Iesakiet man labu ...

Es lasu ļoti daudz:) Pēdējā, kuru izlasīju bija M. Svīres "Audums kāzu kleitai".

nu, es iesaku Hāleda Hoseinī "Pūķa ķērāju", pie "Tūkstoš sauļu mirdzuma" vēl neesmu tikusi.. Man nepatīk jautras grāmatas sevišķi. Patīk smagas un ar stāstu.
Lai gan lasu daudz, nav pat ko lāga ieteikt, jo pārsvarā tagad lasu latviešu literatūru.. Ā, Rukšānes "Ķīpsalas putnus" var paķert, man patika.

Mežāze- ja jau sadzi daudz-iesaki vēl pāris labu grāmatu. ;-)

Man piem.ļoti pati tas grāmatas,kuras ieteica skolā,visas lasīju ar prieku :-)

Man patīk Kolīnas Makkalovas grāmatas - "Dziedoņi ērkšķu krūmā", "Pieskāriens".
Ja negribi raudāt lasi kādu klasiku - Remarka grāmatas, lai gan tur arī var sākt raudāt, ja mīksta sirds. :-)
Man aktuālas par hokeju - "OZO.Cilvēks uz ledus" un J.Kvēpa grāmata.
Ja negribi neko saldu, tad man vienmēr patikušas Blaumaņa noveles - patīk, ka nav laimīgas beigas.

Remarkam laba grāmata ir "Melnais obelisks", ļoti patika arī "Trīs draugi".
Es iesaku izlasīt visu "Billes" triloģiju (Vizma Belševica), ģeniāls darbs latviešu literatūrā. Skaudrs, bet patiess.

Aizraujoša un lēta Maximas veikalā bija tāda "Antimājsaimniece", autori neatceros, vēl arī "Vasaras masas". :) Vairāk tādus sieviešu romāniņus neesmu lasījusi.

http://ej.uz/bkz - šajā adresē var dabūt arī daudz labas grāmatas elektroniski. ;-)

"Vasaras māsas" tb :)

Liliii, sit pieci! :) Es arī pagājušajā nedēļā pabeidzu "Dziedoņus". Un man patika. Ļoti, ļoti. Ja Tev patīk Makkalova, iesaku "Eņģeli". Viegls, gaumīgs un dažviet dikti smieklīgs. Šo varu ieteikt arī diskusijas autorei - domāju, ka derēs Tavam šī brīža dvēseles stāvoklim. :)

Man patika romāns - Džuda Devero "Vasaras māja".

pride and prejudice - dziedoņus lasīju jau baigi sen, bet uzskatu, ka tā ir viena no labākajām grāmatām - klasika, tāpat "Vējiem līdzi", bet Makkalovai ir labas grāmatas, ļoti interesantas un ātri lasās. :-)

Man ''vēlos izlasīt'' sarakstā ir Mein Kampf. A.Hitlera grāmata. Latviski laikam saucas Mana cīņa.

Man ''vēlos izlasīt'' sarakstā ir Mein Kampf. A.Hitlera grāmata. Latviski laikam saucas Mana cīņa.

''Tūkstoš sauļu mirdzums'' ir laba grāmata.Tāpat arī ''Melnais obelisks''.No jautrajām man ir patikusi ''Tikai nevienam nesaki''.Kopumā gan es reti lasu tāda veida grāmatas(jo tās parasti ir visai vienādas).
Man ļoti patika ''Viņa spožais starojums'' un ''Silva Rerum''.

No Remarka man visskaistākā liekas "Triumfa arka",esmu lasījusi visas viņa grāmtas.
Anna Gavalda "Es viņu mīlēju"- ārkārtīgi skaista franču grāmata.
Sievišķīgas un elegantas ir arī Fransuāzas Sagānas grāmatas: "Vai jūs mīlat Brāmsu", " Esiet sveicinātas, skumjas".Tāpat Gija de Mopesāna "Tāda ir dzīve".
Valodas bauda ir lasīt Alessandro Bariko darbus: "Zīds", "Okeāns un jūra", "Homēra Illiāda" u.c.
Aizraujošas grāmatas man likās arī Gabriela Garsija Markesa "Simts vientulības gadi"- lasīju ar baudu.
Bernards Šovs "Vienam daudz, otram maz".
Ja ir interese par mākslu, kultūru un to skaistumu , tad noteikti ieteiktu izlasīt Umberto Eko "Skaistuma vēsture" un "Neglītuma vēsture".
Intersanat un viegli lasāma ir arī mūsu pašu A.Grūtupa grāmata "Maniaks".

Esmu lasījusi arī izslavēto Ketlīnas Tesāro "Eleganci". Pirms tam biju salasījusies cildinājumus un lasīju un smagi vīlos. :-D

Gavaldas "Es viņu mīlēju" kā reiz stāv istabā, jau divas dienas cenšos pieķerties :)
Gavalda ir forša! Lasīju arī "Būt kopā-un viss", kā dēļ paņēmu vēl vienu grāmatu.

Man liekas, ka tieši smagāka rakstura grāmatas paglābj no kaut kāda dvēseles izmisuma, jo reāli, ja lasi par cilvēkiem, kuriem ir vēl grūtāk, tad negribas vairs sūdzēties par savām problēmām. Piemēram, lasot "Billi" es nevarēju ēst neko, jo tā nabadzība ir tik spilgti aprakstīta, kā viņa tur sažuvušu kartupeli ēd, ka lasīt un grauzt šokolādi liekas vienkārši brutāli.
Arī "Pūķa ķērājs" man atstāja diezgan emocionāli un psiholoģiski lielu pārdzīvojumu, dēļ vienas epizodes vispār negribēju vairs lasīt tālāk, pirmo reizi mūžā asaras sakāpa un sirds sāpēja līdzi.
Tieši tādēļ tādas grāmatas ir JĀlasa! (l) Un tāds Koelju ar saviem gudrajiem atgremojumiem ne klāt nestāv.

Teodors Dreizes - "Māsa Kerija"

oj-es vienu brīdi biju kā apmāta ar Mario Pjuzo Krusttēva sērijas grāmatām-nu NENORMĀLI patika-tikko vienu biju izlasījusi,tā skrēju meklēt veikalos vēl kādu... (l) ļoti aizrauj tie mafijas stāsti-vara,nauda,mīlestība,atriebība,omerta (klusēšanas zvērests),nodevība-viss vienā! (l) ... Lasīju un varu ieteikt -
Krusttēvs
Sicīlietis
Omerta
Pēdējais Dons - visas Mario Pjuzo sarakstītas...

No latviešu autoriem pēdējās lasītās , kas palikušas atmiņā kā vērtīgas, ir: Māra Zālīte "Agrā rūsa" un Ieva Brice "Krista".

Sorry, Elīna Zālīte :-)

Man žēl, ka pēdējā laikā sanāk lasīt tikai Freaconomics, False Economy un tamlīdzīga tipa grāmatas. Man jau patīk un ir interesanti, bet nedaudz pietrūkst kaut kā tāda, kur var just un pārdzīvot līdz ar varoņiem.
Vēl, protams, mākslas grāmatas ir neatņemama manas dzīves sastāvdaļa, bet emocijas tur ir krietni citādas.
Man gan ir tā, ka uzskatu, ka lielāko daļu labo grāmatu esmu jau izlasījusi un atrast kaut ko tādu, ko vēl nezinu un kas man potenciāli patiktu, ir ārkārtīgi grūti. Ceru, ka kļūdos! :-D
No savas puses varu ieteikt Hemingveju un Vaildu. Visnotaļ pretēju rakstības stilu autori, bet abi man ļoti, ļoti mīļi.