Kad biju pavisam jauna 15, 16, tad man parasti bija vecāki puiši ar mašīnām, kas mani vizināja un es varēju justies kruta :-D
Bet nu kopš 10.klases man ir draugs, kurš 11. klasē kopā ar aptuveni 70% citu klases čaļu nolika tiesības, viņiem bija azarts - kurš pirmais :D Daudzime tagad ir auto, pagājuši jau 5 gadi, bet nu runāt par to, ka atnākot tiesības, atnāk ajēga - stulbums, daudzi nenopietni bērni vēl joprojām, ka tik pabraukāt, padriftēt, pārdot, sataisīt, citu nopirkt. Un visiem, protams, naudu deva vecāki. Tiem, kuru vecākiem bija vairāk naudas - tiesības nolika.
Man šobrīd nav tiesību, plānoju iegūt, kad būs mūsu pirmais auto, neuzskatu, ka man pagaidām vajag, jo nav jau ar ko braukt un īsti arī kur, visa dzīve noris Rīgā un tur kratīties sastrēgumos nav vēlmes.
Un ja vajag kaut kur aizbraukt, tad vienmēr ir no kā aizņemties, pēc teātra taksis un vakara pastaigas ir romantiskas :-)