dodekanesa, tā jau nu gan nav. Attiecīgos priekšmetos (ētika, veselības mācība, sociālās zinības, anatomija) šīs tēmas tiek stāstītas un pārrunātas gan sākumskolā, gan pamatskolā, arī vidusskolā. Protams, ka nejau kā matemātiku katru dienu un katru gadu, bet pilnīgi optimāli tas notiek attiecīgos vecumos. Uz skolām var uzaicināt arī pārstāvjus (piemēram, no Papardes zieda), kas vēl papildus novada lekciju un parāda visus pričendāļus dzīvajā. Un pamatskolas vecumā nekas slikts nav, ka dala zēnus no meitenēm, tad, kad stāsta par dzimumdzīvi un dažādiem dzimumfaktoriem utt., jo tajā vecumā nošķirot viņus, bērni/ jaunieši jūtas atklātāki un drošāki, zēni mazāk tēlo, nekā tad, ja meitenes ir blakus. Un tas, ka dažas stundas pasniedz atsevišķi, kad runā par meiteņu un zēnu lietām, tas nenozīmē, ka zēniem stāsta tikai par vīriešu lietām un meitenēm tikai par sieviešu lietām un par pretējo dzimumu anatomiju un fizioloģiju neko neapskata. Un kā vēl apskata. Tā kā skolu jau nu tiešām nevajag vainot. Informācija ir pieejama daudz un dikti. Daudzi vecāki ar saviem bērniem nav tik atklāti, lai varētu runāt par visu, tas gan, to var nosaukt par problēmu. Bet nu informācijas jomā bērniem/ jauniešiem piedāvā skola un sabiedrība ļoti daudz, bet lielākā daļa jauniešu par to sāk reāli domāt tad, kad kaut kas jau nogājis greizi un saprot, ka nu tas skar viņus pašus ("ar mani jau nekad tā nenotiks") un tad tik sāk iedziļināties, bet nu jau ar sekām jātiek galā. Cik viņi ir savā vecumā pārdroši, šķietami pieauguši, bravūrīgi, bet naivi, un vienaudžu un masu mediju ietekmējami, - tā ir galvenā problēma, nejau tas, ka trūktu informācijas.