Dažāda izpratne par darbu un dzīvi

Kad priekšnieks ir uz vietas, viņš to vien dara kā dzīvo birojā līdz vēlam vakaram. Un pārējie kolēģi ar.
Protams, pēc tam priekšnieks aizbrauc atvaļinājumā uz kuriļu salām uz 4 dienām. Bet es jau tā nevaru. Ja arī es palieku darba sapulcē līdz 10 vakarā, rīt no rīta 9 man tāpat jābūt darbā.

Ko darīt? Runāt ar konkrētiem argumentiem, izstāstot savu nostāju un pāliecināt pārējos.
Arī manuprāt darba sapulces ir strādāšana.

man šķiet, ka atsevišķās profesijās - un it īpaši ja tēmē uz augstiem panākumiem, strādāšana 24/7 ir pašsaprotama un obligāta prasība.
Pati strādāju juridiskajā jomā un man ir arī daudz paziņu kas strādā dažādās kompānijās siastībā ar finansēm utt. - nu mazāk kā 6 dienas nedēļā strādāt vienkārši nesanāk. un arī tas pats priekšnieks, kad aizbrauc atvaļinājumā ir pieejams darba jautājumiem 24h diennaktī.
tāpēc arī apzinos, ka bērniem un gimenei man šobrīd vienkārši nav laika un pagaidām neko tādu neplānoju.
ko gribu pateikt - nezinu, kur tieši Tu strādā, bet ir sfēras kurās garas darba dienas ir standarts. ja Tevi tas neapmierina vienīgais ko vari darīt, ir mainīt profesiju.

Ja tu strādā privātajā nozarē, tad tas ir tikai normāli - gribi kaut ko sasniegt, tad strādā ilgāk. Tas nav darbs valsts iestādē līdz 5 un viss.

Tev jāizvērtē tad prioritātes - un kā jau minēji, tad tā ir ģimene un mājas, līdz ar to rēķinies, ka ja būs vajadzība no tevis ātrāk tiks vaļā. No otras puses vari mēģināt kaut kā sarunāt ar citiem par savu darba laika un sapulcēm.

Mans draugs regulāri strādā vairāk kā vajag, arī viņam sapulces nereti ir vakaros, taču es to atbalstu, jo redzu kā viņš dzīvē kāpj uz augšu. Kā arī manā darbā citi sēž kamēr darbu izdara, kaut vai pa naktīm, un zinu, ka nākotnē arī man tas būs, jo ja gribēšu naudu būs jāstrādā.

Jā, es arī strādāju vienā no tām nozarēm, kur jāstrādā 24/7, vienmēr jābūt pieejamam utt. Runa ir par PR un mārketingu.

Bet es paralēli bīdu savu biznesu, līdz ar to tās vakara stundas gribu strādāt sev, nevis citu labā. Kad lai to dara? Tā jau to daru brīvdienās, laipu laiku ģiemenei, kas man arī ir. Un tad vēl darba dienas vakarus man grib atņemt :-/

kad strādāju birojā, mums bija tas pats. darba laiks lidz 17.00 , bet mierīgi varēja uzlikt pienākumus pēc darba laika, par ko protams nekāda papildus samaksa netika nodrošināta.
ja vajadzēja iet kādās DARBA darīšanās ārpus biroja, tas bija jādara pēc darba laika (e) mani tas tracināja un savu sašutumu arī neslēpu. bet to neviens nesaprata. aij netīk pat atcerēties, uznāk dusmas :-D

ne pa ķeksi - arī darbs valsts iestādē nav nekāda medusmaize :D abi vecāki ar to saistīti, mamma kā 7.30 no mājas ārā, tā agrākais 8os vakarā atpakaļ... (līdz darbam 20 min ko braukt, rēķinat pašas :D )
bet par tendenci - jā. tā tas, diemžēl, ir ..
ja negribētos kašķi meklēt, es laikam sāktu piekopt kkādu taktiku a la - sapulču dienās pāris stundas pirms tam "pa kluso" darīt tās savas lietas, ko ieplānots vakarā ( nu - ja ar savu biznesu saistīts. kaut vai veiktu konkurences rīsērčus :D ) .. pati arī esmu jutusi tendenci - tie, kam ģimenes ar āspadsmit uz mājām "ātrāk" tiek palisti ar daudz saudzīgāku attieksmi nekā škietami jaunie. jo draugs un hobiji jau nav ģimene :D

darba laiks ir lidz 18:00. ja cilveki to nesaprot-ta ir vinu problema.

Nu jā, tā ir mūsdienu realitāte un ne Tev vienīgajai. Viszinīgais ieteikums argumentēt un pārliecināt par savu nostāju pārējos man izraisīja mazdrusciņ smīnu, jo ir tik tālu no realitātes ;-)Interesanti zināt, ko pārliecināt - savu bosu, kura uzņēmuma peļņa bieži ir atkarīga no ieguldītā darba? ;-)
Man arī tā gadās, kad ir atslābuma periods un ierastais kdienas ritms un ir nedēļas, kad sakrīt darbi tā, ka sēžam ar kolēģēm, jā, līdz pat vienpadsmitiem divpadsmitiem naktī un otrā rītā astoņos jau jābūt uz strīpas.Tāds zombiju bars staigājam. Tādās dienās pat par ienākšanu cosmo nevaru ne sapņot :-D , kur nu vēl izdomāt aizdiebt uz sporta klubu vai prātot par attiecību "kopšanu" :-D ar draugu. Ja esi kaut kāda administratore vai darbiniece ar mazāku pienākumu klāstu un atbildību, tad jau tāda "argumentēšana" var būt sekmīga, taču citos gadījumos tas diemžēl ne-dar-bo-jas. Vai tas ir labi? Droši vien, ka nav. Vienīgais labums - par virsstundām vienmēr nopelnu pieklājīgu naudas summu :-D Attiecību ziņā, protams, neviens nav no tā ieguvējs. Kāds ir risinājums? Nezinu.

uz mani gan tas neattiecas, jo man ir maiņu darbs, bet mans draugs arī kā 8os darbā tā ātrākais 8os vakarā atpakaļ. Un tā viņi visi tur... Šefiem viss liekas forši un normāi..Es arī nesaprotu kāpēc notiek šitāds stulbums,kā var cilvēki uzskatīt,ka ir normāli strādāt 12 stundas dienā. Manuprāt, tieši šāds darba laiks var būt par iemeslu attiecību izjukšanai...

Bet man pēc darba ir jābrauc mājās, man ir ģimene, jātaisa ēst, jātīra māja, jāpavada laiks ar mīļoto utt.

Ja reiz tu vinu jau gadu uzturi, kapec majas darbus veic tu??????????

Kubiete atkal uzdarbojās, ceļ vecu vecās diskusijas augšā.. :D

jap, viņi visi strādā 24/7 un pēc pieciem, septiņiem gadiem ceļo uz indiju un gudri stāsta, ka ir darbā parstrādājušies, izdeguši, pazaudējuši dzīves jēgu. viņi ir pabeiguši augstskolas, mācījušies nez kādas valodas, sabūvējuši karjeru, visi tik gudri un spēj analītiski domāt, tomēr vini ir pārāk stulbi, lai jau saknē redzētu, ka pēc vēlākais 10 gadiem vini sabruks, ja ne emocionāli, tad fiziski. un brauks meklēt laimi uz indiju, vai pēkšņi metīsies brīvprātīgā darbā, vai labdarībā, jo redz pazaudējuši to dzīves jēgu... kamēr nav sa...isusi sev smadzenes, viši šie karjeristi to neredz.
kas ir lētak, strādāt mazāk, saņemt mazāk, vai strādāt daudz daudz nepartraukti un tad maksāt par antidepresantiem, rehabilitāciju, vitamīniem, atvaļinājumiem un kad būs zaudējuši darba spējas, nāksies izvilkt ar iekrājumiem. jā, ir jau izņēmumi, karjerists jau 20 gadus, bet paskatieties uz viņu, un pasakiet godīgi, tas ir normāli?
es jau no dzimšanas esmu par downshift un uzskatu, ka mēs neesam dzimuši tikai tapēc, lai strādātu.

Cik zinu tad visos biroja darbos ir tā, kad ja neesi izdarījis 8h laikā savus veicamos pienākumus, tad diemžēl ir jāpaliek ilgāk!
Mans puisis arī strādā daudz un pat brīvdienās, bet par to arī saņem, jo vairāk izdara.
Bet tie, kas uz tā rēķina nenopelna, gan drausmīgi ja jāsēž kaut vai 30 min ilgāk! Es domāju, ka ja zin, ka sēžot ilgāk tu sasniedz arvien vairāk un nopelni, tad tas netraucētu, bet ja no tā nekā tad :(

uzskatu, ka mēs neesam dzimuši tikai tapēc, lai strādātu.

manas domas

Nu sorry, ja es butu tavs prieksnieks un redzetu ko tu te raksti, tad atlaistu!
Tad tu izdoma, ko isti gribi vai savu biznesu bidit vai stradat uz kadu citu? Pati uznemies tik daudz un pec tam sudzies. Man nekad nebija preti palikt ilgak darba (Latvija), jo es no jebka centos uzsukt zinasanas un informaciju.
Kanada gan ir nedaudz savdak - darba liguma rakstits lidz 4.30, tas nozime, ka 4.29 kompis jau izslegts un ieput man - cilveka tiesibas! Par mani prieksnieks brinas vel joprojam, kapec es sezu ilgak, lai kko pabeigtu vai palasitu... nu a man ta pienemts!

Mjā, Tev tiešām neapnīk Kubiete, vienu dienu uzvedies normāli, tad atkal nākamajā aiziet šize un piespamo visu ar vecām tēmam. Bērnudārzs...

Tēma vistiešākā veida skar autori. Ir vinai vērts palasīt visas savas sūdzības, un padomāt vai maz vērts tērēt ar šo veci laiku.Tieši tik vienkārši.



Un vēl, ja kadai slikta oma, ir vēlam nolamāt-rakstam privāti.Visiem jūsu neomu nav jaizbauda.:

Es vispar bez darba nevaru. Jo stresainaks darbs, jo labak es stradaju, jo lielaka aizrautiba un labaki panakumi. Tagad man mierigs darbs un es pamazam judzos!

et man pēc darba ir jābrauc mājās, man ir ģimene, jātaisa ēst, jātīra māja, jāpavada laiks ar mīļoto utt.

Man liekas autore par šo streso. Taču ja vīrietis sēž mājās kapec majas soli neveic viņš?