaukās lietas.
3. Atpakaļ viņu pavisam noteikti nevēlos, jo mūsu dzīves skatījums krietni atšķīrās, esmu sen jau pāri tam vecumam, kad svarīgākas par visu ir ballītes vecrīgā ar piedzeršanos līdz sajēgas zaudēšanai. Bet esmu vēl tiiik jauna un ticu, ka priekšā ir kaut kas daudz, daudz labāks! :)

Tas jau katram ir individuāli,kā tam visam tiek pāri.....
man personīgi tie bija 6gadi-dzīvoju kā pamirusi......bet tgd pamazām sāku atkal dzivot no jauna,sāku iemileties....un vel nesen uzināju,ka viņam puika piedzimis,man jau tikai prieks,ka ari viņam dzīve turpinās......:)

Man pagāja gads, kamēr tiku pāri un atkal iemīlējos. Diemžēl jaunais puisis pameta mani pēc pusgada lieliskām attiecībām, un tagad es atkal esmu turpat kur biju pirms 1.5 gada. Kad pāries šīs sāpes? Nezinu, un ja arī pāries - nāks nākamās. Cik ilgi tā turpināsies? Nezinu. Kaut kad jau tas apstājas - ir kāzas, bērni utt., bet tad atkal ir citas raizes.
Manuprāt, dzīve tāda vienkārši ir - sāpīga - ar kāpumiem un kritumiem.

1) Pēc kādiem 6 mēnešiem
2)Ja godīgi neatceros, bet par viņu dažreiz tāpat iedomājos, bet vairs nesāp.
3)Man liekas, ka vārds laimīga ir par skaļu teikts, jo tieši tagad mēģinu sevi garīgi attīstīt,bet esmu ļoti apmierināta ar šīm attiecībām. Ex un tagadējais draugs ir ļoti atšķirīgi. Ja iepriekšējās attiecībās valdīja kaisle, tad šajās ir miers. Bijušo es noteikti negribētu atpakaļ (pat drebuļi uznāca) :)

1.Manuprat jaunas attiecibas jauzsak tuvaka laika, ka saka rast mieru cita-it ceviski Tu raksti ka ir jauns draugs, kas velas ar tevi attiecibas. Lauj vinam tev palidzet, nu ja krit uz nerviem-pacieties; redzesi ar laiku varbut tas ir Tavejais istais-tas kurs bija Tev lidzi dzives grutakaja bridi; pajies laiks Tu vinu noteikti novertesi!
2.Biju divas reizes precejusies; tagad gandriz pabeigta otra lauliba ar oficialu spriedumu! Mana pieredze ar otru bija ka Mademoisellei. Tas gan bija pasi briesmigakie 1,5 gada,tikai vins draudeja nevis sevi nositis-bet vedis mani uz mezu lai nevienam netieku! Zaudeju tolaik daudz svara un dzeru nervu zales! Mani atbalstija gimene un tas beigas padevas!! Jutos tagad drosa!
Pagaidam biezi vinu atceros.
3.Jaunas attiecibas nevelos; ir draugs, bet vairak par seksu neko nevajag. Jutos jorojam vilusies viriesos un negribas neko nopietnu. Vjadzetu izveseloties "garigi":) tad jau redzesi.
Tev novelu, lai paiet laiks, tas dziede! Atlauj savam draugam tevi pazelot( es domaju laba nozime), un tev bus vieglak! Viss mainas un Tu noteikti busi vel laimigaka neka tas bijusais!! :) :)

1. Pusgads
2. Kādi 2-3 mēneši
3. Attiecības neizdevās, bet palīdzēja aizmirst iepriekšējo (plāksteris sanāca).

Palasiju, ko jus te rakstat un vairs tik drossirdigi par skirsanos nedomaju.
Laikam vieglak ir pielikt pules un savest kartiba attiecibas neka izskirties!
Paldies, bija noderigi!

1. Bijām kopā gandrīz 3 gadus. Izšķīrāmies pirms 2 gadiem ar astīti. Joprojām attiecības nav. 2x mēģināju kko veidot, bet neveiksmīgi. Pirmā reize bija pēc vairāk kā gada būšanas vienai. Tagad vairāk neiespringstu un dzīvoju kā ir, jo attiecības nav mans dzīves mērķis.
2. Joprojām reizēm par viņu domāju, bet tāda sāpīte pārgāja pēc aptuveni 6 mēnešiem.
3. Šķiršanos nenožēloju, lai gan tās ierosinātājs bija puisis. Attiecības bija sevi izsmēlušas, bet es nespēju aiziet, jo ļoti mīlēju. Pirmā love un tā. Tagad ja veidošu attiecības, tad nu jau varu teikt, ka pa 100%, jo tas cilvēks ir kļuvis ļooooti tāls un svešs, jūtu vairs nav ne drusciņas.

Meitenes gan liekas apkārt tik skaistas un foršas, ka liekas, ka galīgi man nebūs lemts satikt kādu normālu vīrieti.

Beidz sevi kodēt! Viss ko tu domā nāk tev tā atpakaļ. Teiksi, ka viņš tikai labs un neviens cits tev nebūs, tad tā arī būs līdz brīdim, kad redzēsi to, ka apkārt ir tiešām fantastiski puiši un daudz, daudz labāki par tavu bijušo.
Labāk tagad izsāpi savu sāpi viena un nečakarē nevienam puisim dzīvi izmantojot kā plāksteri. Vienīgais, kas tev tiešām var palīdzēt ir LAIKS ;)

Jaunas attiecības uzsāku pēc diviem mēnešiem. Sanāca tāda jauka sagadīšanās :) Mans salauztās sirds periods bija ļoti īss, atradu daudz, daudz labāku puisi un tagad jau gandrīz trīs gadus esam kopā. Kad izšķīros ar iepriekšējo, es sevi visu laiku mierināju ar domu "viss, kas notiek, notiek uz labu." Un zini - tā arī ir! Esmu ļoti laimīga! :)

Ėsmu nonākusi līdz visam šim tagad. Bijām kopa 5 gadus. Mus izšķīra strīdi - lai gan bijām arī laimīgi un bija daudz daudz skaistu brīžu :( . Es izgāju - eju cauri īstākajai ellei. Eju pie psihologa, uz semināriem. Tas viss tik looooti sāp. Nerodu mieru nekur. Arī no vīrieša puses - vins pasaka ka viss beidzies - bet no otras puses itkā dod kkādas cerības -kas mani nogalina......nezinu kā lai tiek tam pāri :( vai vel ceret- vai ko darīt - es viņu neprātīgi mīlu ;(

1. Pēc pirmās šķiršanās, kur arī bija ilgākās un nopietnākās attiecības (2,5 gadi) jaunas attiecības uzsāku pēc apmēram pusgada, bet tās nebija ilgstošas.
2. Sākumā pēc šķiršanās jutos diezgan labi, zināju ka tā tam bija jānotiek un īsti nepārdzīvoju, bet kopumā tāds periods, kad bieži domāju par viņu un skumu ilga apmēram 4 mēnešus, šobrīd pat spēju viņu atcerēties ar smaidu un labo, kas bijis attiecībās. (kopā neesam jau 1,5 gadus)
3. Ja šķiros, tad tam ir kaut kāds iemesls un esmu par savu izvēli pārliecināta tāpēc nevienu no bijušajiem neesmu gribējusi atpakaļ. Kas beidzies, tas beidzies, no visa kas bijis jāpaņem labo, nāk kāda pieredze klāt, un jādodas tālāk.

* Pēc attiecībām man palīdzēja "puisis - plāksteris", it kā labs draugs, bet bija kāds kas samīļo, ar ko parunāties, arī pabučoties.. Tikai nelaime tāda, čalis paspēja iemīlēties, kgan man nebija tāds mērķis. Bet nu beigās viss bija ok, esam tgd labi paziņas.

Man pagaja 4 gadi lidz sastapu otru lielo milu, vinam- 10. Pec skirsanas man pirmais gads bija loti smags, pec tam jau saku domat ka varetu veidot attiecibas, bet nebija ar ko, neviens nesimpatizeja.

Pēc pirmajām nopietnajām attiecībām, kas ilga gandrīz 6 gadus, nespēju izveidot attiecības apmēram 3 gadus. Ne jau tāpēc, ka tik ilgi nevarēju viņu aizmirst, vnk kaut kā neveidojās attiecības, neviens mani nesaistīja, nevienam neuzticējos (šķiršanaš iemesls- viņš mani krāpa).
Tad izveidojās nopietnas attiecības ar vienu vīrieti, kurš beigu beigās izrādījās alkoholiķis- sākumā jau kad tusiņi, randiņi, kokčiki, tad jau nemanīju. Bet kad sākām dzīvot kopā un šis regulāri nāca mājās iedzēris, tad nu sapratu, ka nav labi. Centos cīnīties ar viņa dzeršanām, bet nu patiesība ie tāda- neviens alkoholiķis nepārstaš dzert, kamēr pats sagribēs mainī savu dzīvi. Nelīdzēja ne runāšana, ne spiešana uz jūtām, ne bļaušana, ne draudēšana, ne iešana prom. Līdz neizturēju- vienu sestdienas rītu pamodos un šis kārtējo reizi nebija vēl mājaš no tusiņa un man bija tāda sajūta, ka vainu izlekšu pa logu vai jāvās savas pendeles un jāiet neatskatoties (to arī izdarīju). Cik zinu, viņš dzer vēl šo balt dien. Aizgāju no viņa svētdienā, bet jau nākamajā 5dienā braucu ciemos pie viena simpātiska vīrieša, kurš šobrīd ir jau mans vīrs. Un es beidzot esmu laimīga, beidzot man ir tas, par ko es vienmēr esmu sapņojusi- mīlestība, ģimene, drošības sajūta. Kāts, kas patiesi par mani rūpējas un kāds, par ko rūpēties man!
Tā ka galvu augšā, viss būs labi!!!

Atvainojos par drukas kļūdām, ātri rakstīju un nepārlasiju:)

P.S. kāDs, kas patiesi par mani rūpējas. Nevis kāTs :D

Kāts, kas patiesi par mani rūpējas un kāds, par ko rūpēties mani

Piedod :D:D

Man parasti iepriekšējās attiecības/šķiršanās aizmirstas, līdz ko iepazīstos ar jauniem vīriešiem :D Un pat ne uzreiz, lai mestos jaunās attiecībās, bet vnk patrakotu ar viņiem, izbaudītu uzmanību vīriešu kompānijā utml. :) Es laikam ļoti mīlu vīriešus, un jo īpaši - foršus vīriešus! Attiecības, iespējams, nav domātas nav.

Man arī ir ko teikt!
Bet.. sākšu ar to, ka bijām kopā 4 gadus un 10 mēnešus, taisījāmies precēties šajā vasarā, kas būs... pirms Ziemassvētkiem izšķīros, šajās attiecībās gāju cauri visam iespējamajam.. krāpšanai, meliem, idejai padzīvot atsevišķi... kad izlēmu par soli visu pamest un izdarīju to - no sirds novēlās akmens! Protams, pirmās divas nedēļas gāja smagi - vakaros raudāju. Bet es varu pateikt atklāti, ka man ļoti palīdzēja viens puisis, kuru uzskatīju tikai par draugu... sākumā.. ap jauno gadu sapratu , ka starp mums ir kas vairāk! Protams, tagad nekas nav (garš stāsts, kuram nav lemts kādreiz tiktam izstāstītam skaļi ) starp mums... Bet ko es ar to gribēju pateikt -es sapratu, ka mēs bieži vien pašas sevi nomokam - jā , protams, ir atmiņas, ir domas par labajiem brīžiem, bet man kaut kā sanāca, ka esmu "izārstēta" no jeb kādām sirds sāpēm... es eju uz randiņiem bez jebkādiem plāniem nākotnei, jo jā - man arī ir problēmas ar uzticēšanos... bet es pamazām tieku tam cauri, mācos, pilnveidojos!=)

Oiii . . .

1. Jaunas attiecības uzsāku salīdzinoši ātri - 1-2 mēnešiem kuras ilga pus gadu un bija drausmīgas galu galā, jo ar briesmīgu cilvēku sagājos.

2. Godīgi sakot es vel tagad - pēc 2 gadiem, esot ļoti laimīgās attiecībās, bieži vien domāju par bijušo, jā tā man tomēr likās tāda īsta mīlestība kādreiz un nespēju tikt pāri nekad ka cilvēks kam es uzticējusi būtu savu dzīvību(tajā laikā) mani tā nodotu.

3.Jā tagadējās attiecībās jūtos laimīgāka par laimīgu jo liekas ka varētu būt atradusi to īsto ko pat precēt gribētu un bērnus taisīt utt utt. Protams ka nožēloju šķiršanos ar savu lielo mīlestību, un kaut ar milljoniem reižu esmu izgājusi tiem cenārijiem cauri ko vajadzēja savādāk darīt un kā visu varējām labot utt, pat domājot par domām kā būtu ja atkal būtu kopā, es realitātē NEGRIBĒTU ar viņu saiet vairs kopā, jo pēc vienas šķiršanās jau biju ievesta pamatīgā pāri pus gada depresijā no kuras grūti bīja atbrīvoties. Es teiktu ka manas tagadējās attiecības ir uz 100 % idealas jo ar puisi godīgi sakot viss superīgi saskanēja jau no pirmās satikšanās reizes un cilvēki kas pat ja nezinātu ka mēs kādreiz bijām pazīstami labi ja mēnesi ta domātu ka esam jau nodzīvojuši kopā 15 gadus, jo viens otru pus vārdā lasam no pirmās dienas un vienāda domāšana un uzskati, ka ar nevienam cilvēkam tik brīvi apkārt neesmu spējusi justies.



P.S.

Protams ka gribas tās vecās attiecības salāpīt bet pēc pieredzes (meiģinājām) labāk tomēr laikam atturēties jo lielas sāpes neaizmirsīsi, un vieglāk ir sākt no jauna nekā censties saturēt kopā veco.

Aaa n pēc šķiršanās goda vārds pavadiju kādu gadu raudot gandrīz katru vakaru, tā kā, ir grūti. Bet ar pareizo atbalstu var pārdzīvot.

Kad es izšķīros ar bijušo, mana pasaule sabruka acumirklī. Studijas zaudēja interesi, darbā gandrīz pazaudēju vadības amatu, sāka daudz apmeklēt naktsklubus, dzēru, raudāju no rīta pieceļoties un vakarā ejot gulēt... Tas bija drausmīgs periods, kurš gan mani norūdīja.. Tagad nāk smiekli atceroties- bijušais neko nopietnu dzīvē nav sasniedzis un godīgi sakot, izskatās katastrofāli-dzer, tusē, kamēr man viss ir tikai dzīvē progresējis, turklāt esmu ĻOTI laimīgās attiecībās. Protams, arī šajās ir strīdi, ir smagi strīdi un ir ļoti smagi strīdi:D, bet tas nemazina faktu, ka zinu, ka šis vīrietis ir mans īstais, ceru precīzāk:)