mani kontrolē

 
Reitings 135
Reģ: 08.01.2010

Man ir tāda problēma dzīvoju vecāku mājās, pagaidām ir krize un pelnu par maz, lai pati īrētu savu dzīvokli, segtu komunālos un pārtiku. Patiesībā pie vecākiem finansiāli nav slikti, pat ļoti labi - ir mājas, ēdiens. Bet man ir 25 gadi, gribu savu dzīvi. Mani vecāki man neļauj daudz ballēties, pa naktīm nebūt mājās, viņiem pat īsti nepatīk, ka man ir puiši, vienu jau ar tādu attieksmi aizbiedēja, tagadējais draugs viņiem par slikti, jo esot man par vecu viņam ir 33 gadi. Man tāda sajūta, ka vecāki grib mani uzraudzīt, ietekmēt, kontrolēt.

05.02.2012 17:11 |
 
Reitings 560
Reģ: 19.06.2010
Tu vienkārši gribi, lai Tevi kontrolē. Tev ir 25 un naktī jābūt mājās, kāds sakars vispār. Ne tikai vecākiem ir jāmācās palaist savu bērnu un pārraut nabassaiti, bet arī Tev. Ja Tu to vēlies.
05.02.2012 19:05 |
 
Reitings 105
Reģ: 29.01.2009
Man šodien ievilkās vakardienas konflikts ar tēvu - saturs īsi tāds ''ja tu negribi pie mums dzīvot (privātmājā), ieguldīt naudu mājām ja tu gribi iet īrēt dzīvokli pie svešiniekiem, tad man tu neesi vajadzīga''.
Tā, ka es ļoti labi saprotu, cik tas ir grūti - ņemt un nogriezt nabassaiti, kā Boss teica, bet taisnība ir - attiecības neveido viens.
Arī Kriksa stāsts pierāda to, ka ja bērns pats samierinās ar tādu dzīvi, ar to, ka vecāki visu kontrolē- tad arī nekas nemainīsies!
Un ja ir tādi vecāki, kā angliski saka ''control freaks'' tad - galvu augšā un uz priekšu pati savā dzīvē!
Suņi rej, bet karavāna iet tālāk...
05.02.2012 19:12 |
 
Reitings 2226
Reģ: 29.07.2009
Boss tev viegli runāt,ja neesi bijusi šadā situācijā,protams attieciibas veido abas puses,bet vecākus ir jāciena,ja ciena tad ir ļoti grūti viņiem pretoties un tostarp ir vecāki kuri māk manipulēt,ja nevar ar stingrību,tad izliekas ar vājībām,pēkšņi sajūtas slikti utt un ja tu negribi uz savas sirds apziņas kko vairāk par kašķi tad nākas ļoti daudz paciest. Tas nav vienkārši,es ļoti labi saprotu autori.
05.02.2012 19:20 |
 
10 gadi
Reitings 4946
Reģ: 20.08.2010
No taviem komentaarie izklausaas, ka tu pati nemaz taa iisti negribi saraut to nabassaiti. Te taapat kaa ar attieciibaam ar preteejo dzimumu - pret tevi izturaas taa kaa tu ljauj pret tevi iztureeties.
05.02.2012 19:21 |
 
Reitings 560
Reģ: 19.06.2010
dullā_paulīne , jā, es neesmu bijusi tādā situācijā kā diskusijas autore, tomēr arī man ir nācies iet cauri tam pašam procesam, jo katrs mēs agrāk vai vēlāk atstājam ģimenes ligzdu un sākam būvēt savu. Bet ir skaidri jūtams, ka autore nespēj pārstāvēt savu viedokli attiecībās ar vecākiem. Protams, tas ir dabiski, ka vecāki grib "uzraudzīt, ietekmēt, kontrolēt", arī mēs tā gribēsim darīt ar savām atvasēm, bet 25 gadi jau ir nopietns vecums un šādā situācijā viņiem nevajadzētu iejaukties meitas privātajā dzīvē. Uzskatu, ka vecākiem pašiem būtu jāmotivē atvasi strādāt, būt patstāvīgai, neatkarīgai, tieši tādā veidā dodot atbalstu turpmākai dzīvei.

Praktisks padoms - ja nevari atļauties īrēt savu dzīvokli, maksā vecākiem īri. Man pazīstama meitene (22) arī grib būt patstāvīgāka, neatkarīgāka, tāpēc maksā katru mēnesi saviem vecākiem 50Ls par savu istabu, jo nevar atļauties viena īrēt atsevišķu dzīvokli. Tā ir adekvāta summa par savu telpu, tajā pašā laikā viņa jūtas neatkarīgāka, vieglāk nākt mājās, jo nav jāatskaitās, ir noteiktas robežas, vecāki neatļaujas izteikt iebildumus par viņas personīgu dzīvi, tas psiholoģiski palīdz abām pusēm saprast vienam otru un uzturēt veselīgu attieksmi attiecībās.
05.02.2012 19:51 |
 
Reitings 560
Reģ: 19.06.2010
"nu ko tu viena dzīvosi, vai tad gribu, kad atnāc mājās, bet tevi neviens negaida, no rīta viena brokastot?"

Atbildi pati uz viņu jautājumu. Tu esi gatava viena no rīta ēst brokastis? Vai vēlies brokastot ar vecākiem? Vai vispār - ar draugu? Abiem jautājumiem, gan sagaidīšanu mājās, gan brokastīm, apakšā ir vairāki zemteksti - fiziskā kopā dzīvošana ar kādu, garīgā telpas dalīšana, ģimenes vērtība, tradīcijas, atkarība/neatkarība, statiskā rutīna, vientulība, utt. Padomā par to visu - kas man ir svarīgs, vajadzīgs, ko es vēlos panākt attiecībās ar vecākiem, ko es vēlos sasniegt. Padomā par nākotni - vai spēšu dzīvot viena, risināt sadzīviskos jautājumus, vai jutīšos pašpietiekami, utt. Tu raksti - "mani kontrolē", Tu sevi tā nostādi, saskati. Iesaku ikdienā ražot sevī domu - "es kontrolēju savu dzīvi, es kontrolēju savu telpu", tajā pašā laikā ražot arī pateicību pret vecāku gādību, rūpēm un mīlestību. Mainība ir attīstība.

Baigi aizmuldējos atkal :-P lai veicas!
05.02.2012 20:06 |
 
Reitings 105
Reģ: 29.01.2009
Pilnīgi piekrītu visam Bosam.
Vissvarīgais jautājums ir - ko tu gribi, nevis tavu vecāki?
Protams, nedrīkst arī kāpt uz galvas un
vēlēties neko nemaksājot (ne tikai finansiāli, bet arī ar savu neatkarību un brīvību) prasīt no viņiem, lai viņi tevi respektē un ciena kā pieaugušu cilvēku.
05.02.2012 21:05 |
 
Reitings 1534
Reģ: 29.01.2009
Ne visu vienmēr dzīvē var panākt caur mierīgām sarunām.
Te ir runa par Tavu, nevis Tavu vecāku dzīvi. Vecāki paši to nesaprot - slikti. Sāc rīkoties - tad sapratīs.
Nu, un, ka tētis pasaka, ka nebūsi vajadzīga? Dabīgi, ka tā nekad nenotiks. Viņi ir Tavi tuvākie cilvēki. Varbūt bišķiņ uzmetīs lūpu, bet vēlāk pieņems realitāti un sāks Tevi uztvert kā vairāk vai mazāk pieaugušu cilvēku. Tikai parādi, ka pati māki par sevi parūpēties.

Es no vecākiem (tiesa gan - krietni zemākā vecumā) gāju projām vis nekrietnākajā veidā. Es zināju, ka runāties nav vērts, jo tur nebūs variantu. Vienkārši vienā somā saliku vajadzīgākās mantas, paņēmu 5Ls un aizgāju. Man pašai bija rūgtums sirdī. Par vecākiem, kas tobrīd laikam sāka sirmot, nemaz nerunājot. Es nelepojos ar šādu savu rīcību un neiesaku tieši tā darīt arī Tev. Es vienkārši gribu pateikt, ka, JA GRIB, TAD VAR jebkādos apstākļos.
Pie labiem cilvēkiem atradu darbiņu ziedu salonā, kur pēc skolas taisīju pušķus un kompozījas. Īrēju komunālo dzīvoklīti Salaspilī (atceros, tikai par 15Ls/mēn - es pat neatceros, kā atradu, bet sava kārtīga telpa man bija). Tad dzīvoju pieticīgi par kādiem 80Ls mēnesī. Un neviens man neko nedeva tāpat. Tagad esmu izaugusi līdz ntās reizes lielākai algai un nesaprotu, kā tas bija iespējams. Ar laiku uzlabojās attiecības ar vecākiem, atradu izsapņoto kopīgo valodu pat ar tēti. Situācijas un dzīves apstākļi mainījās miljons reizes (uz augšu, protams) līdz tagad esmu atalgotākajā amatā starp saviem draugiem un paziņām, vecāki ar mani lepojas un viņiem esmu paraugbērns, mums ir mīlošākās un atklātākās attiecības, šķiet, kādas vien var būt starp bērnu un vecāku, kaut redzamies reti... Es tiešām nevaru pateikt nevienu sliktu vārdu.
Un tieši vecāki ir tie, kas tagad atskatās atpakaļ un ar smaidu atzīst, ka esmu spērusi vērtīgu soli. Es spēju pati, bez vīrieša atbalsta un palīdzības (kā tas ir vairumam meiteņu) nodrošināt savu dzīvi. Maksāt par dzīvokli, studijām, visiem rēķiniem (kas vien kopā sastāda 350Ls), apmeklēt visas kārotās sporta nodarbības, ceļot, pirkt kvalitatīvu pārtiku, apģērbu, higiēnas līdzekļus un kosmētiku... + tagad vēl uzturēt mazo persieti. (l)
05.02.2012 21:53 |
 
Reitings 135
Reģ: 08.01.2010
vai, meitenes, laikam man ir bēdīgas perspektīvas :-/ ja kāda paredz, ka nekas nav labs gaidāms 30 g.v. būšu vecmeita, kas dzīvo pie senčiem :-(
05.02.2012 21:57 |
 
10 gadi
Reitings 1324
Reģ: 29.01.2009
Anna Klāra, Dellicious padalījās ar savu pieredzi. Katram mums ir visas iespējas. Domā Tevi nomājas metīs ārā un atteiksies kā no meitas, ja sāksi veidot savu dzīvi?
05.02.2012 23:38 |
 
10 gadi
Reitings 4946
Reģ: 20.08.2010
akdievs, beidz chiiksteet. ja labi grib, tad visu var. Aciimredzot negribi. It kaa tev riebjas, ka tevi kontrolee, bet patiesiibaa ir tik labi, ne? nav jaauztraucas par nopietno dziivi un nav atbildiiba 100% par sevi.
06.02.2012 02:17 |
 
Reitings 143
Reģ: 21.01.2012
Dellicious

par ko Tu strādā un kā nokļuvis šajā darbā?

*protams, vari neatbildēt :)
06.02.2012 02:24 |
 
Reitings 7781
Reģ: 12.11.2010
kas maksa, tas pasuta muziku.
vari meginat ar vecakiem runat, bet domaju, ka vini teiks:"kamer pie manis dzivo, darisi ka es teiksu!"
TAPEC VIENIGAIS VARIANTS ir sakt pelnit vairak vai dzivot ar puisi kopa(ja vinam ir darbs, velas to).
06.02.2012 02:50 |
 
10 gadi
Reitings 8191
Reģ: 01.11.2009
Dumja šķieti, Anna Klāra.
Nav Tev vairs 16, ka vecāki var noteikt, kas jādara. Saki, ka 25, bet uzvedies kā tīnis. Ja gribētu, jau sen dzīvotu savu dzīvi. Cieni sevi vairāk.
06.02.2012 02:51 |
 
10 gadi
Reitings 8191
Reģ: 01.11.2009
Lai neviena nepārprastu, ar to es biju domājusi, ka jau sen pie pirmās nopietnās algas vajadzēja meklēt iespēju dzīvot citur un kruķīties uz savām kājām.
06.02.2012 02:52 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits